Kultūras ziņas

Fotogrāfa domu plūsma

Kultūras ziņas

"Mati sarkanā vējā" – autobiogrāfisks stāsts par pretošanos padomju režīmam

Latvijas fotogrāfija 2020

Ar nosaukumu «dīkstāve» aizvadīts ikgadējais Rīgas Fotomēnesis

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ar vairākiem pasākumiem internetā un pilsētvidē ir aizvadīts ikgadējais Rīgas Fotomēnesis. Festivāla noslēgumā tradicionāli tiek prezentēts arī tā dalībnieku darbu izlases katalogs. Šogad Fotomēneša pasākumos piedalījās aptuveni 50 dalībnieki, kuru darbus vienoja mūsdienām atbilstošs nosaukums – dīkstāve.  

Šogad Rīgas Fotomēnesis par savu vadmotīvu izvēlējās pēkšņi aktualizējušos vārdu “dīkstāve”. Tomēr festivāla programma liecināja par pretējo. Šobrīd Fotomēnesis tuvojas noslēgumam, un tas aizvadīts gan ar vairākām izstādēm internetā, gan pilsētvidē.

Piemēram, Ances Vilnītes performance “Augšāmcelšanās” norisinājās Rīgas centrā. Arī Elijusa Kniežauska portretu izstāde bija skatāma klātienē – Tallinas ielas kvartāla atkritumu urnās. Savukārt Elīnas Semanes darbi izstādīti Mārtiņa kapos.

“Tas, ko es gribēju nodot, bija tā sajūta, un komunicēt caur šo sajūtu. Un cilvēki arī to notvēra. Es jutos priecīga par to, un cilvēki, manuprāt, kas bija klātienē, arī to sajuta,” stāsta māksliniece Elīna Semane.

Vēl virkne autoru darbu ekspozīcijas ikvienam bija aplūkojamas sabiedriskā transporta pieturvietās.

Rīgas Fotomēneša direktors Arnis Balčus izrāda mākslas izdevumu “Latvijas Fotogrāfija 2020”. Bez Elīnas Semanes tajā būs vēl piecu latviešu autoru darbi. Balčus skaidro: “Šis izdevums, kas ir tomēr kaut kas vairāk nekā katalogs, es to sauktu par tādu jau kā mākslas objektu, tas arī ieskicē šīs te tēmas, ka bija – izmisums, sapņi, nāve, savā ziņā arī dīkstāve.”

Rīgas Fotomēnesis notiek kopš 2014. gada, un ierasts, ka tajā tiek pārstāvēta visnotaļ provokatīva māksla. Vismaz sākotnēji tā varētu šķist.

“Šobrīd, pavērojot to, kas vispār, kā par mākslas notikumiem tiek runāts medijos – ne tikai par Fotomēnesi, bet arī par citiem – šobrīd rodas sajūta, ka bez maz vai izdarot jebko, tā jau ir provokācija,” norāda Elīna Semane. “Un tad brīžiem es izbrīnos par to, ka tiešām 21. gadsimtā, kad mums ir pieejama tik daudz informācija, cilvēki tiešām tik maz ir redzējuši, ka mēs joprojām spējam ar kaut ko tādu provocēt. Man pašai, piemēram, savi darbi nešķiet provokatīvi. Man tas liekas normāli.”

“Šis postkarantīnas laiks jau ir ārkārtīgi emocionāli piesātināts. Es domāju – gan sabiedrība ir kaut kādā ziņā uzvilkusies, gan arī, protams, mākslinieki, jo viņiem ir bijuši ļoti daudz emocionālie pārdzīvojumi,” atzīmē Arnis Balčus. “Skaidrs, ka līdz ar to gan sabiedrība uztver saasinātāk, gan arī māksliniekam, iespējams, ir vēlme bliezt ar kulaku pa seju, lai savu vēstījumu nodotu.”

Māksla izdevuma “Latvijas Fotogrāfija 2020” atvēršanas pasākums notiks 1. jūlijā, un reizē tas būs arī Rīgas Fotomēneša noslēgums.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti