Valdību veidojošās partijas vienojušās nesteigties ar grozījumu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā virzību Saeimā, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju. To preses konferencē pēc koalīcijas partiju Sadarbības sanāksmes sacīja premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
Autora ziņas
Nacionālās apvienības politiķi iesnieguši vairākus priekšlikumus saistībā ar sabiedrisko mediju apvienošanu saistītajos jautājumos par satura krievu valodā ierobežošanu. Sabiedrisko mediju apvienošanas regulējošo likumu Saeimā galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā paredzēts skatīt šonedēļ. Tikmēr Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) neatbalsta priekšlikumus, kas neattiecas uz sabiedrisko mediju apvienošanu.
Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts amatpersonām prasa apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu, jo uzskata, ka "nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulēšanas risku".
Ieskrējiena posms ir beidzies un pieslīpēšanās ir notikusi, tā par Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrās valdības nostrādātajām 100 dienām pauduši to veidojošo politisko spēku pārstāvji. Turpmāko šīs koalīcijas varēšanu, politiķu ieskatā, jau šajā gadā parādīs Valsts prezidenta vēlēšanas un centieni palīdzēt tautsaimniecībai, īstenojot nodokļu reformu.
Vai alkohola vai narkotisko vielu reibumā pie stūres pieķertajiem autovadītājiem tiesību atgūšanai obligāti jāapmeklē uzvedības korekcijas programmas? To iestrādāt Ceļu satiksmes likumā pērn atbalstīja valdība. Tomēr korekcijas kursu sagatavošana un plānošana ir pamatīgi aizķērusies un Satiksmes ministrija (SM) to jau rosina no likuma izslēgt.
Finanšu ministrijas (FM) darba grupa valdības uzdevumā vērtēs iespēju piemērot virspeļņas nodokli ne tikai banku, bet arī enerģētikas sektoram. To pēc koalīcijas sēdes atzina valdības partiju pārstāvji.
Sākusies vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa apspriešana. Tam īpaši veidotā darba grupa pirmajā sēdē vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni. Attiecīgus likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem.
Saeimas atbildīgā komisija pirms galīgā lasījuma turpina sagatavot ar valsts aizsardzības dienestu saistītos likumprojektus. Pašlaik skaidrāk definēti plāni par iespējām izvēlēties alternatīvo dienestu, kas nav saistīts ar militārām darbībām. Visticamāk, to piedāvās izpildīt tikai Aizsardzības ministrijas iestādēs.
Par palīdzības termiņa pagarināšanu Ukrainas bēgļiem Saeima lems vēlāk pavasarī ar atsevišķiem likuma grozījumiem. Tas izriet no Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lēmuma, ko skatīs Saeimas plenārsēdē. Komisija vēl neatbalstīja ieceri jau tagad palīdzības sniegšanas termiņu pagarināt līdz gada beigām.
Minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanā Latvijā notiks pāreja no minimālā ienākuma sliekšņa skaitliskās vērtības eiro izteiksmē uz procentuālo vērtību no minimālo ienākumu mediānas. Plānots, ka jaunie minimālo ienākumu sliekšņi būs lielāki nekā iepriekš un stāsies spēkā no 2023. gada 1. jūlija. Sākot ar 2024. gadu, tos plānots pārskatīt katra gada janvārī.
Saeimas deputāti galīgajā lasījumā ķērušies klāt ar valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem. Kā ierasts, lielāko daļu debašu laika izmanto opozīcija. Saeimas priekšsēdētājs prognozējis, ka sēde varētu ilgt līdz pat pusnaktij. Sēdes sākumā no budžeta likumu pakas izslēdza skolu reformas likumu, par ko raidījās asas debates.
Gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Latvijā kiberuzbrukumu skaits no austrumu valstīm pieaudzis. Bet šogad kiberuzbrukumos Latvijai vairāk iesaistās Ķīna, liecina kiberdrošības iestādes "Cert.lv" vērojumi. Kiberuzbrukumu sekas lielākoties bijušas īslaicīgas, taču kopumā pretdarbībā šiem riskiem rodamas neglaimojošas tendences.
Lai arī Igaunijā elektroniski organizētu parlamenta vēlēšanu iespēja ir izmantota plaši un, visticamāk, palielinājusi kopējo aktivitāti, Latvija šim paraugam datu drošības dēļ nesekos, uzskata Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijā. Līdzīgs viedoklis ieskanas arī Saeimā.
