Salaspilī atklāts Baltijā vienīgais un līdz šim lielākais saules paneļu parks, kurā tiks ražota siltumenerģija pilsētas apkurei. Uzņēmuma “Salaspils siltums” pārstāvji atzīst, ka jaunās iekārtas dos ieguldījumu ne tikai izmešu samazināšanā, bet jau drīzumā ļaus samazināt apkures tarifus iedzīvotājiem.
Autora ziņas
Lai arī ikdienā tās daudz neredzam, šīs ir acis, kas līdz ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) radaru sistēmām ik dienu sargā Latvijas debesis. Tā, sagaidot Rīgā NATO īpašumā esošo agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS - Airborne Warning & Control System) gaisa kontroles un vadības lidmašīnu, uzsver bruņoto spēku pārstāvji. Šāda tipa lidmašīnas Latvijas gaisa telpu pastiprināti novēro kopš 2014. gada Krievijas agresijas Ukrainā.
Latvijā pērn ievērojami mazinājies nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmērs, sasniedzot 10% no kopējās nodokļu masas, jaunākajā pētījumā secinājusi Eiropas Komisija. Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija uzsver, ka augļus sācis nest iepriekšējais gads pēc cīņas ar PVN nemaksātājiem, bet eksperte brīdina – šie skaitļi vēl neliecina, ka cīņa ar nodokļu nemaksātājiem ir sekmīga.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) jau sesto gadu novērtē tā saucamās nodokļu plaisu, kas ir starpība starp samaksātiem nodokļiem un summu, kas pēc VID aplēsēm tiktu iegūta, ja visi nodokļu maksātāji pildītu savas saistības. Pēc VID aplēsēm, pērn šī nodokļu plaisa turpināja samazināties, paziņojumā medijiem informēja VID.
Lielāko būvniecības uzņēmumu iespējamā vienošanās par tirgus sadali, par kuras izmeklēšanu šonedēļ publiski paziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) un Konkurences padome, drošības dienestu redzeslokā bija jau 2017. gada nogalē, LTV “Panorāmai” sacīja toreizējais premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Otrdien, 6. augustā, vakarā Lucavsalā notikušā vācu rokgrupas "Rammstein" koncerta laikā notikuši daži incidenti un aizturētas četras personas. To Latvijas Radio pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs, kurš vienlaikus noraidīja kritiku par satiksmes organizāciju pasākumā.
Pēdējo gadu laikā Latvijā sarukuši kopējie nodokļu parādi un augušas piedzīto parādu summas. Tiesa, tās aizvien ir ievērojami mazākas. Uzņēmēji atzīst - bieži parādu summas veido virtuāla nauda, ko valsts nekad nevarēs iekasēt, tāpēc nākotnē būtu jānosaka tādi sodi, lai netiktu iznīcināts uzņēmums un arī valsts spētu iekasēt sev pienākošos naudu.
Vads, kam nodilusi izolācija, matu fēns ar sabojātu slēdzi vai neizolēta durvju zvana poga var kļūt ne tikai par nopietnu elektrotraumas avotu, bet arī nāves izraisītāju. Ik gadu no elektrotraumām Latvijā mirst vairāk nekā seši cilvēki, šogad šādi no dzīves aizgājuši jau četri. Speciālisti uzsver – aizvien sabiedrība cenšas būt taupīga, taču, ja runa ir par elekroiekārtām, dažu eiro ietaupījums nevar atsvērt zaudētu dzīvību.
Šā gada pavasara salnas nodarījušas prāvu kaitējumu Latvijas ogu audzētājiem. Zemkopības ministrijā uzsver – laiki, kad ikviens varēja valstij prasīt kompensācijas par dabas stihijām, jāaizmirst, riskus apdrošinot. Tikmēr augļkopji sūdzas – viņu riskus neviens neapdrošina. Uz ko šādā situācijā cerēt Latvijas ogu audzētājiem.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) stiprināšana jāveic, attīstot ne tikai tādas lielas bāzes kā Ādažos, bet arī vērība jāpievērš reģioniem, jo īpaši Latgalei, kurā bruņotie spēki izvietoti pie Latvijas un arī visas Eiropas Savienības ārējās robežas. Tā šodien, apmeklējot savas pirmās militārās mācības, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Nacionālie Bruņotie spēki (NBS) sākuši testēt vietējo ražotāju bezpilota lidaparātus, lai izmantotu tos aizsardzības vajadzībām. Šobrīd armija pārbauda divus modeļus un pagaidām secinājumus nepublisko. Bezpilota lidaparāti visvairāk tiek izmantoti izlūkošanas vajadzībām.
Ar saukli “Atceries savējos” jau uz otro skautu un gaidu nometni pulcējušies Latvijas armijas ārvalstīs dienējušo veterānu bērni. Gan karavīri, gan viņu ģimenes atzīst – dažkārt daudz smagāk ir mājāspalicējiem, jo īpaši tiem, kuru tēvi nav pārnākuši, tāpēc šādos pasākumos tiek atdots tas parāds ģimenēm, ko ikdienā paņēmis dienests bruņotajos spēkos.
Dobeles novada domes Iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Laila Šereiko, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās par kukuļņemšanu un kukuļa legalizēšanu, atcelta no darba iepirkumu komisijā. Tiesa, pilnībā no amata domes struktūrās Šereiko nav atstādināta. Viņa turpina pildīt pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājas amata pienākumus.
Latvijai nav vajadzīgi likumu grozījumi, kas atvieglo vilku medīšanu. Tā, reaģējot uz pagājušajā nedēļā piedzīvoto vilku uzbrukumu saimniecībai Madonas pusē, atzīst Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta pārstāvji. Amatpersonas iesaka aplokiem būvēt žogus, bet lauksaimnieki uzsver – tas nav ekonomiski izdevīgi.
Ādažu militārajā bāzē notikusi Kanādas vadītās NATO paplašinātās kaujas grupas komandieru maiņas svinīgā ceremonija. Stājoties amatā, jaunais kaujas grupas komandieris pulkvežleitnants Maikls Džons Rīkī uzsvēra - pirmais un galvenais uzdevums ir kopā ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un citu NATO kaujas grupu pārstāvjiem būt gataviem kaujai jebkurā brīdī un vēl vairāk integrēties Latvijas aizsardzības sistēmā.
Vairāk nekā 600 skauti un gaidas no astoņām valstīm šonedēļ pulcējās Madonas novada “Ezerniekos”. Tā ir pēdējo 20 gadu lielākā nometne, kurā nometnes dalībnieki mācās sadarboties un stāties pretim vides pārmaiņām. Latvijas Televīzija devās skaidrot kā aizritēja lielā skautu un gaidu nomete, jeb kā viņi paši to dēvē - džamboreja.
Ar simtgadei veltītas pastmarkas svinīgo zīmogošanu un ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera zobena grieztu simtkilogramīgu torti trešdien, 10. jūlijā, Ādažu militārajā bāzē tika svinēta Latvijas armijas dibināšanas simtgade. Paši karavīri atzīst – armija ir viņu otrā ģimene, tādēļ šodien līdz ar pašiem karavīriem paldies tika teikts militārpersonu ģimenēm.
Jau tuvākajos piecos gados Lietuvā gaidāmi ne tikai vērienīgi valsts galveno autoceļu rekonstrukciju darbi, bet arī būtiska grants ceļu pārbūve. Iemesls – Lietuva jau gadiem krietni vairāk naudas saviem ceļiem novirza no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Tikmēr Latvijā vairāk naudas ceļu nozarei tiek solīts tikai līdz ar akcīzes nodokļa kāpumu. Kāpēc Lietuvā naudas ceļiem ir vairāk?