Par spīti gadiem ilgiem valdības mēģinājumiem cīnīties pret izvairīšanos no nodokļiem, pērn ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir pieaudzis un sasniedzis 22% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā secināts ēnu ekonomikas pētnieka Arņa Saukas jaunākajā pētījumā. Ēnu ekonomika ir augusi arī pārējās Baltijas valstīs, tomēr Latvijā izvairīšanās no nodokļiem joprojām ir visizplatītākā.
Autora ziņas
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb Kontroles dienesta jaunajam vadītājam ir jābūt iespējai veidot pašam savu komandu, lai sekmīgi attīstītu dienestu. To pēc tikšanās ar Latvijas lielāko komercbanku pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Vairāk nekā 4000 nodarbināto un teju pusmiljarda eiro ieņēmumi ik gadu - šādi skaitļi raksturo Latvijas nozari, kuras produktus izmanto ne tika civilajā, bet ari militārajā jomā. Par sadarbību ar Latvijas kompānijām, kuras ražo dubultā lietojuma preces, arvien vairāk interesi sāk izrādīt nopietni pasaules klases uzņēmumi.
Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri piektdien vēlēs jauno biedrības prezidentu, kurš nomainīs ilggadējo vadītāju Gunti Indriksonu. Neapmierinātība ar notiekošo futbola saimniecībā ir liela. Vēl nesen Latvijas valstsvienība zaudēja rangā vājajai Gibraltāra komandai. Tādēļ arī cīņa par federācijas prezidenta krēslu ir jo īpaši sīva. Kas ir tās pamatā – vēlme pārdalīt naudu vai attīstīt futbolu?
Kaut Latvijas un Norvēģijas ekonomiskā sadarbība ir viens no veiksmes stāstiem, netrūkst arī problēmu. Tomēr vēlme dzīvot labāk gan Latvijas, gan Norvēģijas investoriem liek meklēt jaunus sadarbības veidus. Jaunas sadarbības formas tika meklētas arī pirmdien, 23. aprīlī, Rīgā notikušajā abu valstu biznesa forumā. Jau šobrīd vairāk sāk izpausties sadarbība informāciju tehnoloģijās un "zaļajās tehnoloģijās".
Cieša draudzība, lieliskas attiecības, auglīgas sarunas - tā tiek vērtēti politiskie kontakti starp Latviju un Norvēģiju. Rīgas pilī pirmdien, 23. aprīlī, viesos tika uzņemts Norvēģijas kroņprincis Hokons un kroņprincese Mete Mārita, kuri ieradušies vizītē Latvijā. Arī uzņēmēji atzīst, ka attiecības starp Norvēģiju un Latviju ir labas.
Valsts un pašvaldību amatpersonām, kā arī lielo uzņēmumu vadītājiem ikgadējās ienākumu deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz obligāti. Šogad tajā sniegto ziņu pārbaudei sola īpaši pievērsties ne tikai VID, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas dienests (KNAB). Kādām lietām uzmanība tiks pievērsta?
Latvijas meitenes guvušas ievērojamus panākumus Eiropas meiteņu matemātikas olimpiādē, kas norisinājās Florencē. Atvesta bronzas medaļa un vairākas atzinības. Meitenes stāsta, ka viņām interesi par sarežģītajiem uzdevumiem palīdzēja noturēt tieši skolotāji, kas bija neatlaidīgi un atsaucīgi. Komandu vērtējumā Latvija ierindojās 19.vietā starp Eiropas valstīm.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, ļaujot daudz vairāk ielūkoties, cik daudz pelna un kā dzīvo politiķi. Iekšlietu, izglītības, kultūras un satiksmes ministru deklarācijas liecina, ka viņu ienākumus aizvien veido atalgojums no darba ministriju vadībā. Būtiskas izmaiņas amatpersonu mantiskajā stāvoklī, salīdzinot ar 2016.gadu, nav novērojamas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) apkopojis ikgadējās valsts amatpersonu deklarācijas, ļaujot daudz vairāk ielūkoties, cik daudz pelna un kā dzīvo politiķi. Premjera, ekonomikas, finanšu, aizsardzības un ārlietu ministru deklarācijas liecina, ka viņu algas pērn pieaugušas, dažiem bija arī citi ienākumi.
Lai izvairītos no situācijām, kad tiesvedībās starp valsti un komersantu valsts intereses pārstāvošā amatpersona pēkšņi pāriet pretējā pusē, sagatavoti likuma grozījumi, ar kuriem turpmāk šādām amatpersonām vismaz trīs gadus būs liegts ieņemt amatus uzņēmumos, pret kuriem tiesā aizstāvētas valsts intereses. Likuma grozījumu skatīšanu valdības komiteja gan pirmdien, 16.aprīlī, atlika.
Medicīnas terminoloģijā runājot, Latvijas autoceļu nozarei ir hroniski smags stāvoklis jau gadiem ilgi. Īpaši tas saasinās pavasaros, kad, kā daudzi ironizē, līdz ar ziemu aiziet arī asfalts un izjūk grants segums. Bet autobraucēji, kuri maksā nodokļus un nodevas, kritizē gan ceļu būvniekus, gan valdību par to, pa kādiem ceļiem nākas braukt un lauzt mašīnas. Par autoceļu nozari atbildīgie piektdien, 13.aprīlī, pulcējās īpašā konferencē.
Saeima, visticamāk, jau ceturtdien, 12.aprīlī, sāks skatīt valdības izstrādātos likuma grozījumus, kuru mērķis ir ierobežot čaulas kompāniju darbību Latvijas bankās. Valdība uzsver – grozījumu mērķis esot stabilizēt Latvijas finanšu sistēmu un piesaistīt investīcijas. Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdina – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
Lai atbrīvotu telpas bērnudārza izveidei, Jūrmalas pašvaldība iecerējusi likvidēt sākumskolu “Taurenītis”. Šie plāni pārsteiguši ne tikai mācību iestādes pedagogus un bērnus, bet arī viņu vecākus. Skolēnu vecāki uzskata, ka pašvaldība bērnudārzam varētu atrast citas telpas, nevis slēgt labi strādājošu skolu.
Jāmeklē jaunas iespējas, kā Baltijas reģionā stiprināt pretgaisa aizsardzības spējas, par to šonedēļ, tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, vienojušies Latvijas, Lietuvas un Igaunijas prezidenti. Kaut kopējā kontroles sistēma izveidota vēl pirms valstu pievienošanās NATO, visu trīs valstu rīcībā esošās ieroču sistēmas nav tik spēcīgas, lai pilnībā atturētu pretinieku no gaisa uzbrukumiem.
Tas būtu kā bērnudārzs pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem būtu iespēja saņemt dažāda veida terapiju. Tāda ir iecere dienas centram Ādažos. Taču kopš pērnā gada rudens, kad dienas centra izbūve sāka gūt reālus apveidus, pašvaldības opozīcijas deputāti organizēja parakstu vākšanu pret šo projektu. Iedzīvotāji esot biedēti ar iespējamu apdraudējumu pašu un bērnu drošībai. ASV deinstitucionalizācijas jautājumu eksperte Vivjena Goa uzsver - iebildumi pret centru izgaismo problēmas sabiedrībā.