ĪSUMĀ:
- VK nav pārliecības, ka "Sadales tīkls" ikgadējos 62 miljonus tērē ekonomiski.
- "Sadales tīkls" prēmijas darbiniekiem maksā, neņemot vērā viņu sniegumu; ir pārāk lieli atlaišanas pabalsti.
- Tehnikas iepirkumu struktūras dēļ nav gūta peļņa 2 miljonu eiro apmērā.
- Darbinieki uzņēmuma transportu izmanto, lai nokļūtu no darba uz mājām. Tas izmaksājis 1,14 miljonus eiro.
- "Sadales tīkls" atzīst pārmetumus un cenšas tos novērst.
- Regulators iebilst, ka ne visas izmaksas ietekmē tarifus.
Valsts kontrole “Sadales tīklam” sniegusi deviņus ieteikumus izmaksu ierobežošanai, norādot, ka “Sadales tīkla” ieņēmumus veido visu Latvijas iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģijas sadales pakalpojumiem un lietotājiem faktiski nav iespējas izvēlēties citu pakalpojuma sniedzēju. Monopolstāvoklī esošam sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam savā darbībā jābūt motivētam uzlabot iekšējos procesus un ierobežot izmaksas, jo tā ieņēmumi ir garantēti. Tomēr revīzijā secināts, ka kapitālsabiedrības iespējas šai ziņā vēl nav izsmeltas.
VK vērtējumā ir nepieciešams uzlabot arī lēmumu pieņemšanas izsekojamību un kontroli, lai sniegtu pārliecību par resursu produktīvu izmantošanu, piemēram, kapitālieguldījumu plānošanā, kā arī vieglā un speciālā transporta izmantošanā.
“Sabiedrisko pakalpojumu tarifam jānodrošina ne tikai pakalpojuma sniedzēja attīstība un peļņa, bet arī pakalpojuma lietotāju intereses – iespēja ilgtermiņā saņemt nepārtrauktu, drošu un kvalitatīvu pakalpojumu par ekonomiski pamatotu cenu. Mūsu ieskatā pakalpojuma sniedzējam, pirms prasīt tarifu palielinājumu, ir jāspēj sniegt pārliecību, ka ir izmantotas visas iespējas samazināt izmaksas un optimizēt resursus,” stāsta valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Nav pārliecības par 62 miljonu eiro ekonomisku izmantošanu
Vērtējot kapitālieguldījumu plānošanu elektrotīkla attīstībai, modernizācijai un drošuma uzlabošanai, VK nav guvusi pārliecību, ka ikgadējās investīcijas 62 miljonu eiro apmērā tiek veiktas prioritārā kārtībā. VK norāda, ka:
- Plānošanas process nav izsekojams,
- Nav izveidots vienots investīciju objektu novērtēšanas saraksts, kas parādītu kopējās vajadzības,
- “Sadales tīkla” vadība neuzrauga kapitālieguldījumu plānošanas procesu.
Revīzijas laikā “Sadales tīkls” jau uzsācis darbu pie tā uzlabošanas.
Prēmijas un piecreiz lielāki atlaišanas pabalsti, nekā paredz likums
Elektroenerģijas tarifa būtiska sastāvdaļa ir “Sadales tīkla” darbinieku atlīdzība. Vērtējot darba samaksas sistēmas efektivitāti un darbinieku motivācijas iespējas, VK atzīst, ka “Sadales tīkls” ir sociāli atbildīgs darba devējs un atlīdzības sistēma neapšaubāmi ir konkurētspējīga un darbiniekus motivējoša.
Salīdzinājumā ar nozares uzņēmumiem un valsts dienestiem “Sadales tīkla” darba devēja sociālie maksājumi ir virs vidējā līmeņa.
Tomēr ir nepieciešams uzlabot atalgojuma un darba izpildes rezultātu sasaisti, jo pašlaik papildu labumi un garantijas nav atkarīgas no darbinieku snieguma.
Arī darba attiecību izbeigšanas gadījumos “Sadales tīkls” maksā dāsnus pabalstus un kompensācijas, kas izriet no Darba koplīguma, - atlaišanas pabalsti ir vidēji piecreiz lielāki, nekā to paredz Darba likums. Piemēram, 2017.gadā 39 pirmspensijas vecumā esošiem darbiniekiem izmaksātas kompensācijas 1,57 miljoni eiro jeb vidēji 40 381 eiro vienam darbiniekam.
“Sadales tīkls” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kura pakalpojumus elektroenerģijas lietotājiem nav iespējams izvēlēties un kura saimnieciskās darbības izmaksas tiek iekļautas tā sniegto pakalpojumu tarifos, ko apmaksā ikviens elektroenerģijas lietotājs.
VK uzskata, ka šāda pabalstu politika liek apšaubīt “Sadales tīkla” sociālo atbildīgumu pret saviem klientiem.
“Sadales tīklos” lielai daļai Valsts kontroles kritikas piekrīt un jau notiekot uzlabojumi. Tomēr pabalstu sistēmu nemainīšot, jo to paredz darba koplīgums, kas noslēgts ar arodbiedrību.
“Bez visām tehniskām lietām, mašīnām, vadiem, stabiem, ir vajadzīgs galvenais resurss – cilvēks. Par šo cilvēku resursu ir jāpacīnās. Un vēsturiski mūsu uzņēmumā ir bijuši pietiekoši viedi vadītāji, lai rūpētos ne tikai par tehnisko pusi, bet arī personāla pietiekamību,” norādīja arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Aivars Āboliņš.
Valsts kontroles revīzijas departamenta direktore Inga Vārava norādīja, ka koplīgums “zināmā mērā ir tā nasta, kas jāmaksā visiem patērētājiem caur tarifu”.
“Protams, ir ļoti skaisti runāt par to, ka mēs šādi veidojam vidusslāni un tas ir milzīgs ieguvums, jā varbūt ir, bet vai tie paši ārsti, policisti, skolotāji var kaut ko tādu atļauties?” norādīja Vārava.
Valsts kontrolē atzīst, ka šobrīd nav ziņu, kādi koplīgumi citās valsts kapitālsabiedrībās. Tas ir tālāko revīziju jautājums. Taču šīs revīzijas laikā pavērtēti privāto kapitālsabiedrību koplīgumu.
Aptuveni 2 miljonu eiro negūta peļņa, bīdot papīrus
Pārbaudot speciālās tehnikas nomas ekonomisko izdevīgumu un pamatotību, VK vērš uzmanību uz faktu, ka jaunās tehnikas vienības, ko iegādājas “Sadales tīkls”, uzreiz pēc to iegādes tiek pārdotas akciju sabiedrībai “Latvenergo”, kas šo tehniku iznomā “Sadales tīklam”.
Izmantojot šādu darījumu struktūru, iespējams, tiek veiktas finanšu līdzekļu pārdales starp koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem citu, ar sadales sistēmas pakalpojumu nodrošināšanu nesaistītu, mērķu īstenošanai.
Pēc revidentu aplēsēm - piecu gadu laikā “Sadales tīkla” negūtā peļņa no šī darījuma ir ap 2 miljoni eiro.
Revidenti norāda arī uz trūkumiem speciālās tehnikas nomaiņas plānošanā un nepietiekamu speciālās tehnikas noslodzi, tāpēc nevar uzskatīt, ka “Sadales tīkla” pieņemtie investīciju lēmumi ir pietiekami pārdomāti un ekonomiski pamatoti.
Ar darba auto izbraucieni uz mājām miljona eiro vērtībā
Vērtējot transporta līdzekļu pakalpojumu, degvielas un remonta izmaksas, revidenti secinājuši, ka “Sadales tīklā” nav izveidota transportlīdzekļu izmantošanas kontroles sistēma, jo lietotājiem nav jāatskaitās par brauciena maršrutiem un mērķiem, kā arī transportlīdzekļi, kas nodoti darbinieku lietošanā, vairumā gadījumu tiek izmantoti nokļūšanai uz un no darba, nevis darba pienākumu izpildei.
Šādi braucieni divu gadu laikā izmaksājuši 1,14 miljonus eiro. Revidenti uzskata, ka elektroenerģijas sadales sistēmu pakalpojumu tarifā iekļautās transportlīdzekļu vadības, uzturēšanas un atjaunošanas pakalpojumu izmaksas, kā arī degvielas un remonta izmaksas ir iespējams samazināt.
“Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai. Jaunie pakalpojumu tarifi ir spēkā no 2016. gada augusta.
"Sadales tīkls" sadarbojas ar VK
„Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons izteiktajiem pārmetumiem piekrīt, sakot, ka uzņēmums jau strādā pie trūkumu novēršanas.
Jansons arī komentējis uzņēmuma augstos darbiniekiem izmaksātos pabalstus: „Kompensācijas ir saistītas ar koplīgumu. Mūsu reformās iekļauta arī 800 darbinieku atlaišana. Pārējās programmās esam ņēmuši vērā ieteikumus. Esam strādājuši ar Valsts kontroli roku rokā.
Mūsu attiecības bija produktīvas un uz sadarbību vērstas.”
Kopumā gan Valsts kontrole uzteic, ka “Sadales tīklos”, uzsākta izmaksu optimizēšana un efektivitātes uzlabošana un daudzus citu ieteikumus tur sola ņemt vērā.
Regulators iebilst pret VK metodi
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija norāda, ka VK ir vērtējusi vien daļu izmaksu, kas ir saistītas ar sadales sistēmas pakalpojumu sniegšanu. Revīzijā nav vērtēts ne regulatora sadales sistēmas pakalpojumu tarifu apstiprināšanas process, ne tarifu lēmums, bet secinājumi par tarifu apmēru un ekonomisko pamatojumu ir izdarīti.
Regulators vērš uzmanību, ka ne visas izmaksas, kuras Valsts kontrole ir apšaubījusi savā revīzijā, ir iekļautas tarifos un ietekmē tarifu apmēru.
Komisijā informē, ka VK savā revīzijas ziņojumā ir analizējusi 2017.gada faktiskās izmaksas, kas nav iekļautas tarifos, jo Regulators tarifus apstiprināja 2016.gada maijā. Tarifu vērtēšanas procesā regulators neatzina virkni izmaksu tostarp daļu no izmaksām, kas saistītas ar darba koplīgumu. Regulators panāca arī tādu personāla izmaksu samazinājumu kā atlaišanas pabalsti, atlīdzības amatpersonām, iemaksas pensiju fondā, apmaksātas papildatvaļinājuma dienas un citas.
Kopējais izmaksu samazinājums, kas tika iegūts attiecībā uz darba samaksām - 1,4 miljoni eiro. Tika samazinātas arī klientu apkalpošanas izmaksas, degvielas izmaksas un citi izdevumi.
Kopējais izmaksu samazinājums, ko regulatoram izdevās panākt visās pozīcijās, ir 3,4 miljoni eiro.
Regulators informē arī, ka pēdējo gadu laikā, pārskatot kapitāla atdeves likmes, ir ievērojami samazinājis arī regulēto uzņēmumu atļautās peļņas apmērus. “Sadales tīkls” tarifu gadījumā atļautās peļņa apmērs tika samazināts par 12 miljoniem eiro.
Regulators uzsver, ka atbilstoši efektivitāti veicinoši stimuli var būt ietverti gan tarifu metodikā, gan pašā tarifu lēmumā. Lēmums par “Sadales tīkla” tarifiem pēc būtības šādus efektivitātes stimulus ietver un jau šobrīd esot redzams, ka uzņēmums veic pasākumus darbības efektivitātes paaugstināšanai, bet lietotājiem ir radīta iespēja samazināt maksājumus, pārskatot savu pieslēgumu jaudas.
