Saeima otrdien, 31. janvārī, pieņēma lēmumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām uz finanšu un kapitāla tirgus sistēmu, informēja parlamentā.
Autora ziņas
Darbs ar klientu un pakalpojumu turpmāka automatizācija, kā arī ieguldījumi personālā un tā atalgojumā, lai uzlabotu dienesta reputāciju, – šos kā galvenos darba virzienus, atgriežoties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā, sarunā ar Latvijas Radio nosauca Ieva Jaunzeme.
Partijas "Saskaņa" kongresā sestdien, 28. janvārī, nolemts līdzšinējā viena valdes priekšsēdētāja vietā ievēlēt trīs līdzpriekšsēdētājus. Šos amatus nolemts uzticēt bijušajiem Saeimas deputātiem Regīnai Ločmelei un Andrim Morozovam, kā arī Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam. Par sakāvi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās atbildību uzņēmās līdzšinējais partijas līderis Jānis Urbanovičs. Kā redzamākais iemesls zaudējumam minēts tas, ka "Saskaņas" līderi nekavējoties nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nosauca Krieviju par agresorvalsti.
Iepriekšējā reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša ("Attīstībai/Par") lēmums apturēt Rīgas attīstības plānu bija nesamērīgs, atzīst Tieslietu ministrija (TM). Ar Saeimā iesniegtajiem likuma grozījumiem pirms gada apturēto Rīgas attīstības plānu būs iespējams atbloķēt jau tuvāko nedēļu laikā.
Latvijas aizsardzības nozares prioritātes šogad būs valsts aizsardzības dienesta izveide un pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšana. Līgumus par šo sistēmu iegādi nozares ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) cer parakstīt jau pavasarī. Tāpat ministre sola militāru atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik vien vajadzēs.
Saeimā veidos parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers no partijas "Latvija pirmajā vietā" savācis nepieciešamo parakstu skaitu komisijas izveidei par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām un apstākļiem, kāpēc vairākas bankas beigušas darbu. Šlesers arī sola, ka šī nebūs vienīgā viņa iniciētā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Vairāk nekā 13 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām" vērtēs vairākās Saeimas komisijās. Tā ceturtdien lēma Saeima, pirms tam deputātiem par to debatējot. Balsojums bija teju vienprātīgs, vienīgi frakcijas "Stabilitātei!" deputāti to novērtēja kā sabiedrību šķeļošu.
Turpinās diskusijas par iespējām mazināt elektrības sadales un pārdales tarifu gaidāmo sadārdzinājumu. Skaidrs, ka tarifi turpmākajā periodā būs zemāki. Tarifu pieaugumu ierobežot ļaus arī jaunākās elektroenerģijas izmaksu prognozes. Vienu no mērķiem – tarifu pieauguma ietekmē neapdraudēt uzņēmēju konkurētspēju Baltijā, solīts ņemt vērā. Par "Augstsprieguma tīkla" un "Sadales tīkla" tarifu patiesajām izmaiņām trešdien aiz slēgtām durvīm sprieda Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā lemts virzīt tālāk ieceri par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu. Līdz gada beigām plānots ievēlēt apvienotā medija valdi, lai juridiskā abu mediju apvienošanās varētu notikt jau nākamā gada sākumā. Vienotā sabiedriskā medija apvienošanās jautājumu risināšanai taps īpaši izveidota darba grupa.
Skolas nav gatavas pilnīgi pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā un kā otro svešvalodu pasniegt tikai kādu no Eiropas Savienības (ES) valodām. Galvenais traucēklis ieviest šīs pārmaiņas dzīvē – pedagogu trūkums. Par to pirmdien, 16. janvārī, izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sola mēneša laikā izstrādāt plānu, kā skolas kā otro svešvalodu pasniegs tikai kādu no ES valodām.
2023. gada valsts budžets top sen nebijušas nenoteiktības apstākļos. Tā trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par aktuālo valsts finanšu situāciju izteicās Finanšu ministrijas pārstāvji. Valsts budžeta veidošanas pamatā ir valdības apņemšanās īstenot ekonomikas transformāciju un prioritātes – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte.
Jāvienojas par būtiskāko pakalpojumu pieejamību pašvaldībās, tīkla izveidi, finansēšanas kārtību un finansēšanas kārtības maiņu – tā, tiekoties ar pašvaldību vadītājiem, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts"). Viņš arī pieļāva likuma grozījumu izstrādi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību.
Jaunizveidotajā Klimata un enerģētikas ministrijā aizvadīta pirmā darba diena, kur kā pirmais neatliekamais darbs definēta elektroenerģijas sadales un pārdales tarifu plānotā palielinājuma bremzēšana. Ieskicēti arī ilgtermiņa mērķi, uz kuru izpildi cerīgi un vienlaikus ar bažām raugās vides organizācijas.
Brīdī, kad kārtējo reizi savākti nepieciešami paraksti iniciatīvai par visu ģimeņu aizsardzību, Saeimā gatavojas vairāku likumu izmaiņām Satversmes tiesas (ST) prasību izpildei. To, cik daudz laika šo likumu izmaiņu sagatavošanai vajadzēs, pašlaik gan neprognozē. Daļa deputātu cer, ka likumu izmaiņas nebūs pārāk sadrumstalotas.
Iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" atkārtoti sākta parakstu vākšana iniciatīvai par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību.