Panorāma

Panorāma

Panorāma

«Prāta Vētra» Mežaparkā pulcē 60 000

Samilst īres tirgus problēmas

Samilst īres tirgus problēmas

Atrast dzīvokli īrei izrādās teju neiespējami. Piedāvājums ir krietni mazāks par pieprasījumu, bet cenas šī iemesla dēļ attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem nereti ir nepaceļamas.

ĪSUMĀ:

  • Rīgā dzīvokļu īre - 200-350 eiro vecajās mājās; 350 – 650 jaunajos projektos.
  • Pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā milzīgs.
  • Eksperti: maksimālajai summai par īri ar visiem izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem.
  • Latvijā īrēts mājoklis var būt dārgāks, nenāk kredītā iegādāties.
  • Taču atļauties hipotekāro kredītu daudzi nevar pirmās iemaksas dēļ.
  • Tikmēr īres cenas aug, turklāt – arī reģionos tā ir problēma.
  • Pašvaldību savienība: risinājums ir īres māju celtniecība.
  • Ekonomikas ministrija sola valsts iesaistīšanos īres namu celšanā.
     

Īres cenas aug un pārsniedz iedzīvotāju maka iespējas  

Īpaši aktuāls īres jautājums kļuvis, tuvojoties septembrim, kad daudziem sākas gan jauns mācību gads, gan darba cēliens, kas nozīmē arī dzīvesvietas maiņu.    

Zaiga Barvida īres dzīvokļa meklējumos pavadījusi jau kādu laiku. Viņu interesē divistabu dzīvoklis Rīgā. Taču to atrasts nav viegls uzdevums. 

Ja arī sludinājumā kāds dzīvoklis šķiet pievilcīgs, ar labu remontu, tad pati māja izrādās grausts vai arī cenas ir pārlieku augstas. Bet, ja izdodas ieraudzīt piemērotāko iedomāto mājvietu, pie tās netikt.

“Viens bija ļoti labs dzīvoklis, labā rajonā, labā vietā – viņš pazuda divu stundu laikā. Jo tur tiešām bija apskatīšanas iespēja dienas vidū, bet, kad es pieteicos pēc tam uz nākamo apskatīšanas iespēju, kad es jau runāju, saimnieks pateica, ka ir izīrēts. Ir dzīvokļi, kas ļoti ātri pazūd. Ir tādi, kurus es tā kā gribētu, bet vēl domāju, neesmu nobriedusi, un, kad nākamajā dienā zvani, tad saimnieks saka – diemžēl ir jau izīrēts,” ar savu pieredzi dalījās Zaiga.

To, ka īres tirgus ir saspīlēts, apliecina arī dati un nekustamo īpašumu aģentūru novērojumi.

“Pieprasītākie ir divu un trīs istabu dzīvokļi, jo meklē ģimenes, meklē jaunieši, meklē, kas sāk mācīties Rīgā,” stāstīja “Latio” valdes loceklis Aldis Riekstiņš.

“Jaunieši meklē dzīvokļus centrā, un specifika ir tāda, ka jaunieši meklē, kur dzīvot kopā, piemēram, trīsistabu dzīvokli meklē trīs studenti. Tanī pašā laikā šādus dzīvokļus grūti atrast, īpašnieki parasti no studentiem baidās,” norādīja Riekstiņš.

Lai atrastu divistabu vai trīsistabu dzīvokli galvaspilsētā, īrniekam, neskaitot komunālos maksājumus,

jārēķinās ar vismaz 200 līdz 350 eiro mikrorajonos par dzīvokli vecajos tipveida projektos vai no 350 līdz pat 650 eiro jaunajos projektos un dzīvokļos tuvāk centram.

Salīdzinot ar iedzīvotāju ienākumiem, tas ir daudz.

Eksperti lēš, ka maksimālā summa, ko vajadzētu atdot par mājokli, ieskaitot visus ar to saistītos izdevumus, piemēram, komunālos maksājumus, nedrīkstētu būt lielāka par 30% no ienākumiem.

Tas nozīmē, ka lētākā gala divistabu dzīvokļa īrniekam būtu jāpelna vismaz 1000 eiro uz rokas. Turklāt, kā izpētījuši “Swedbank” Finanšu institūta analītiķi – Latvijā īres tirgus problēmas ir izteiktākas nekā, piemēram, Lietuvā un Igaunijā, jo mūsu valstī arī ir lielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvokļus īrē. Piemēram, Igaunijā daudz lielākai daļai mājokļi ir īpašumā.

Arī Latvijā tie, kam dzīvoklis ir pirkts, pat ja maksājams kredīts, ir izdevīgākā situācijā.

“Tie cipari rāda to, ka īrēts mājoklis ir dārgāks nekā kredītā iegādāts,” norādīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Atļauties hipotekāros kredītu pirmās iemaksas dēļ lielākā daļa gan nemaz nevar.

Ņemot vērā ienākumu līmeni - kredīti ir pieejami aptuveni 20% mājsaimniecību. 

Tiesa, arī īrējot sākumā jārēķinās ar lielākiem izdevumiem.

“Ja dzīvokļa īre nav vajadzīga steidzami, tad ir jāpakrāj nauda, jo vismaz trīs mēnešus apmērā būs jāsamaksā tam īpašniekam, kurš vēlas izīrēt to dzīvokli. Plus esošās dzīves vietas samaksas jāsedz, ja ir esošā. Un visas izmaksas, kas ar pārvākšanos saistītas. Es tā rēķinu, ka man tas būtu virs tūkstoša mēnesī, kas jāsakrāj, lai es varētu sākumā atdot par to dzīvokļa īri,” atzina Zaiga.

Turklāt jārēķinās, ka īres cenas, kas pēdējo trīs gadu laikā stāvēja uz vietas vai pat kādā brīdī samazinājās, atkal pieaug.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas datiem jūnijā un jūlijā tieši mājokļu īrei bijis viens no straujākajiem kāpumiem no dažādu preču un pakalpojumu grupām. Jūlijā īres maksa pieaugusi par 3,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, jūnijā +4.3%

Sola veicināt īres dzīvokļu būvniecību

Īres dzīvokļu trūkums ir problēma visā Latvijā. Šogad pavasarī Ekonomikas ministrija apkopoja pašvaldību sniegto informāciju par nepieciešamo dzīvokļu skaitu dažādās pilsētās, salīdzinot to ar piedāvājumu. Un pieprasījuma-piedāvājuma atšķirības izrādījās dramatiskas. 

Piemēram, Valmierā bija vajadzīgi ap 1000 dzīvokļu, taču lielākajā sludinājumu portālā bija atrodami vien 6 piedāvājumi.

Siguldā optimāli būtu vajadzīgi ap 400 īres dzīvokļu, taču piedāvājumā bija vien četri.

Līdzīga situācija arī Cēsīs, Smiltenē, Rēzeknē, Kuldīgā un citās pilsētās.

Niecīgais piedāvājums radījis situāciju, ka arī  dzīvokļa īres cenas reģionu pilsētās daudz neatpaliek no cenām galvaspilsētā un ir pat augstākas.

Piemēram, vienīgais sludinājumu portālos šobrīd pieejamais dzīvoklis Siguldā, kas ir vienistabas dzīvoklis, tiek izīrēts par 250 eiro, neskaitot komunālos maksājumus.

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) problēmu vērtē kā akūtu.

“Tur, kur ir mājokļi, tur nav darbaspēka. Un otrādi – kur nav darbaspēka, tur ir mājokļi. Tas, ka mums nav normāla reģionālā politika, rada apstākļus, ka mēs visi tiekam sadzīti Rīgā, Pierīgā,” sacīja LPS padomnieks Aino Salmiņš.

“Mums visu laiku politiķi ir gājuši uz to principu, ka mums ir zemo algu politika, mēs algosim šeit lētas darbavietas. Uzņēmējs, kas algo lētu darbaspēku, automātiski piespiež cilvēku īrēt. Tā ir tā lieta. Ja mums strādās bagāti cilvēki, viņi paši varēs nopirkt, un tad arī tas būs tirgus, kas risina,” norādīja Salmiņš.

Tāpēc Pašvaldību savienībā kā risinājumu redz īres dzīvokļu celtniecību, kas, piemēram, jau notiek Valmierā.

Taču tam esot vajadzīga arī valsts iesaiste. Ekonomikas ministrijā tādu arī sola. Tiekot arī sakārtota likumdošana. Bet ģimenēm un jaunajiem speciālistiem ir atbalsts mājokļa iegādei ALTUM programmas ietvaros.

Saistītie raksti
14 komentāri
Anonīms lietotājs 17877
Atbildu tam, kurš brīnījās, ka tik daudz izbraukušo,un stāv tukši dzīvokļi. Jā, cilvēks patur dzīvokli, bet īrniekus nelaiž, jo ir pieredze, ka īrnieks tā aistirsīs, ka nespēsi istīŗīt, + sakrās parādus par komunālajiem. Tam, kurš dikti cer uz jauno īres likumu. Interesanti, ko tas dos? Kā īrniekam bija tiesības un izīrētājam pienākumi, tā tas arī paliks. Jo kaut ko piedzīt no īrnieka, kuram nekā nav, ir neiespējami.
Anonīms lietotājs 17684
Kamēr nebūs pieņemts jaunais īres likums, bardaks turpināsies.
Anonīms lietotājs 18810
Es vienu nesaprotu - no Latvijas (un no Rīgas arī) ir izbraukuši simtiem tūkstošu cilvēku. Pats to redzu - salīdzinot ar padomju laikiem, cilvēku Rīgas ielās ir kļuvis manāmi mazāk. Tātad ir jābūt lielam tukšu dzīvokļu skaitam. Tad kāpēc ceļas cenas? Kāds (vai kādi) tās mākslīogi uzskrūvē....
Siwa Kargo
Cenas regulē pieprasījums. Kā var ko mākslīgu te uzskrūvēt. Domā kāds apskraida SS.com un liek pacelt izīrējamā īpašuma cenu?
Anonīms lietotājs 24410
Ar šādu informāciju mērķtiecīgi tiek radīta augsne Ekonomikas ministrijas plāniem par budžeta līdzekļiem celt dzīvojamās mājas. Citur jau drīz nebūs, kur naudu paņemt. Gribētos zināt, kāda būs Konkurences Padomes un Valsts kontroles attieksme šajā jautājumā. Valstij jādomā par citiem instrumentiem, kā atbalstīt ģimenes, bet nav jālien mājokļu un īres tirgū, lai vēl vienu jomu kārtējo reizi sačakarētu. Un nevajag atsaukties uz Vāciju, kur puse no dzīvojamā fonda pieder pašvaldībām un valstij, tie bija citi apstākļi pēc kara, kad nācijai nebija kur dzīvot. Tie laiki ir pagājuši.
Anonīms lietotājs 18810
re, kā sāk trīcēt visādi māklerīši un rijeltori ( no vārda - rijīgais), baidās konkurences no valsts puses - nevarēs celt cenas maitas mērgļi
Anonīms lietotājs 6871
Ja Latvijas pašvaldību vadītāji būtu izglītoti un spētu sekot attīstīto valstu pieredzei, tad zinātu, ka šādām "problēmām" jau sen ir risinājumi. Pašvaldība ir tā, kas, atbilstoši savām vajadzībām, nosaka, kāda cenu līmeņa NĪ tiek būvēts tās teritorijā. Nav jāļauj attīstītājiem sabliezt "ekskluzīvus", sadārdzinātus, bet nekvalitatīvus NĪ, kurus tauta nevar atļauties, vai tai jānonāk banku verdzībā, bet jāuzstāda savi noteikumi: par katru dārgu projektu, attīstītājām jāuzbūvē noteikts daudzums lētu dzīvokļu, kuri jānodod pašvaldībai. Ja attīstītājs pelna, iegūst zemi, tad arī pašvaldībai jāsaņem kāds labums. Tieši pašvaldība plāno klusos un rūpnieciskos rajonus, strādājošo piesaisti, utt., pat padomijā pie fermām cēla slaucēju mājas. Un valsts tur nav jāiesaista, pietiekoši jau maksājam visādus nodokļus, - tas jādara pelnošajai NĪ nozarei pēc pašvaldību pieprasījuma.
Anonīms lietotājs 6871
Un 3. visas pilsētas nav jāapbūvē ar "ekskluzīviem", dārgiem mājokļiem, jābūt sabalansētam piedāvājumam, - vidējās kategorijas, lēti un mazi vientuļajiem, lieli daudzbērnu ģim., tie visi var būt īres vai pērkami, bet cenām jāatbilst kvalitātei, vietai un pieprasījumam. LV attīstītāju piedāvājumi ir cits par citu sliktāki - nekādu privātu vai kopīgu palīgtelpu, slikti plānojumi ģimenei ar bērniem, nav liftu, nepietiekoši stāvvietu, utt., toties cenas - astronomiskas. Mājokļu celtniecība un izvēlē LV vēl joprojām ir atpalikusi province.
Anonīms lietotājs 6871
Tam 17725. 1. Nevis par velti, bet par tiesībām iegūt īpašumā zemes gabalu, to apbūvēt un labi pelnīt ar dzīvokļu tirdzniecību. Gudras valstis prot nolikt pie vietas alkatīgus privātos, iegrožot viņu apetīti un gūt labumu no viņu darbības. Latvija NAV GUDRA VALSTS. 2. Tāda kārtība ir, piem., Šveicē un nedomāju, ka šīs valsts saimniecisko līmeni vai rūpes par savu pilsoņu labklājību kāds apšaubīs. Tur pašvaldības tiešām PĀRDOMĀTI pārvalda savas teritorijas, nevis laiza zābakus vietējai mafijai un cenšas ar to saaugt.
Anonīms lietotājs 17725
Tu esi pilnīgi saspiedies? Kurš attīstītājs kaut ko būvēs par velti pašvaldībai? Un ekskluzīvie projekti piesaista maksātspējīgus iedzīvotājus, kas ienes budžetā ievērojami vairāk, kā čupiņa badakāšu, kas dzīvo uz pabalstiem un ņaud, cik viss slikti.
Reenny John
Samil Z t,samilza,samilzīs,Barisa-Sermule.
Ilmārs Mežaraups
Atbildot Anonīms lietotājs 6871: Varētu jau stāstīt, ka nekas jauns tas nav un jau padomju laika vārdnīcās ir tie trīs vārdiņi (lūzt, milzt, birzt), kuriem jāpievērš īpaša vērība tagadnes formā, bet ir īpaši apdāvināti cilvēki, kuriem vienmēr pašiem sava taisnība, lai tur vai kas.
Anonīms lietotājs 6871
-> Ilmārs Mežaraups Kurā skolā tad šo stulbību tagad māca? Tā būs jaunā latviešu gramatika? Uz tādu skolu labāk neiet, jo Endzelīns kapā vaid!
Ilmārs Mežaraups
Ja mācās skolā, tad zina, ka tagadnes formā ir SAMILST
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti