Gada sākumā spāru svētkus piedzīvoja Mežaparka Lielā estrāde. Un jau maijā Būvniecības valsts kontroles birojs pieņēma ekspluatācijā celtnes rekonstrukcijas B posma pirmo kārtu. Estrādes atjaunošana sākās pirms nepilniem pieciem gadiem, un to plānots noslēgt līdz nākamajiem Vispārējiem dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā.
Turpinājās arī Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas Lāčplēša ielā rekonstrukcija. Pērnā gada decembrī “Valsts nekustamie īpašumi” lauza līgumu ar pilnsabiedrību “ReRe Būve 1”, šī gada sākumā tika sākti ēkas konservēšanas darbi un pagaidu jumta izbūve. Aprīlī valdība apstiprināja rekonstrukcijas finansējumu līdz 2022. gadam.
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits paskaidroja: “Būvniecības izmaksas principā ir tādā pašā līmenī, kā tās bija iepriekšējā projektā. Šajā projektā atšķirība ir tā, ka ir nākusi klāt tāda papildu pozīcija kā būvniekam cenā ir iekļauta arī piecu gadu ēkas apsaimniekošana, kas pirms tam nebija, un nācis klāt arī teātra aprīkojums. Tās ir galvenās atšķirības, kāpēc projekta izmaksas ir lielākas, nekā bija pirms tam.”
Šobrīd pēc Zaigas Gailes arhitektu biroja izstrādātā projekta JRT ēkas rekonstrukciju veic pilnsabiedrība SBSC. Tiek lēsts, ka būvdarbu kopējās izmaksas pārsniegs 35 miljonus eiro, un ēku ekspluatācijā plānots nodot aiznākamā gada septembrī.
Turpinās arī darbs pie Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projekta un “Nākotnes nama” izbūves pēc arhitekta Gunāra Birkerta skicēm. Vēl pagājušā gada rudenī tika ziņots par 80% paveikto darbu, un objektu bija plānots pabeigt šī gada beigās.
Politiķu un ekspertu kabinetos turpina būvēt Nacionālo akustisko koncertzāli, kurai joprojām nav atrasta visiem pieņemama vieta Rīgā. Šī gada jūnijā Kultūras ministrija sāka aizstāvēt ideju par ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanu un koncertzāles būvniecību tās vietā. Ieceri atbalstīja arī valdība. Tomēr arī šai, līdzīgi kā virknei iepriekšējo ideju, uzradās ne mazums pretinieku.
Bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts un ēkas Elizabetes ielā 2 līdzautors, arhitekts Gunārs Asaris telefonintervijā atzina, ka “faktiski nav nekāda pamata viņu jaukt nost, jo padomju laikos to čekas māju uztaisīja kvalitatīvi, pietiekami labu.”
Iespējams, ēku Elizabetes ielā 2 nenojauks, taču par to, vai šajā adresē beigu beigās atradīsies koncertzāle, joprojām tiek diskutēts. Latvijas Arhitektu savienība ar saviem priekšlikumiem klajā nāks nākamā gada sākumā.
Plānotos rekonstrukcijas darbus šogad sāka arī Rīgas cirka ēkā un Leļļu teātrī. Remontdarbus abās ēkās plānots pabeigt 2023. gadā, bet līdz tam daļa Leļļu teātra izrāžu notiek Latviešu biedrības namā, bet cirks ir pārcēlies uz Zeļļu ielu Āgenskalnā.
Šī gada septembrī atrisinājās ieilgušais Vāgnera zāles apsaimniekotāju jautājums. Šobrīd nams un koncertzāle bez atlīdzības nodota Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai, un plānots, ka šī kultūrvieta koncertdzīvi uzsāks 2025. gadā.
“Tas, ka ir tāds Vāgners bijis Rīgā... Mums jau nav daudz to pasaules pilsoņu, kas ir pilnīgi starptautiski nešaubīgs pievilkšanas punkts,” uzskata arhitekte Zaiga Gaile.
Šī gada februārī par vienu teātri nabadzīgāka kļuva Latvijas teātra vide. Tika slēgts neatkarīgais teātris “Skatuve” Maskavas ielā. Iemesls – “Skatuve” vairs neveica saimniecisko darbību, un tai bija uzkrājušies parādi par telpu nomu.
Tomēr šogad Latvijas kultūrvide ir tikusi arī pie jauniem objektiem. Bijušajā “Sapņu fabrikā” Lāčplēša ielā durvis vēra mākslas centrs “Zuzeum”, kurā skatāma mākslas mecenātu Jāņa un Dinas Zuzānu kolekcija. Stopiņu novadā darbu sāka jauns, laikmetīgs arhitektūras objekts – kultūras centrs “Ulbrokas pērle”. Savukārt brīnumu cienītājiem durvis vēra Ziemeļeiropā un Austrumeiropā pirmais iluzionisma teātris un muzejs “Mystero”, kas mājvietu radis bijušajā kinoteātrī “Liesma” Vienības gatvē.
