Partijai "Saskaņa" šobrīd nav vieglākie laiki, un jau vairākus gadus tajā ir krīze. Tā aizsākās jau kopš skandāliem un varas zaudēšanas Rīgas domē. Saeimas vēlēšanu gadā "Saskaņas" reitings turpināja krist, un daļas krievvalodīgo vēlētāju balsis tika citiem politiskajiem spēkiem. Redzamākie iemesli – "Saskaņas" līderi nekavējoties nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nosauca Krieviju par agresorvalsti. Arī šodien viņi atkārtoja, ka šajā situācijā nedrīkstēja rīkoties citādi.
Tāpat "Saskaņas" frakcija pērn atbalstīja grozījumus par Latvijas Pareizticīgo baznīcas patstāvīgumu no Maskavas patriarhāta.
Šos vēstījumus daļa krievvalodīgo vēlētāju nesaprata, to uzrunā secināja līdzšinējie partijas līderi Jānis Urbanovičs un Nils Ušakovs.
Pērn rudenī notikušajās 14. Saeimas vēlēšanās 5% barjeru "Saskaņa" pārvarēja Rīgā, Liepājā un Latgalē. Labs rezultāts bija Daugavpilī, kur tās mērs Andrejs Elksniņš pretojās padomju okupācijas pieminekļu nojaukšanai un dažādi centās piesaistīt Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo vēlētāju.
Lielākā drāma "Saskaņā" ir ar Latgales nodaļām. No partijas izstājies gan Andrejs Elksniņš, gan pārējie partijas pārstāvji Daugavpils domē. "Saskaņas" Rēzeknes pilsētas un novada un Ludzas novada organizācijas aicinājušas ignorēt šodien notiekošo kongresu. Arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševics šodien šeit nav ieradies.
Šo kongresu saista ar pārmaiņām "Saskaņā". Tās vadību turpmāk varētu uzņemties nevis viens vadītājs, bet trīs līdzpriekšsēdētāji.
Šiem amatiem rosināts virzīt Nilu Ušakovu, Jāni Urbanoviču un Regīnu Ločmeli. Viņa pirms kongresa paziņoja, ka ir plāns, ka apmēram vienu gadu "Saskaņā" varētu būtu pārejas laika valde ar trīs līdzpriekšsēdētājiem Ušakovu, Ločmeli un Andri Morozovu. Vakar Ločmele atzina:
"Partijā ir krīze. To neviens nonoliedz. Bet man ir pietiekama pieredze, spēks un raksturs, lai pretendētu uz šīs partijas vadošo amatu. Es esmu sevi izvirzījusi pati un uz priekšsēdētāja amatu mani izvirzījušas arī vairākas pirmorganizācijas. Es pieļauju, ka notikumi var mainīties ļoti ātri un pat kongresa laikā. Tas nav izslēgts. Man ļoti svarīgi, pirmkārt, ka kongress notiks, partija nav izirusi, ir pietiekami daudz delegātu, un tie būs tie cilvēki, kuri ieinteresēti, lai partija saglabātos un kļūtu efektīvāka."
Pašlaik kongresā pēc Urbanoviča un Ušakova uzrunām gaidāmas debates, valdes un citu struktūrvienību vēlēšanas. Tās plānotas aizklātā procedūrā, tāpēc to rezultāti būs jāpagaida krietni ilgāk.
KONTEKSTS:
Ilggadējā Saeimas vēlēšanu līdere "Saskaņa" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% latiņu un neiekļuva parlamentā. Vēlēšanās slikti rādītāji uzrādīti tostarp pašvaldībās, kur pie stūres ir "Saskaņas" politiķi, arī Daugavpilī.
"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās 2022. gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.
Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš šonedēļ paziņoja, ka pieņēmis lēmumu izstāties no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" un uzsākt veidot jaunu reģionālu politisko spēku. Lēmumu par izstāšanos no "Saskaņas" pieņēmuši arī visi pārējie partijas domes frakcijas politiķi, tādējādi "Saskaņa" zaudējusi pārstāvniecību Latvijas otrajā lielākajā pilsētā.
Elksniņš paziņojumā medijiem norādīja, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti uzskatāmi parādīja, ka sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" vairāk nav spējīga būt vienojošs spēks. Minot Liepāju un Valmieru kā piemērus, kur jau darbojas reģionālās partijas, Elksniņš pauda pārliecību, ka šis ir īstais brīdis, lai dibinātu jaunu reģionālo politisko spēku Daugavpilī.
