Panorāma

Rucavas novads lūdz izsludināt ārkārtējo situāciju sausuma dēļ

Panorāma

Panorāma

ZM aicina lauksaimniekus apdrošināties pret riskiem

Augļu audzētāji sašutuši par nespēju apdrošināt platības

Šā gada pavasara salnas nodarījušas prāvu kaitējumu Latvijas ogu audzētājiem. Zemkopības ministrijā uzsver – laiki, kad ikviens varēja valstij prasīt kompensācijas par dabas stihijām, jāaizmirst, riskus apdrošinot. Tikmēr augļkopji sūdzas – viņu riskus neviens neapdrošina. Uz ko šādā situācijā cerēt Latvijas ogu audzētājiem.

Ar dūmu svecēm, degošiem salmu ruļļiem un īpašu ūdens un glicerīna maisījumu krūmmelleņu audzētāji “Bluberry Land” šogad maijā Lauberes pusē centās pasargāt jauno ražu. Krūmmelleņu ziedpumpuri ir vārīgi, un maija salnas saimniecību šogad varēja pilnībā atstāt bez ienākumiem.

Pašlaik Lauberes ogu melleņu krūmi ir pilni ar ogām un gaida ražas novācējus. Tas nozīmē, ka maijā veiktā krūmu sildīšana ar dūmiem ir attaisnojusies. Tiesa, tas nav izdevies visur. Šī ir augstākā vieta, tāpēc ogas izdevies saglābt vairāk. Zemākajās vietās ražība ir krietni sliktāka.

Šogad saimniecībā bija plānota apmēram 100 tonnu raža, bet salnu dēļ palikusi vien puse. Lielo lietavu un sauso vasaru dēļ “Bluberry Land” zaudējumus cieta arī iepriekšējos gados. Šogad saimnieks cerējis uz labākiem laikapstākļiem. Glābiņš būtu investīcijas krūmu apsmidzināšanas iekārtās, taču, ņemot vērā, ka salnu dēļ atkal jāiet pie bankām lūgt kredītu atmaksas termiņu pagarinājumus, naudas investīcijām nav.

“Kad mums ir stihijas – lietavas vai sausums –, saņemot par pagājušā gada problēmu, kas bija augļkopībā, par hektāru ap 5 eiro... Kad mēs saņēmām atbalstu, mēs nezinājām, ko ar šiem 250 eiro darīt, jo izdevumi dārza kopšanai ir 3-4 tūkstoši eiro uz hektāru,” sacīja SIA “Bluberry Land” vadītājs Aleksejs Fomičovs.

Zemkopības ministrijā uzsver – paļauties uz valsts atbalstu par dabas stihijām nākotnē nevarēs.

“Mēs kā ministrija cenšamies iet prom no kompensāciju aprēķiniem un izmaksām un mudinām zemniekus veidot pašiem risku pārvaldību. Vai nu saimniecībā veidot uzkrājumu fondus, vai izvēlēties apdrošināšanu,” norādīja ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

Pašlaik Zemkopības ministrija līdzfinansē līdz pat 50% lauksaimnieku risku apdrošināšanas maksājumu. Tāpēc aug apdrošināto platību īpatsvars. Augļkopji savas platības apdrošināt aizvien nevar.

“Dārzus vispār nedrošina. Nav tāda piedāvājuma vispār,” pauda “Bluberry Land” vadītājs.

Apdrošinātāji atzīst – lai šādu pakalpojumu izveidotu, vajag vairāk klientu. “Būtu jānotiek tam, ka satiekas apdrošinātāju un augļkopju intereses. Un augļkopjiem vajadzētu pateikt, ka tas ir nevis viens zemnieks, bet vairāki, kuriem ir šāda vajadzība. Tad apdrošinātāji būtu gatavi veidot šo produktu,” skaidroja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Fomičovs gan uzsver – ja nevar apdrošināt, augļkopjiem jāpalielina Eiropas Savienības atbalsts investīcijām. To sola arī Zemkopības ministrijā. Nākamajā plānošanas periodā ikvienam zemniekam būs jāuzrāda, kādi riska mazināšanas pasākumi saimniecībā veikti. Primāri un ar lielāku līdzfinansējumu tiks atbalstīti tie projekti, kas būs vērsti uz risku mazināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti