Kultūras ziņas

Koalīcija plāno pārskatīt nodokļu sistēmu

Kultūras ziņas

Mazajā ģildē atkal rosās amatierkolektīvi

Izdevēji aicina samazināt PVN likmi grāmatām

Izdevēji aicina samazināt PVN likmi grāmatām; Kultūras un Finanšu ministrijās apliecina, ka nozare ir sadzirdēta

Latvijas grāmatu izdevēji atklātā vēstulē ir aicinājuši likumdevējus lemt par nodokļu samazināšanu grāmatniecībā un jau no šī gada 1. jūlija noteikt visām grāmatām 5% PVN likmi. Gan Kultūras ministrijā, gan Finanšu ministrijā apliecina, ka grāmatizdevēju nozare ir sadzirdēta, un samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām ir iekļauta nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā.

Grāmatizdevēju asociācija un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija izteikusi aicinājumu valdībai samazināt grāmatām piemēroto pievienotās vērtības nodokli. Tas šobrīd ir augstākais Eiropā, ietekmē izdevumu cenu un kavē nozares attīstību.

“Pašlaik Latvijas tirgū latviešu valodā ir pieejami apmēram 10 tūkstoši dažādu nosaukumu grāmatu, kas ir izdotas iepriekšējos gados, šogad. Uz visām šīm grāmatām, uz visu šo tirgu attieksies pazeminājums, un tās kļūs lētākas,” pazemināto PVN likmi ieskicēja Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Renāte Punka.

Šobrīd pievienotais nodoklis drukātajām grāmatām ir 12%. Izdevēji aicina to samazināt līdz 5%, kas būtu tuvāks vidējam Eiropā jeb 7%. Atbrīvojušies līdzekļi būtu svarīgi grāmatu sagatavošanā un kvalitātes uzlabošanā. Jo īpaši tas būtu nepieciešams bērnu grāmatu tirgum.

Izdevniecības “Liels un mazs” vadītāja Alīse Nīgale skaidroja: “Mums vienmēr ir bijis primāri, ka izdevums ir arī ļoti augstā poligrāfiskā kvalitātē. Tā kā izdodam bērnu grāmatas, gandrīz vienmēr ir krāsaini izdevumi, kas nozīmē, ka tās ir lielas ražošanas izmaksas. Mēs arī gribam godprātīgi izturēties pret saviem autoriem, pret ilustratoriem. Jau cenšamies maksāt viņiem kaut mazliet Eiropas līmenim pietuvinātas autoratlīdzības.”

Šos apstākļus apgrūtina arī fakts, ka Latvijā bērnu grāmatām ir neliels tirgus. Īpaši izdevumiem latviešu valodā. Un izdevēji ir pārliecināti, ka šeit PVN nav vairs tikai ekonomisks faktors.

“Tas nav vienmēr tikai burtiski izmērāms skaitļos – kāda būs ietekme uz budžetu, cik ienesīs, cik būs mazāk un tā tālāk.

Tas ir jautājums par to, kādu valsti mēs veidojam, kādu kultūras vidi mēs veidojam sev, saviem bērniem, saviem vecīšiem un tā tālāk,” norādīja Nīgale.

Tāpat grāmatizdevēji aicina samazināt PVN elektroniskajiem izdevumiem, kuriem šobrīd tas noteikts 21% apmērā. Arī šis nodoklis ir samazināts visās Eiropas Savienības valstīs, bet Lielbritānijā noteikts 0% apjomā.

Grāmatu izdevēji cer, ka mūsu likumdevēji varētu sekot Eiropas kolēģu piemēram un samazināt izdevumu PVN.

Gan Kultūras ministrijā, gan Finanšu ministrijā Latvijas Televīzijai apliecināja, ka grāmatizdevēju nozare ir sadzirdēta, un samazinātās PVN likmes piemērošana grāmatām ir iekļauta nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā. Covid-19 pandēmijas un ārkārtējās situācijas dēļ šis process neesot apstājies un turpinās atbilstoši valdības rīcības plānam. Tiesa, konkrētus termiņus ne vienā, ne otrā ministrijā uzzināt neizdevās.

“Pie šī jautājuma mēs sākām strādāt jau pagājušajā gadā budžeta sagatavošanas procesā (..) un tikām diezgan tālu, izdiskutējām gan ar nozari, gan Finanšu ministriju, kādi būtu tie nosacījumi, pie kuriem šī samazinātā likme varētu tikt piemērota, tomēr beigu beigās tika pieņemts lēmums nesteigties (..) un darīt to kontekstā ar visas pārējās nodokļu sistēmas pārskatīšanu,” stāstīja Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis skaidroja: “Nozares priekšlikums par grāmatniecības nozarei piemērojamo samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi tiks skatīts vispārējās nodokļu sistēmas pārskatīšanas kontekstā, nevis atrauti no tās.

Un patlaban valdību veidojošo partiju jeb koalīcijas nodokļu sistēmas pārskatīšana ir dienaskārtībā.

Ja būs kādas nodokļu sistēmas izmaiņas, tad valdība vēlējās, lai šīs izmaiņas taptu, vismaz konceptuāli lēmumi tiktu pieņemti līdz gada vidum. Jūnijs ir termiņš, kad nepieciešams būt lielākai skaidrībai, vai ar 2021. gadu mainīsies nodokļu sistēma, lai pusgada laikā, 2020. gada otrajā pusē, uzņēmēji varētu sagatavoties un pielāgoties šīm izmaiņām.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti