Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Aug no elektrotraumām bojāgājušo skaits

Aug no elektrotraumām bojāgājušo skaits

Vads, kam nodilusi izolācija, matu fēns ar sabojātu slēdzi vai neizolēta durvju zvana poga var kļūt ne tikai par nopietnu elektrotraumas avotu, bet arī nāves izraisītāju. Ik gadu no elektrotraumām Latvijā mirst vairāk nekā seši cilvēki, šogad šādi no dzīves aizgājuši jau četri. Speciālisti uzsver – aizvien sabiedrība cenšas būt taupīga, taču, ja runa ir par elekroiekārtām, dažu eiro ietaupījums nevar atsvērt zaudētu dzīvību.

Ik gadu vairāk nekā 50 cilvēku gūst elektrotraumas. Pērn no tām bojā gājuši septiņi cilvēki, bet šogad traumas guvuši 40. Četri cilvēki, tostarp viens bērns, gājuši bojā.

Uzņēmums “Sadales tīkls” šo situāciju vērtē kā satraucošu. Ja mazāk kļūst atklātu pārgalvības gadījumu, kad kāds cilvēki apzināti kāpj stabos vai iekļūst elektrosadales skapjos, tad vairāk ir gadījumu, kad letālas traumas gūstas sadzīviskā ceļā.

"Paņēmām uzskates līdzekļus, it kā pagarinātājs, kur pret priekšmetu norīvējies vads, liekas, kas tad tur – aptīšu kaut kādu izolācijas lenti un viss. Mums tas ir atklāts, bet te pietiek ar pirkstu pievienot, lai gūtu jau letālu traumu," skaidro AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Tieši bojāti vadi šogad bijuši par nāves iemeslu trim no četriem letālajiem nāves gadījumiem. Viens vīrietis izmantojis bojātu pagarinātāju, bet divi darbojušies ar ūdens sūkņiem, kuriem bijuši vai nu bojāti vadi, vai nav bijis pienācīgi ierīkots sazemējums. Traumas gūst arī bērni.

Kāds sešus mēnešus vecs bērns pārgrauzis elektrības vadu, bet divi cilvēki triecienu guvuši, nospiežot neizolētu durvju zvana pogu.

Uzmanība jāpievērš arī rozetēm.

"Ja mums mājās ir šādas rozetes un varbūt kādreiz atbrauks ciemos bērni, vai aizliekam rozeti ciet, vai uzliekam drošu vārstu, vai ieliekam tādas rozetes, kur jāiebāž abas dakšas. Veikali ir pilni ar drošības risinājumiem, tas vienkārši ir jādara. Ja mēs būvējam jaunas mājas, tad tur jau ir mehānisms, kurā vienu naglu nevar iebāzt," norāda Jansons.

Tikmēr mediķi brīdina, ja cilvēks ir saņēmis elektrotriecienu, pret to nevajag izturēties bezatbildīgi, bet tūdaļ vērsties pie ārsta.

"Tas viss var beigties ļoti nopietni. No sākuma liekas – kas tad tur? Maza dzirkstelīte, bet pēc pāris stundām var iestāties sirds traucējumi, no kā var iestāties klīniskā nāve, un beigās viss beigties ar nāvi. [..] Otrs – no elektrotraumām var būt apdegumi. Tie var būt plaši, dziļi, un tie cilvēka dzīvībai ir bīstami," uzsver Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta operatīvās vadības centra galvenā dežūrārste Aija Čeirāne.

Mediķi stāsta, arvien vairāk izsaukumu ir uz darba vietām, kur tieši pieaugušie neievēro darba drošības noteikumus vai pārgalvīgi rīkojas ar elektroierīcēm. Speciālisti atgādina – ja esat pamanījis kādu cilvēku, kurš guvis elektrotraumu, pirms sniegt palīdzību, noteikti jāatvieno strāvas avots. Ja tas netiks darīts, pats glābējs var saņemt triecienu. Tālāk jāizsauc gan neatliekamā palīdzība, gan vajadzības gadījumā jāveic cietušā sirds masāža, ja viņš ir bez dzīvības pazīmēm. Ja palīdzības sniedzējs to neprot, viņam konsultāciju pa telefonu  sniegs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dežūrārsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Veselība
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti