Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgū Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā ik gadu tajā piedalās vismaz pāris tūkstoši meistaru, un to apmeklē aptuveni 30 tūkstoši apmeklētāju. Šajās dienās aprit 50 gadu, kopš šeit Brīvdabas muzejā pirmo reizi pulcējās visu Latvijas novadu daiļamatu studiju un pulciņu dalībnieki.
Gadatirgus strauji kļuva par populāru vietu, kur amatniekiem apmainīties prasmēm un idejām.
Un, kaut arī tā laika ideoloģija jēdzienu “tirgus” neasociēja ar padomju cilvēka augstajiem morāles standartiem un kur nu vēl ar muzeju, gadatirgus strauji ieguva popularitāti arī sabiedrībā.
50 gadu vēsturē šis ir pirmais gads, kad tirgus nenotiek. Tomēr Brīvdabas muzeja gada lielākā notikuma jubileja tiek atzīmēta šeit – izstāžu zālē. Te redzami mākslinieciski vērtīgākie un uzskatāmākie daiļamatmeistaru darbi no Brīvdabas muzeja krājuma. Pārsvarā tekstilizstrādājumi, keramika un pinumi.
Tāpat izstādē apkopoti gadatirgus plakāti, kuros biežāk izmantotais simbols ir ābele ar zelta āboliem, arhīvu foto un video materiāli, kā arī tirgus rīkotāju un dalībnieku atmiņas. Brīvdabas muzeja ļaudis cer, ka jubilejas gadatirgus vēl varētu notikt šī gada augustā. Bet pagaidām un līdz 29. novembrim tā atmosfēra ir tverama Brīvdabas muzeja izstāžu zālē.
Izstādes rīkotāji paziņojumā medijiem atzīmē: “Gadatirgus ik gadu ir gaidīts notikums ne tikai amatnieku vidū, bet arī sabiedrībā kopumā – tas ir gada vērienīgākais un apmeklētākais tautas dzīvās garīgās un materiālās kultūras notikums, kurā satiekas meistari no visas Latvijas, kas plašākam vērtējumam nodod savus labākos lietišķās mākslas darinājumus.
Izstādes mērķis ir parādīt ne tikai gadatirgus krāšņumu un daudzveidību, bet arī ieskicēt tā spēju izdzīvot un saglabāt savu būtību pāri laikiem.”
