Augstskolu reforma
Vēl pirms Covid-19 ēras Izglītības un zinātnes ministrijā tika izstrādāts pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. Tas paredzēja nodrošināt caurspīdīgāku pārvaldību, kā arī visas augstākās izglītības iestādes sadalīt universitātēs un augstskolās, neparedzot īpašu vietu mākslas, mūzikas un kultūras akadēmijām. Tas izsauca augstskolu vadību neapmierinātību.
Atceltie pasākumi
Marta vidū Latvijas un pasaules kultūras procesi iegāja jaunā fāzē. Tika apturēta teātru un koncertu dzīve, bet Rīgā esošā opera savā gandrīz 250 gadus senajā vēsturē repertuāru apturēja otro reizi. Pirmo reizi tas notika 1796. gadā, sērojot par ķeizarienes Katrīnes Lielās nāvi.
Pandēmijas dēļ tika atcelts arī ikgadējais Eirovīzijas konkurss. Pēc uzvaras "Supernovā" no Latvijas ar dziesmu “Still Breathing” uz Eirovīziju gatavojās doties dziedātāja Samanta Tīna.
“Es nebiju gaidījusi, ka atcels pilnībā. Visi ir šokā, man šobrīd telefons kūp, man raksta fani no visas Eiropas, ka viņi ir ārkārtīgā šokā,” atzīmēja Samata Tīna. Šobrīd ir nolemts, ka Samanta Tīna piedalīsies Eirovīzijas konkursā nākamgad. Tiesa gan, ar citu kompozīciju.
Uz nākamo gadu ir pārcelti arī 12. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Vēl tiek lemts, kādā formātā tie notiks, bet šogad nenotikušo svētku finansējumu četru miljonu eiro apmērā novirzīja neparedzētiem gadījumiem.
Brīvdabas muzeja vadības maiņa
Pavasara izskaņā pārmaiņas piedzīvoja viena no nomierinošākajām kultūras iestādēm – Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Kultūras ministrija pārtrauca darba tiesiskās attiecības ar tā direktori Ilzi Millersoni. Dienesta pārbaudē tika konstatēts, ka Millersone neesot nodrošinājusi optimālu muzeja darbību. Viņas vietā tika izraudzīta līdzšinējā Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības direktore Zanda Ķergalve, kaut arī šai kandidatūrai nebija viennozīmīga atbalsta.
“Mans uzdevums un iedotais uzticības mandāts ir tam, lai muzejs strādātu atbilstoši likumā noteiktajiem nosacījumiem. Lai muzejs saglabātu savu kultūrvēsturisko mantojumu,” teica jaunieceltā muzeja vadītāja.
Liepājas teātris krīzē – bez valsts atbalsta
Laikā, kad repertuāra teātri Latvijā saņēma kompensācijas par pandēmijas radītajiem zaudējumiem, dīvainā situācijā nonāca Liepājas teātris. Izrādās, tas kā pašvaldības kapitālsabiedrība nevar pretendēt uz valdības atbalstu. Sākās Liepājas pašvaldības un Kultūras ministrijas ilgstošas sarunas. Oktobrī Liepājas pašvaldība teātrim piešķīra vairāk nekā 250 tūkstošus eiro, savukārt Kultūras ministrijas darba grupa ir sākusi darbu pie turpmākā tā finansēšanas modeļa izstrādes.
Nodokļu izmaiņas autoratlīdzību saņēmējiem
Neapmierinātību ar valsts atbalstu kultūrai tās pārstāvji izteica ne tikai saistībā ar Covid-19 krīzi. Izstrādājot nākamā gada budžetu, netrūka kultūras ļaužu, kuri nebija apmierināti ar plānotajām autoratlīdzību nodokļu izmaiņām. Oktobra vidū zibakcijā pie Saeimas pulcējās aptuveni 200 kultūras nozares pārstāvju, lai no līdzpaņemtajiem ķieģeļiem uzbūvētu simbolisku “Nesaprašanas sienu”.
“Tas pielīdzina radošo profesiju pārstāvjus ražotājiem. Mēs visi tagad paliekam ražotāji. Tas ļoti ierobežo radošo aktivitāti, jo tagad mēs esam spiesti kļūt par SIA īpašniekiem un dalībniekiem, vai nu strādāt ļoti nelielos mērogos,” savu viedokli nodokļu izmaiņām skaidroja tēlnieks Gļebs Panteļejevs.
Tomēr ne šī akcija, ne atklātās vēstules un publikācijas nemainīja valdības apstiprināto plānu. Izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā autoratlīdzību saņēmējiem stāsies spēkā no nākamā gada vidus.
