Pakalpojumi pašvaldībās
Turpmākajos gados vietvaru un dažādu ministriju vadībai kopīgiem spēkiem jāpārvērtē dažādu būtiskāko pakalpojumu pieejamība pašvaldībās un to finansēšanas kārtības problēmas.
"Ir vienotie klientu pakalpojumi, bet daudzi sarežģītākie nav attīstījušies – kadastra lietas, īpašumu nodošana. Ir jānāk pretī iedzīvotājiem, lai to padarītu vienkāršot un nesarežģīt dzīvu," sacīja Sprindžuks.
Kopīgi pārvērtējamas izmaiņas izglītības iestāžu tīklā, veselības aprūpes un sociālajos pakalpojumos, sabiedriskā transporta organizēšanā. Tas uzlabotu arī valdības sapratni par nepieciešamību pārskatīt pašvaldību budžeta iespējas.
"Nav tā, ka valdībā būtu bijušas diskusijas vai skaidrs uzstādījums par reģioniem. Tā vide, cik un kura ministrija ir gatava deleģēt kādu funkciju vai deleģēt funkciju ar finansējumu, vai strādāt citā modelī kā līdz šim, – šī saruna nav īsti pat sākta," sacīja Sprindžuks.
Rīgas attīstības plāns
Ministra sarunā par pašvaldību pārstāvjiem vairākkārt pieminēts iepriekšējā ministra lēmums apturēt Rīgas pilsētas attīstības plānu. Šo lēmumu saistīja ar vēlmi pretoties plānam galvaspilsētā būtiski ierobežot azartspēļu zāles.
Cerību no šīs situācijas tikt vaļā atkārtoti pauda Rīgas domes deputāts Edgars Ikstens ("Jaunā Vienotība"): "Lai nebūtu tā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tā, kas faktiski veicina finanšu aizplūšanu no Rīgas. Esam vairākkārt tikušies ar dažādiem uzņēmējiem, kuri saka, ka diemžēl aiziet no Rīgas uz citām Baltijas un Skandināvijas pilsētām, jo te tā teritorijas plānojuma nav."
Sprindžuks kā bīstamu vērtēja šo piemēru, ka ministrs kā politiska persona ar vienu lēmumu apdraud Rīgas kā pilsētas attīstību. To nākšoties ātri labot ar likuma grozījumiem.
Ministrs, kurš pats iepriekš ilgi vadījis Ādažu novada domi, solīja pašvaldībām un to lēmumiem uzticēties vairāk un komunikāciju ar tām neizvērst par politisku cīņu laukumu. Retas strīdu situācijas varot risināt tiesā.
"Pašvaldību pārraudzība veidā, kurā ministrs var apturēt visu saimniecisko dzīvi, – vai tas ir valstiski un vai tas ir samērīgi? Ja reiz pašvaldību ir 43, lielākas un apvienotiem resursiem, ar juristiem, speciālistiem,
varbūt šādas lietas vērts uzreiz virzīt uz administratīvo tiesu, kur abas puses var pierādīt savu taisnību un viens ir uzvarētājs, otrs zaudētājs. Tas, manuprāt, ir veselīgāk," sacīja Sprindžuks.
Novadu reforma un vietvaru finansējums
Aizvadītās Saeimas laikā pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma gan slavēta, gan bieži pelta kā dažviet nepamatota kartes pārzīmēšana. Jaunais novadu ministrs pašlaik neplānojot ātras izmaiņas novadu sadalījumā. Patlaban tam neesot īstais laiks. Šo reformu varētu pārvērtēt pēc pāris gadiem, kad jau labāk būtu redzami tās trūkumi un ieguvumi.
Ministra ieskatā būtiskas sarunas esot nepieciešamas saistībā ar zaļā kursa prasību ieviešanu. Tas būšot milzīgs izaicinājums, kas skars katru Latvijas iedzīvotāju.
Politiķis atzīmēja arī nepieciešamību panākt pašvaldību finanšu sistēmas un attieksmes maiņu. Viņaprāt, šobrīd Latvijas ekonomika neaug, un, lai to mainītu, Latvijas pašvaldībām ir jākļūst par vietām, kur top darbavietas un tiek veidota vide ražošanai un pakalpojumiem. Pašvaldībām šajā virzienā esot jāstrādā vairāk.
