Kopumā dati par pagājušo gadu uzrāda pozitīvu tendenci un “aplokšņu algas” pakāpeniski samazinās, tomēr joprojām tā ir visnotaļ izplatīta parādība, secināja VID.
2017.gadā kopumā nedeklarētās algas sasniedza 927 miljonus eiro. “Aplokšņu algu” īpatsvars pērn bija 19,9%. Nedeklarētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālā nodokļa apjoms sasniedza 663,81 miljonus eiro.
VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā VID paziņojumā medijiem norādīja, ka “aplokšņu algu” samazināšanās ir pozitīvs signāls.
“Domāju, ka šis ir piemērots brīdis, lai uzrunātu ne tikai darba algas izmaksātājus, bet vērstos arī pie pašiem darbiniekiem un skaidrotu sociālo iemaksu ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem,” pauda Pelēkā.
Šonedēļ tiks uzsākta informatīva kampaņa, lai vērstos arī pie darba ņēmējiem un skaidrotu sociālo iemaksu nozīmi un ietekmi uz viņu nākotnes pensiju un citiem sociālajiem pakalpojumiem.
Valsts Sociālas apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa informēja, ka “kampaņas ietvaros VSAA ar VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas starpniecību izsūtīs personalizētas vēstules 413,8 tūkstošiem darba ņēmējiem vecumā no 18 – 42 gadiem par viņu 2017.gada sociālās apdrošināšanas iemaksām un darba stāžu”.
“VID dati uzrāda to, ka arī šajā vecuma grupā teju katram piektajam pastāv risks, ka daļa algas tiek maksāta aploksnē. Ir būtiski uzrunāt tieši šos darba ņēmējus, jo viņu nākotnes pensija un citi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi ir tieši atkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām,” uzsvēra Šmitiņa.
Starp nozarēm, kas rada lielākos zaudējumus valstij, dienesti min dažāda veida tirdzniecība, kravu pārvadājumi, būvniecība, IT sektors, kā arī nekustamo īpašumu darījumi, kokapstrāde un sezonālā lauksaimniecība.
Vienlaikus tie atzīmē, ka vairākos no šīm ilgstoši problemātiskajām nozarēm tieši pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences un ”aplokšņu algu” samazināšanās.
“Galvenais ieteikums ir būt zinošiem un prasīgiem pret darba devējiem, un šobrīd šis darba tirgus ir tāds, kad tomēr var izvirzīt šīs prasības un vienoties par legālām darba attiecībām, legālu darba samaksu, lai neveidotos tā situācija, ka saslimstot vai citā gadījumā, nesaņem no valsts nav gaidīto, jo sociālas apdrošināšanas aģentūra aploksnēs neko klāt nedos,” norādīja Šmitiņa.
Ziņa par vēstules saņemšanu katram pienāks Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas - EDS norādītajā e-pastā, bet pašu vēstuli ar individuālajiem aprēķiniem jau varēs apskatīt pašā EDS.
