"Viss, kas atraujas no dzīves pelēcības, ir tas, ko cilvēki vēlas skatīties. Cilvēkiem negribas skatīties to, kas parāda dzīve ir briesmīgi garlaicīga un tu nomirsi nožēlojams. Viņiem vajag kaut ko vairāk un šī filma ir kaut kas vairāk," saka topošais režisors Dāvis Dreimanis.
Komisijas veikalā Tērbatas ielā tiek filmēta pirmā epizode no topošā režisora Dāvja Dreimaņa filmas "Rebeka". Šī kriminālā komēdija, kas ir tikai viens no jaunā režisora mēģinājumiem pierādīt savas prasmes.
LKA maģistra programmā studējošie režisori līdz šim jau ir ieelpojuši ja ne kino, tad vismaz televīzijas aizkulišu gaisu. Pilnīgi noteikti šos studentus var saukt par motivētiem un tādiem, kuri apzinās blīvo Latvijas un Eiropas kino tirgu.
"Protams, Latvijā kino bizness ir ļoti ierobežots un cilvēki ir maz pieprasīti. Bet mūsu studenti, paldies, Dievam, atrod specialitātē darbu. Protams, viņi visi nekļūst par pilmetrāžas filmu režisoriem, bet viņi strādā kinematogrāfā, viņi ir ļoti labi asistenti bieži vien un gatavojas savām filmām. Mēs esam apmierināti ar plūsmu šobrīd," stāsta LKA profesors, režisors Pēteris Krilovs.
"Taisnība ir, ka daudzi cilvēki veido dažādus video materiālus un nav tik daudz, iespējams, nepieciešamību, cik ir cilvēku, kas būtu gatavi to darīt. Tas materiāls jau būs jāveido kādam. Jautājums, kā to rādīt, kā izplatīt, kā nodot līdz cilvēkiem. Tas būs ļoti grūti pēc tam, kad Kultūras akadēmija būs pabeigta un kad būs vairāk jāpievēršās šīm lietām. Nav izslēgts, ka pāris gadus vēlāk vajadzēs sēdēt zāģētavā un kokus zāģēt," pauž Pēteris Rozītis.
"Konkurence ir liela, jo tirgus ir ļoti maziņš un naudas ir tik, cik ir. Kā es esmu strādājis - ir Kultūrkapitāla fonds, ir Nacionālais kino centrs, bet līdz tam ir jāizaug. Bet mēs esam Eiropas Savienībā un tie fond ir ļoti daudzi. Ja kaut kur pameklē, tur var atrast iespējas gana lielas un plašas," pauž topošais režisors Kārlis Lesiņš.
"Kā ikvienam māksliniekam, arī topošajam režisoram ir svarīga atzinība, bet interneta vide to var sniegt tikai daļēji. Reti, bet tomēr ir iespējas, kad mācību filmas tiek demonstrētas arī uz lielā ekrāna. Arī šī pirmizrāde kinoteātrī "Splendid Palace" ir viens no tādiem gadījumiem. LKA maģistranti Latvijas kultūras kanonā realizēja skolēnu scenārijus par ģimeni un tradīcijām. Tas gan nav pašu studentu autordarbs. "Bija vērts censties, divi mēneši ir jau pagājuši. Un tas process ir sarežģīts, pat mokošs, bet tas ir mācību process," pauž studente Dace Pūce.
Jautāta, kas viņasprāt ir labs kino, kultūras ministre Dace Melbārde teic: "Tāds, kas uzrunā cilvēkus, kad par to filmu pēc tam ilgi domā, kad pēc tam bieži vien turpinās iekšējais dialogs par to, ko esi redzējis un dzirdējis, kad tu kaut ko izvērtē, pārvērtē, kaut ko secini. Tas ir viens. Otrs, ko arī es filmās meklēju, ir estētika. Es esmu no tiem, kam patīk, lai ir skaisti.
"Es uzskatu, ka tas laiks, kad interesējas tikai par stilu un savām izpausmēm, latviešu kino ir garām, es ceru. Pēc idejas organiski mākslinieka dabā ir tāda īpašība, ka viņa mākslas darbs patīk citiem. Manuprāt, viņi domā par to, kā tas izskatīsies, ja viņiem ir stāsts, tad viss brīnišķīgi," saka aktieris Andris Keišs.
LKA ir tradīcijām bagātākā kino profesionāļu sagatavošanas vieta Latvijā. Šobrīd akadēmijas maģistra un bakalaura programmu kino režijā kopumā apgūst 34 studenti. Taču Latvijā vēl ir virkne skolu, kurās māca režisorus, operatorus un citus ekrāna mākslas speciālistus, daudzi studē ārzemēs.