Šajā Saeimā pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija par pēdējo gadu notikumiem finanšu un banku sektorā lēmusi vispirms tikt skaidrībā par apstākļiem, kas noveda līdz tā saucamajam finanšu sektora "kapitālajam remontam" un tā radītajām sekām. Uz atsevišķu banku darbības izbeigšanu fokusa pagaidām nebūšot.
Skolu pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā pakāpeniski gatavota vairāk nekā 20 gadus, un šobrīd ir skaidrs tās ieviešanas plāns. Politiķi par to ir lēmuši, taču skolas norāda uz klupšanas akmeņiem – pedagogu trūkumu un veidiem, kā valsts valodu padarīt interesantu nelatviešu skolēniem arī ārpus mācību darba.
Vai personām ar trešās grupas invaliditāti sabiedriskais transports visā valstī būtu jānodrošina bez maksas? Tas prasīts vairāk nekā 10 000 cilvēku parakstītā iniciatīvā, ko šodien sāka vērtēt Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Novērtējot to kā labu ideju šīs sabiedrības grupas neatstumšanai un labākai piekļuvei ārstiem, darba vietai un citām norisēm, deputāti vienojās šo iniciatīvu nodot vērtēšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.
Sperti nākamie soļi valsts budžeta apstiprināšanas virzienā. Valdība lēma neatbalstīt daudzos opozīcijas priekšlikumus par lieliem papildu tēriņiem, tajā skaitā lielāku pabalstu un pensiju paredzēšanai šā gada budžetā. Vienlaikus ministri atbalstīja kārtību, kā iespējami drīz dažādu nozaru vajadzībām līdzekļus varēs pārvirzīt no neīstenotām budžeta programmām. Šajā jautājuma neiztika arī bez asākas vārdu apmaiņas.
Krievijas iebrukums Ukrainā un reakcijas uz to liek paātrināt Latvijas jaunās aizsardzības koncepcijas atjaunošanu. Lielie mērķi par visaptverošu aizsardzību īstenojami skaidrāk un ar konkrētiem rezultātiem, veicinot aizvien plašākas sabiedrības iesaisti un atbildību par valsts aizsardzības pasākumiem. Tāds viedoklis Kara muzejā izskanēja diskusijā "Turpmākie četri gadi valsts aizsardzības nozarē".
Saeima dienu iepriekš, pirms aprit gads kopš sācies Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, vienbalsīgi pieņēmusi Saeimas Ārlietu komisijas izstrādāto lēmumu, kurā uzsver atbalstu Ukrainai un nosoda Krievijas noziegumus, kā arī aicina uz visaptverošu Krievijas izolāciju un norāda, ka ir pamats Krieviju atbalstošo Baltkrieviju un Irānu atzīt par līdzvainīgām starptautisko tiesību pārkāpumos.
Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projekta virzītājs "Skulte LNG Terminal" pēc valdības lēmuma noraidīt piedāvājumu projekta attīstībai aicina pēc iespējas ātrāk sākt divpusējas sarunas un mudina projektu neizgāzt. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrijā jau izskan šaubas par termināļa būves lietderīgumu.
No nākamā gada vidējās izglītības programmās obligāta būs valsts aizsardzības mācība, taču tā joprojām nav iekļauta izglītības standartā. Lai samērotu jau tā lielo slodzi skolēniem, var nākties samazināt atsevišķu apgūstamo priekšmetu skaitu – Valsts izglītības un satura centrs (VISC) skatās sporta stundu virzienā.
Ukrainai ir būtisks Latvijas un citu domubiedru atbalsts gan Krievijas izpostīto teritoriju atjaunošanā, gan virzībā uz Eiropas Savienību un NATO. Ukraina ir pateicīga par Latvijas līdzās būšanu jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. To pēc sarunas ar Saeimas priekšsēdētāju Edvardu Smiltēnu ("Apvienotais saraksts") uzsvēra Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece Olena Kondratjuka.
Saeima ceturtdien, 16. februārī, konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, kas paredz Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto aizsardzības dienestu. Plānots, ka ārzemēs dzīvojošos jauniešus dienestā iesauks no 2028. gada. Lai dienestu izveidotu, Saeimai likumprojekts vēl jāapstiprina trešajā – galīgajā – lasījumā.