Spēlfilmu projektus NKC konkursam iesnieguši dažādu paaudžu autori. Vecmeistarus pārstāv Jevgeņijs Paškevičs ar psiholoģisku komēdiju "Ko zina klusā Gerda" un Varis Brasla ar drāmu "Atvari", kas šoreiz ir vienīgais vēsturiskai tematikai veltīts projekts.
Drāmas "Atvari" darbība norit 1949.gadā. Tās centrā ir mīlas trīsstūris, kuru attiecību fonā ir izsūtīšanas un mežabrāļu tēma. Ar šo darbu Varis Brasla vēlas aicināt uz pārdomām par Latvijas nozīmi mūsu katra sirdī. Taču filma nebūs melni krāsota.
"It kā tam 1949.gadam - tūlīt pēc izvešanas - vajadzētu būt drūmam, melnam un tumšam, bet, no otras puses, tie ir jauni cilvēki, un viņiem ir jaunu cilvēku kaislības, vēlmes, sapņi. Nekrīt arī vairs bumbas no gaisa. Tas vēsturiskais drūmums, protams, tiek pieminēts, bet filmu uztaisīt kā tādu melnu vāku nekādi negribētos," norāda Varis Brasla.
Projektus spēlfilmu konkursam iesnieguši arī labi zināmie režisori Juris Poškus, Māris Martinsons, Jānis Nords un Aiks Karapetjans. Savukārt ar savu pirmo mēģinājumu spēlfilmas žanrā startē Staņislavs Tokalovs, kurš pērn saņēma "Lielo Kristapu" par labāko īsmetrāžas spēlfilmu.
Staņislava Tokalova projekts saucas "Tas, ko viņi neredz", un tā centrā būs mākslīgā intelekta tēma. "Filmas galvenā varoņa sapnis ir radīt mākslīgo intelektu, taču dažbrīd viņš pazaudē sevi starp reālo pasauli un šo savu izdomāto pasauli," tā prezentācijā filmas projektu raksturoja režisors Staņislavs Tokalovs.
Jauni formas meklējumi un novatoriska vizuālā stilistika raksturo Roberta Klimoviča pieteikto spēlfilmas projektu "Nasta". Sižetiski filma ir emocionāli skaudrs, bet mīlestību apliecinošs cilvēku attiecību stāsts. "Filmas ideja ir, ka mīlestība uzvar kaisli, bet kaisle nenomirst. Jā, un tā ir mūsu dzīve," saka Roberts Klimovičs.
Mūsdienu cilvēku attiecību stāsti arī ir dominējošie pieteiktajos spēlfilmu projektos, raksturīgi arī neparastāku žanru meklējumi. "Viena no tēmām, kas sasaucas, ir attiecību krīze, ko, acīmredzot, filmu veidotāji novēro sabiedrībā visticamāk," stāsta konkursa komisijas eksperts Uldis Dimiševskis.
Filmu projektu scenāriji ir profesionāli pārliecinoši, ļoti labi izstrādāti, vērtē konkursa komisijas eksperts Pēteris Krilovs, taču tajos mazliet pietrūkstot oriģinalitātes.
"Ir viens tāds "bet", ka tajā nostrādātībā jūtama tāda laba pasaules kino modeļu piemērošana, tā kā tāda uzlikšanas šeit lokāli - Latvijai. Taču ne vienmēr tie izskatās tik cerīgi un produktīvi, un tas mani dara uzmanīgu. Tā apmēram mēs labi tagad mākam atdarināt. Patiesību sakot, man drusku pietrūkst visos šajos labi nostrādātajos scenārijos oriģinalitātes un negaidītības," teic Pēteris Krilovs.
No iesniegtajiem astoņiem spēlfilmu projektiem konkursā, visticamāk, finansiāli tiks atbalstīti divi. Rezultātus paziņos aprīļa sākumā. Kopējais pieejamais finansējums spēlfilmām šī gada pirmajā konkursā ir 500 000 eiro.
Kā jau esam vēstījuši, kopumā jaunu latviešu dokumentālo, animācijas un spēlfilmu uzņemšanai NKC šogad piešķirs aptuveni vienu miljonu eiro, uz ko pretendē 36 projekti.
