34 deputāti rosinājuši izveidot šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Viens no pieteicējiem un iespējamais topošās izmeklēšanas komisijas vadītājs Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") sacīja, ka, viņaparāt, kontroles pasākumi Latvijā ir pārspīlēti.
"Šobrīd, un es varu kļūdīties par miljardu šur vai tur, Igaunijas banku aktīvi ir 30 miljardi, bet Latvijas komercbanku aktīvi ir 25 miljardi eiro. Pirmo reizi mēs atpaliekam no Igaunijas, un izsniegto kredītu daudzums arī Igaunijā ir lielāks nekā Latvijā. Esmu komunicējis ar kolēģiem gan Igaunijā, gan Lietuvā. Mums ir ļoti pārspīlēta banku un klientu uzraudzība. Ja mēs neko nedarīsim, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Ekonomikas policija un pārējie nedarīs neko," sacīja Krištopans.
Arī idejas pieteicējs Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") norādījis, ka pašlaik Latvijā ir grūtības atvērt vienīgo kontu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Birokrātija un stingrās prasības atgrūžot ārvalstu investoru vēlmi sākt biznesu Latvijā. Otrdien intervijā Latvijas Radio Šlesers sacīja, ka rezultātus no komisijas darba vajadzētu sagaidīt pusgada laikā.
Debatēs līdzīgu viedokli pauda arī Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija, norādot, ka Latvijā atšķirībā no pārējām kaimiņvalstīm ir visstingrākie noteikumi, lai uzņēmēji varētu atvērt bankā kontu.
Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) sacīja: “Investīcijas no rietumiem nevar ienākt Latvijā augstās birokrātijas dēļ, tādēļ mēs parakstījāmies par komisijas izveidošanu.”
Arī Oļegs Burovs ("Latvija pirmajā vietā") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" uzsvēra izmeklēšanas komisijas nozīmīgumu.
Citas opozīcijā esošas frakcijas – "Progresīvie" – deputāti ar saviem parakstiem šīs komisijas izveidi nav veicinājuši. Saeimas deputāte un kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama vērtēja, ka šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidē var izpausties kādas politiskas intereses, kā dēļ kā politisks rīks tas ir attālināts no neitralitātes.
Skeptisks par komisijas iniciatoru mērķiem Saeimas sēdē bija arī "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāts Edmunds Jurēvics.
Viņš sacīja: "Dažam labam piemīt nostalģija pēc laikiem, kad Krievijas un Kremļa funkcionāru naudas atmazgāšana Latvijas bankām bija ikdiena.
Vai esam aizmirsuši kāpēc bija vajadzīga iepriekšējās valdības īstenotā finanšu kapitālā tirgus sakārtošana? Lai Latvija neiekļūtu pelēkajā sarakstā kopā ar tādām valstīm kā Zimbabve, Jemena, Sīrija, kas atstātu katastrofālas sekas uz Latvijas drošību un tautsaimniecību."
Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas vadītāja locekļu apstiprināšanu – komisijā jābūt pārstāvjiem no visām frakcijām. Saeimā ir septiņas frakcijas, trīs no tām koalīcijā. Atkarībā no "Progresīvo" balsojuma izšķirsies, vai komisiju vadīs opozīcijas vai koalīcijas frakcijas pārstāvis. Ar gala ziņojumu komisijai būs jānāk klajā sešu mēnešu laikā.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
