Šī nedēļas nogale rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem solās būt jautra, atraktīva un muzikāla - Rīga svinēs pilsētas svētkus. Laivošanas, cīņas, virves vilkšanas sacensības atstāsim Sporta ziņu pārraudzībā. Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņas" pievērsīsies kultūras notikumiem, kas solās būt ne mazāk aizraujoši un atraktīvi. Daži no tiem notiek jau šobrīd.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) apkopotie dati liecina, ka pagājušajā gadā Latvijā izdoto grāmatu skaits ir samazinājies par 2,6 procentiem. Turklāt šī tendence ir novērota arī iepriekšējos gados.
Ceturto gadu pēc kārtas Rīgā norisinās forums "TEDxRiga", kur pulcējas kultūras, zinātnes un izglītības profesionāļi. Tā ir vieta, kur dalīties ar intelektuālo pieredzi un uzrunāt plašāku sabiedrību par kultūras sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem. Šogad forums pievēršas tam, ka visi lielie sasniegumi reiz ir sākušies ar maziem un ne vienmēr novērtētiem soļiem.
Juri Dimiteru mēs zinām kā īpaši padomju gados populāru plakātu autoru. Viņa otai pieder, piemēram, plakāts ar apskāvušos sērkociņu pāri un gulbi, kuram nocirsta galva. No 10.jūnija galerijā „Daugava” Vecrīgā ir aplūkojama izstāde, kurā mākslinieks atgādina, ka ir arī gleznotājs un fotogrāfs. Tā ir reāla, sirreāla un nedaudz plakātiska māksla, ar mazliet ironisku nosaukumu “Dimitera kunga izstāde”.
Daudziem filmu faniem kino apmeklējums vairs neliekas tik saistošs, jo lielākoties visas filmas ir iespējams noskatīties internetā. Daļa to dara legāli, maksājot naudu, lai filmu noskatītos, bet daļa - meklē veidus, kā filmas noskatīties bez maksas, taču turpinoties pirātisma izplatībai, neatgriezeniski mainīsies profesionālā kultūra, raidījumam "Iebrauc Kino" norāda AKKA/LAA pārstāve Ieva Kolmane.
Kas to būtu domājis, ka pēdējo gadu Rīgas lepnums - Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunā ēka Gaismas pils - ir uzbūvēta ne tikai grāmatu mīļotājiem un arī kā nozīmīgu pasākumu norises vieta, bet arī sportiskiem treniņiem. Laukumu pie Gaismas pils aktīvi izmanto skeitotāji, skrituļotāji un riteņbraucēji, tiesa, neatstājot šo vietu bez bojājumiem. LNB administrācijai ir savs, iespējams, negaidīts viedoklis.
Pirms diviem gadiem mūžībā aizgāja viens no spožākajiem Latvijas Nacionālā baleta trupas solistiem Aleksejs Avečkins. Baltkrievijā dzimušais dejotājs nodzīvoja radoši bagātu skatuves mūžu, un šogad viņam būtu apritējuši 39 gadi. Atmiņas par Avečkinu tagad ir apkopotas Guntas Bāliņas grāmatā "Piekūna lidojums”.
Sākuši sadarbību jau Dārziņskolā, jau 15 gadus kopā spēlē čellists Valters Pūce un pianists Artūrs Cingujevs jeb duets “Art&Valt”. Puiši savos koncertos nebaidās eksperimentēt un paplašināt klasiskās mūzikas apvāršņus ar laikmetīgumu un pat populāro mūziku. Tapusi programma kopā ar beļģu popdziedātāju Laru Belrosu, tomēr kopskaņa nepavisam nav tā, ko snobi varētu nosaukt par “popsi”.
Kaut arī Luksemburgā jau aizvadīti vairāki Latvijas mākslas un kultūras pasākumi, Latvijas kultūras nedēļas oficiālā atklāšana notika 7.maija vakarā. Piedaloties Latvijas un Luksemburgas valsts amatpersonām, kā arī Luksemburgā mītošajiem latviešiem durvis vēra trīs Latvijas kultūras tradīcijas raksturojošas izstādes.
Pirms trim gadiem Valmieras drāmas teātra izrāde “Jūlijas jaunkundze” tika nominēta trijās “Spēlmaņu nakts” balvas kategorijās - galvenās lomas atveidotāja Inese Pudža to saņēma kā gada jaunā skatuves māksliniece. Šajās dienās iestudējums ir aizceļojis līdz Luksemburgai, kur ir sākušās Latvijas kultūras dienas. Šis ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē ārvalstu kultūras pasākumiem.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LMC) 2. aprīlī kopā ar Katrīnu Neiburgu, Andri Eglīti un kuratoru Kasparu Vanagu klātienē atklāja 56. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljonu „Armpit”, kas veltīts pašdarbniekiem ar zelta rokām, kuri savās garāžās nododas jaunradei un eksperimentiem, nepretendējot uz augstās mākslas statusu.
Kādas tēmas un idejas nodarbina Latvijas kino veidotājus, to var uzzināt filmu projektu publiskajās prezentācijās, kas šajās dienās notiek kinoteātrī "K.Suns". Spēlfilmu kategorijā Nacionālā kino centra (NKC) konkursam iesniegti kopumā astoņi projekti. To centrā galvenokārt ir mūsdienu problemātika, dažādi cilvēku attiecību samezglojumi.
Ekspertu komisija ceturtdien, 26. martā, nosauca Latvijas Literatūras gada balvas (LaLiGaBa) šā gada mūža balvas un speciālbalvas par nozīmīgiem sasniegumiem Latvijas literatūrzinātnē ieguvēju Latvijas rakstniecībā, kā arī paziņoja balvas pretendentus piecās kategorijās. Mūža balva literatūrā šogad piešķirta dzejniekam, atdzejotājam un izdevējam Leonam Briedim.
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, paužot ministrijas nostāju pret fonda "Mākslai vajag telpu" izplatīto vēstuli, kurā ministrija aicināta pievērst uzmanību modernās mākslas muzeja jautājumam, Latvijas Radio intervijā norāda, ka šobrīd visai piesardzīgi jāvērtē iespējas tikai no valsts budžeta līdzekļiem uzsākt jaunu lielu kultūras būvju celtniecību vai rekonstrukciju.
Kā laikmetīgā pilsētvidē savienot mūsdienu un vēsturisko arhitektūru? Mūsu pašu Rīgā ir zināmi piemēri, kas izraisījuši viedokļu sadursmes par arhitektu un pilsētvides plānotāju gaumi. 12. un 13. martā Rīgā notiekošajā konferencē par to diskutē arhitekti un dizaineri Latvijas un citām Eiropas valstīm.
Beļģijas pilsētā Vaterlo atrodas viena no prestižākajām mūzikas skolām Rietumeiropā. Tajā ir studējusi starptautiski atzītā latviešu vijolniece Vineta Sareika, un nu jau četrus gadus tur savu vijoļspēles meistarību pilnveidovēl viena latviešu māksliniece Elīna Bukša. Dzīvespriecīga, sievišķīga un talantīga.
Aizvadītajā nedēļā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras programmas ietvaros Briselē notika divi grandiozi akadēmiskās mūzikas koncerti, kuros piedalījās virkne pasaulslavenu mūziķu, tajā skaitā mūsu kamerorķestris “Kremerata Baltica”. Divkārt zīmīgs notikums, jo noslēguma koncerts sakrita ar Gidona Krēmera dzimšanas dienu, taču pats jubilārs dažas dienas pirms koncertiem savu dalību tajos atteica, aizbildinoties ar veselības stāvokli.