Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ne visas partijas gatavas lēst solījumu izmaksas

Fiskālā padome pirms vēlēšanām uzteic partiju attieksmi pret valsts finansēm, tomēr dažām – neadekvāti piedāvājumi

Daļai politisko partiju priekšvēlēšanu solījumos ir atbildīga attieksme pret valsts naudas izlietojumu, savukārt daļa partiju saviem plāniem nav norādījusi adekvātu finanšu avotu, secinājusi Fiskālās disciplīnas padome.

Tā pirmo reizi Latvijā aptaujājusi partijas un izstrādājusi ziņojumu, lai pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām noskaidrotu partiju priekšvēlēšanu programmās iekļauto prioritāšu ietekmi uz valsts finansēm.

Tikai sešas no 16 partijām, kas gatavojas startēt vēlēšanās, savus solījumus bija gatavas ielikt arī tabulās, proti, aprēķināt, cik tas varētu izmaksāt un kādi varētu būt finansējuma avoti.

Naskākas uz aprēķiniem bijušas jaunās politiskās partijas. Noteiktajā termiņā līdz 7. augustam atbildes iesniedza Jaunā konservatīvā partija, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "No sirds Latvijai" "Attīstībai/Par!", "Progresīvie", Zaļo un Zemnieku savienība un "Saskaņa". Pēdējie divi politiskie spēki gan bija iesnieguši tikai viedokļa vēstules, nevis detalizētus failus ar konkrētiem cipariem.

Politiskā partija "KPV LV" un "Jaunā Vienotība" atbildes sniedza pēc noteiktā termiņa, tādēļ to plānus padome neiekļāva pētījumā. „Bija trīs partijas, kuras teica, ka būs fiskāli atbildīgas, bet par saviem konkrētajiem plāniem neko nepateica,” pastāstīja padomes vadītājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis PlataisMadara Fridrihsone

    Padomē norādīja, ka visas anketētās partijas atbalsta lielāku vai mazāku fiskālo rezervju veidošanu, kā arī visas partijas piedāvāto izmaiņu rezultātā nodrošinātu budžeta bilanci ne sliktāku kā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Trim partijām ir izdevies ievērot Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumus par  0,5% no IKP. Teju visas partijas arī paredz aktīvāku parāda sloga mazināšanu un vērtē papildu riskus, kas var atstāt iespaidu uz valsts budžeta mērķu sasniegšanu.

    “Partijām ir ļoti labi nodomi, viņi sola – mēs darīsim vienu, otru, trešo lietu. Bet naudas izteiksmē nodefinēt tās lietas, tas iedod reālismu. Partijas parāda – mēs šai prioritātei novirzīsim tādu un tādu summu.

    Ja partija finansējumu nenorāda, tas nozīmē, ka par finansējumu šīm prioritātēm nav padomāts,” saka Platais.

    Padomes galvenie secinājumi par partiju redzējumu valsts naudas izlietošanā, analizējot partiju atbildes:

    • Budžeta bilances četru gadu kumulatīvā ietekme partiju atbildēs svārstās no 2,5 miljardu eiro deficīta ("No sirds Latvijai") līdz 25,5 miljonu eiro pārpalikumam ("Progresīvie") jeb vidēji no 1,8% no IKP deficīta gadā līdz caurmērā sabalansētam budžetam nākamo četru gadu laikā.
    • Parāda līmenis 2022.gada beigās partiju atbildēs svārstās no 36,8% no IKP līdz pat 34% no IKP.
    • Nodokļu iekasējamībā visas partijas savos aprēķinos redz straujāku pieaugumu pret esošo bāzes scenāriju no 30,4% līdz pat 34,3% no IKP 2022.gadā. Ieņēmumu pasākumos partijām neiezīmējās vienotas tendences un piedāvājumu veido dažādi priekšlikumi ieņēmumu stiprināšanai.
    • Izskatot nozaru prioritātes visām partijām svarīga ir sociālās aizsardzības joma, taču neviena nav norādījusi interesi par vides aizsardzības jomu. Divām partijām gan dabas aizsardzības pasākumi bija minēti ieņēmumu pusē.
    • Fiskālās rezerves paredz veidot visas partijas, kā arī papildu risku apzināšana ir visu partiju redzeslokā, izņemot Nacionālo apvienību, tomēr tā kā galveno prioritāti norāda valsts aizsardzības jomu.

