"Jaunajai Vienotībai", "Progresīvajiem" un Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS) nav domstarpību par nepieciešamību reformēt izglītības jomu, pēc sarunām trešdien, 28. jūnijā, atzina šo politisko spēku pārstāvji.
Autora ziņas
Vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeli paredz izstrādāt kā trīs gadu attīstības plānu, vienlaikus pakāpeniski kāpinot medijam piešķirto finansējumu līdz vismaz 0,12% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā otrdien, 27, jūnijā, vienojās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzdodot Kultūras ministrijai (KM) izstrādāt attiecīgus likumu grozījumus, lai sabiedriskos medijus varētu apvienot no 2025. gada.
Atbilstoši pašreizējam koalīcijas līgumam atbildība par ārlietu jomu ir "Jaunās Vienotības" rokās, taču pašlaik vēl nav skaidrības, kam varētu uzticēt ārlietu ministra amatu pēc tam, kad Valsts prezidenta amatā būs stājies līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Iespējams, ārlietu ministra pilnvaras uz laiku varētu uzņemties kāds cits valdības loceklis.
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins piektdien paziņoja par nodomu gāzt Krievijas militāro vadību; viņa vadītās vienības iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās, ieņemot svarīgākos objektus dienvidu pilsētā Rostovā pie Donas. "Vagner" vienības sestdien devās Krievijas galvaspilsētas Maskavas virzienā, taču sestdien vakarā Prigožins negaidīti paziņoja, ka viņa vienības pārtrauc karagājienu un atgriezīsies savās pozīcijās.
Jo ilgāk un izvērstāk notiks cīņa par varu Krievijā, jo tas potenciāli izdevīgāk Ukrainai. Savukārt Latvijai un citām Krievijas kaimiņvalstīm jāieplāno būtiskus robežas pastiprināšanas pasākumus, sarunā ar Latvijas Radio vērtēja NATO izcilības centra vadītājs Jānis Sārts.
Latvijai saistībā ar notikumiem Krievijā tiešu draudu un risku šobrīd nav, bet situācija var būt gana mainīga - tā uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Rīga šopavasar atbrīvota no pamestas, nekad nepabeigtas daudzstāvu ēkas, ko agrāk plašsaziņas līdzekļi vairākkārt pieminējuši dažādu negadījumu dēļ. Lai arī vairāk nekā 30 gadus neuzbūvēto ēku līdzās Austrumu slimnīcai paredzēja moderna medicīnas centra izveidei, pašlaik nav skaidri turpmākie teritorijas izmantošanas plāni. Tiesa, vēl ir cerības izveidot tur modernu medicīnas centru.
Saeimas deputāti dažādi vērtē Egila Levita pēdējo uzrunu parlamentā Valsts prezidenta amatā. Saeimas deputāti Levitu pēc uzrunas sveica ar aplausiem un stāvot kājās. Viņš saņēma ziedus no vairāku frakciju pārstāvjiem – arī no Saeimas priekšsēdētāja, "Apvienotā saraksta" pārstāvja Edvarda Smiltēna.
Būtisku problēmu Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu sagatavošanā nav – tā secinājusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadība un Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti. Lai noturētu EP vēlēšanu norisē iesaistītos darbiniekus, plānots celt viņu atalgojumu. EP vēlēšanās nākamā gada 8. jūnijā dalība būt tikpat ērta kā pašvaldību un Saeimas vēlēšanās – pilsoņa pienākumu, ievēlot deviņus eiroparlamentāriešus, varēs izpildīt jebkurā iecirknī.
Latvijas likumdevēji tik drīz nesekos Igaunijai, kura otrdien pirmā Baltijā atļāva viendzimuma laulības, liecina atkārtota Saeimas pārstāvju aptauja par cilvēktiesību un partnerattiecību jautājumiem.
Kā iedzīvināt un piemērot pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei? Pirms 2. lasījuma apspriežot vairāk nekā 13 000 parakstītāju iesniegto likumprojektu un tam iesniegtos priekšlikumus, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izvērtās ilgstoša diskusija. Likumprojektā aicināts konkretizēt valstis, kuru teritoriālās nedalāmības publisku apšaubīšanu varētu traktēt kā lojalitātes pārkāpumu. Tomēr arī šo un citus iesniegtos priekšlikumus deputāti vēl tiecas pārspriest un darbu turpināt vēlāk vasarā.
Lai cīnītos ar ēnu ekonomiku būvniecības sektorā, Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā ne tikai rūpīgāk uzraudzīt arī privātmāju celtniecību un remontus, bet arī paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus darbu pasūtītājam.
Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, noraidīja opozīcijā esošo partiju "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei!" deputātu rosināto premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") demisiju.
Saeima ceturtdien, 15. jūnijā, vēl neskatīja vairāk nekā 10 000 vēlētāju iniciatīvu, kas rosina parlamentu pieņemt Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumu.
Noslēdzoties "Jaunās Vienotības" iniciētajām individuālajām sarunām ar esošajiem un potenciālajiem koalīcijas partneriem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība) par valdības uzdevumiem turpmāk runās jau piecu politisko spēku lokā.
"Apvienotais saraksts" piedāvājis koalīcijai divu dienu semināru par veicamajiem darbiem, taču premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata – no runāšanas beidzot jāpāriet pie rīcības.
Piektdien notikušajās "Jaunās Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarunās par iespējamu kopīgu sadarbību starp politiskajiem spēkiem nav iezīmējušās pretrunas nevienā no reformu jomām.
Tā vietā, lai regulāri pagarinātu ārkārtējo situāciju Latvijas austrumu pierobežas novados, Ministru kabinets varēs izsludināt robežapsardzības sistēmas darbības pastiprinātu režīmu, konstatējot, ka valsts robežu nelikumīgi šķērso vai to mēģina darīt nesamērīgi liels skaits migrantu.
Sarunās par iespējamām izmaiņām koalīcijā nav būtisku pavērsienu. Lai arī "Jaunā Vienotība" pilnībā atbalsta premjera Krišjāņa Kariņa ieceri paplašināt koalīciju, pašlaik nav paredzama ātra un skaidra virzība šajā procesā. Esošie koalīcijas partneri argumentus valdības sastāva paplašināšanai nesaredz un cer, ka šo ieceri atmetīs. Partijas šīs nedēļas laikā turpinās šīs sarunas.
Šogad aprīlī sabiedrisko mediju auditorija ir augusi, salīdzinot ar 2021. gada novembrī un 2022. gada aprīlī veiktajām aptaujām. Tā sasniedz četrus no pieciem iedzīvotājiem, noskaidrots Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktajā aptaujā, sadarbojoties ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmumu "Norstat". Dati tiešsaistē ievākti no 2023. gada 6. aprīļa līdz 27. aprīlim, un aptaujā piedalījās vairāk nekā 3500 respondentu, Latvijas Radio sacīja pētnieks Andris Saulītis.
Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti klātienē apskatīs Brasas tilta un tuvējās infrastruktūras būvdarbus, kas aktuāli saistībā ar drīzajiem dziesmu un deju svētkiem.
Uzņēmums "Rīgas meži" apsaimniekotajos parkos šopavasar uzstāda 70 jauna dizaina un funkcionalitātes atkritumu urnas, vairums no tām aprīkotas ar Latvijā līdz šim neizmantotiem plauktiņiem, kas paredzēti tukšo dzērienu iepakojumiem. Kā Latvijas Radio norādīja uzņēmuma pārstāve, cilvēki vēl ir jāizglīto par pareizu jauno atkritumu urnu lietošanu.
Pērn izsludināto zemu izmaksu īres namu būvniecības programmu izmaksu būtiska pieauguma dēļ nākas mazināt – par paredzēto finansējumu varēs tapt nevis 700, bet 463 dzīvokļi. Plānojot citas līdzīgas programmas, izskan aicinājumi mazināt mājokļu politikas sadrumstalotību.
Valdība ir stabila, taču tās darbā trūkst vienprātības par to, kas valstī jādara – tā pēc piektdien, 2. jūnijā, notikušajām sarunām ar koalīcijas partijām paziņoja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Viņš aicina sākt runāt ar opozīcijas partijām par koalīcijas paplašināšanu, bet Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi valdības sastāva izmaiņām.
Aizejošais prezidents Egils Levits labprāt nodos "amata stafeti" tieši jaunievēlētajam Valsts prezidentam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam. To Levits piektdien sacīja preses konferencē pēc tikšanās ar Rinkēviču. Levits koalīcijas izmaiņu gadījumā vēl līdz 8. jūlijam ir gatavs pieņemt "vajadzīgos lēmumus", savukārt Rinkēvičs, pārņemot prezidenta pienākumus, sola ārpolitikas kursa pārmantotību un aktīvāku "ekonomisko diplomātiju".
Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ienāks valdībā, tā nevarētu būt tikai koalīcijas paplašināšana, bet tai jābūt jaunas valdības veidošanai, intervijā Latvijas Radio sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Līdzīgu viedokli LTV pauda "Apvienotais saraksts" pārstāvošais Māris Kučinskis.
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu un Nacionālā apvienība trešdien nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)) saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos".
Noslēgušās Valsts prezidenta amata kandidātu oficiālās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Tomēr, kā jau prognozēts iepriekš, tas vēl neļauj secināt, vai kādam no trīs prezidenta amata kandidātiem ir izredzes trešdien kļūt par Valsts prezidentu. Otrdien, 30. maijā, ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakciju tikās "Jaunās Vienotības" izvirzītais Edgars Rinkēvičs.
Daudzus pārsteidzis Saeimas neilgi pirms pusnakts pieņemtais lēmums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 29. maiju nodēvēt par Latvijas hokeja komandas 2023. gada pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļas ieguves dienu un noteikt to par svētku dienu. Tās dēļ pirmdien daudzās nozarēs ieplānoto pārceļ uz citu dienu. Saeimā viedokļi par šo lēmumu atšķiras.
Vienīgais veids, kā no 2024. gada nodrošināt likumā paredzēto iespēju rīkot vietējos pašvaldību referendumus, būtu uz laiku no likuma izņemt normu par šo referendumu rīkošanu arī elektroniski. Tam nepieciešamo sistēmu sagatavot līdz 1. janvārim nav iespējams, taču sākotnēji varētu nodrošināt parakstu vākšanu vietējos referendumos "uz papīra".
Vērtējot Lietuvas piemēru – ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz. Augustā varētu apspriest tā iekļaušanu kopējā nodokļu sistēmas izmaiņu grozā. Tomēr premjers un finanšu ministrs priekšroku dod banku aktivitātēm, veicinot kreditēšanu un iespējas noguldīt. Pirmie rezultāti jau esot redzami.
Maija beigās gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām visi trīs pieteiktie kandidāti esot spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems tikai vēlēšanu dienā. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Viktors Valainis. Arī Nacionālā apvienība par rīcību prezidenta velēšanās izlems vēlēšanu dienā – 31. maijā, Latvijas Radio norādīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