    Padome vērtēja partiju attieksmi pret līdzsvarota budžeta veidošanu, valsts parāda līmeņa ilgtspēju, nodokļu izmaiņām pret IKP līmeni, nozaru prioritātēm, kā arī rezervju veidošanas un risku novērtēšanas jautājumiem. Kā atzīst padomes vadītājs Jānis Platais, partiju atsaucība aptaujā kopumā liecina par fiskālo atbildību un nopietnu attieksmi pret fiskālās disciplīnas jautājumiem. 

    Analizējot pārējo partiju, kuras uz padomes anketēšanu nebija reaģējušas, pieejamās programmas Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, padome secinājusi, ka lielākoties var konstatēt plaši uzskaitītus izdevumu pasākumus vai būtisku budžeta ieņēmumu samazinājumu, taču

    diemžēl nav norādes uz adekvātiem finansēšanas avotiem.

    "Varam atzīmēt, ka tās politiskās partijas, kas iesniedza anketas, bija daudz vairāk iedziļinājušās atbildīga budžeta procesa detaļās un vairāk domājušas par iespējām sabalansēt izdevumu prioritātes ar smagām izvēlēm, veidojot budžeta ieņēmumu daļu," norādīja Platais. Viņš aicināja nākotnē arī citām partijām programmās norādīt ienākumu avotus dažādo priekšlikumu segšanai.

    Ja partijas sola lietas, kas vairo budžeta deficītu un valsts parādu, tas gan vēl nenozīmējot, ka šie solījumi nav izpildāmi. Taču tas nozīmē, ka politiķiem šīs vajadzības būs jāaizstāv Eiropas Savienības institūcijās, kur solīts ievērot stingu finanšu disciplīnu, vai arī jāmeklē, kam finansējumu samazināt. Un jārēķinās, ka tas būs jādara uzreiz pēc ievēlēšanas. Tieši jaunā Saeima būs tā, kas apstiprinās 2019.gada budžetu. 

    “Jaunievēlētajai Saeimai būs lieli izaicinājumi, jo tai nāksies sākt ar nelielu budžeta konsolidāciju, vismaz atbilstoši tai situācijai, kāda ir izvērtēta. Tā ka mēs nesolām ne vienam labus laikus, un,

    ja kādam ir ļoti lieli plāni izdevumu palielināšanai, tad ir jāgatavojas uz smagiem lēmumiem par to, ka jāgriež citi izdevumi,” norāda Platais.

    Veicot partiju aptauju, fona informācijai tika izmantotas arī ikgadējās pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptauja - padome tajā ietvēra trīs papildu jautājumus par politisko partiju darbu budžeta jomā. Iesniegtās atbildes ļauj vērtēt, kā iedzīvotāji redz politiķu darbu budžeta veidošanā un politiķu solījumus vēlēšanu periodā. Šīs aptaujas rezultāti liecina, ka iedzīvotāji sagaida tādu valsts budžetu, kas līdzsvaro ekonomikas labo slikto gadu svārstības. Savukārt negatīvu iedzīvotāju novērtējumu saņem šauro interešu lobisms.

    KONTEKSTS:

    Fiskālās disciplīnas padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima Padomē apstiprinājusi publisko finanšu konsultantu Jāni Plato, Rīgas Tehniskās universitātes kancleru Ingaru Eriņu, KPMG direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku

    13. Saeimas vēlēšanas notiks 6.oktobrī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti