Satversmes tiesa atzinusi Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu par atbilstošu Satversmes 1. pantam un 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam, uzsverot, ka lielo Latvijas ostu attīstības mērķi ir pakārtoti valsts kopējam labumam un likumdevējam ir rīcības brīvība izvēlēties ostu pārvaldības modeli.
Autora ziņas
Komercbankas neiebilst pret Finanšu ministrijas (FM) piedāvāto un valdībā akceptēto lielāku uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) jeb peļņas nodokli banku sektorā vai līdzīgu virspeļņas nodokli, kāds ir ieviests Lietuvā, bet ir pret Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vērtēto risinājumu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas ieviešanu.
2024. gada budžeta prioritātes ir skaidras, taču tas nav uzskatāms par izaugsmes budžetu, tāpēc iespējami ātri jāsāk veidot ekonomikas izrāviena budžets 2025.gadam un šajā procesā iespējami ātri jāiesaista sociālie partneri, tā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē norādīja Latvijas Darba devēju konfederācija. Vienlaikus par nākamo gadu lielākās bažas izteica iekšlietu jomas pārstāvji.
Lai veicinātu konkurenci kreditēšanas jomā, finanšu institūciju "Altum" varētu pārveidot par Latvijas Attīstības banku. Latvijas Banka un Finanšu ministrija šo ideju nenoraida, taču aicina vienoties par konkrētiem šādas organizācijas izveides nosacījumiem un stratēģiju, un Saeimas atbildīgā komisija sagaida ceļa karti "Altum" pārtapšanai par banku.
Partnerattiecību regulējums Saeimā sāk savu ceļu. Saeimas Juridiskā komisija Tieslietu ministrijas (TM) virzīto likumprojektu kopumu par jauna tiesību institūta – partnerības – ieviešanu virza skatīšanai jau uz šīs nedēļas sēdi. Atšķirībā no līdzšinējām reizēm vairāk nekā 20 gadu laikā partnerības regulējuma pieņemšanai Saeimā varētu būt vairākuma atbalsts.
Ministru kabinets otrdien, 31. oktobrī, atbalstīja Labklājības ministrijas iesniegto likumprojektu "Par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu", sauktu arī par Stambulas konvenciju. Valsts kancelejai uzdots sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā.
Iekšlietu ministrija piedāvā atlikt pašvaldību referendumu ieviešanu par diviem gadiem – līdz 2026. gadam, jo tam nepieciešamo sistēmu sagatavot līdz 1. janvārim nav iespējams. Tomēr apspriedē Saeimā pirmdien, 30. oktobrī, panākts kompromiss – pārcelt vietējo referendumu ieviešanu līdz nākamā gada septembrim.
Ceturtajā labdarības maratonā "Dod pieci!" 2017. gadā ziedojumus vāca "sistēmas bērnu" nonākšanai ģimenēs no bērnu namiem. Akcijas laikā izskanēja apņemšanās dažu gadu laikā slēgt visus bērnunamus, tomēr tas nav noticis. Līdz 10. jubilejas maratonam, kas sāksies pēc 48 dienām, Latvijas Radio atskatās uz aizvadītajām deviņām kampaņām – kādām problēmām tās bija veltītas, kā saziedotā nauda palīdzēja un kādas izmaiņas ir notikušas.
Krievijas izvērstais karš Ukrainā militāro ražošanu ir nolicis starp augstākajām prioritātēm. Arī Latvijā plāno veidot valsts kapitālsabiedrību šo procesu pārraudzībai un virzīšanai. Visu aizsardzības industrijas nosacījumus apkopos vienuviet – Aizsardzības industrijas likuma projektā. Būtiski ar to saistīti uzdevumi būs vietējās industrijas plašāka iesaiste valsts aizsardzībai nepieciešamā ekipējuma ražošanā, vienlaikus uzdevums neatkārtot sliktas prakses pieredzi aizsardzības jomas iepirkumos.
Krievijā reģistrētus transportlīdzekļus paredzēts konfiscēt, ja tos nereģistrēs Latvijā trīs mēnešu laiku laikā. To paredz grozījumu Ceļu satiksmes likumā, ko pirmajā lasījumā atbalstīja Saeima un plānots pieņemt novembra vidū. Tādējādi jaunā norma stātos spēkā februāra vidū. Vienlaikus Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedāvā risinājumu ārvalstnieku auto fiksētu pārkāpumu sodīšanai.
Uz Latvijas ārējās sauszemes austrumu robežas ne tikai žogs, bet arī viedās uzraudzības tehnoloģijas – to ieviešanu paredz veicināt ar likuma izmaiņām. Plāns ir tās uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju uzstādīt līdz 2026. gada vidum. Vienlaikus konkretizēts arī plāns par žoga izbūvi ar Baltkrieviju un Krieviju līdz nākamā gada beigām.
Lai palīdzētu tām 19 pašvaldībām, kurām nākamgad varētu pietrūkt līdzekļu savām pamatfunkcijām, valsts tām plāno atvēlēt papildu 7 miljonus eiro, tāpat valsts līdzfinansēs projektus, lai nodrošinātu smagi slimu bērnu aprūpi mājās. Tomēr vietvaras joprojām pieprasa sev lielāku daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, par ko vienošanās nav panākta.
Tik tuvu lēmumam par sabiedrisko mediju apvienošanu neesam bijuši – tā trešdien, 18. oktobrī, izskanēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. Vairums komisijas deputātu piekrita virzīt skatīšanai Saeimā grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, ko galīgajā lasījumā sola pieņemt līdz nākamā gada februārim.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nākamgad iecerējusi testēt jaunu augstskolu finansēšanas modeli, kura mērķis ir samazināt atbirumu un no budžeta maksāt par sagatavoto speciālistu skaitu. Pilotprojektā ar 3,3 miljonu eiro finansējumu iesaistīs tikai Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), citas augstskolas ar to nav apmierinātas un aicina plānus mainīt.
Valdības ātrie lēmumi slēgt divus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju ir labs piemērs, kā reaģēt uz Krievijas izvērstajiem hibrīdkara elementiem. Vienlaikus nav pamata domāt par Krievijas agresīvu izgājienu mazināšanos, tiem pretī var dot koordinētus lēmumus, norādīja Latvijas Radio uzrunātie Saeimas deputāti un pētnieki.
Nolietotā un satiksmei šobrīd daļēji slēgtā Salacgrīvas tilta vietā iecerēts būvēt jaunu tiltu. Tā izmaksas lēstas ap 15 miljoniem eiro, un līdz gada beigām būs skaidrība par iespējām pusi šīs summas segt no Eiropas Militārās mobilitātes finansiālā atbalsta. Par to Saeimas Pieprasījumu komisijā izteicās satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie").
Kā cīnīties ar ārpus Eiropas Savienības (ES) reģisrētu spēkratu vadītāju pārkāpumiem Latvijā, un kā praktiski varētu izpausties no Krievijas un Baltkrievijas iebraukušu auto pārreģistrēšana Latvijā? Uz šiem jautājumiem atbildes vēl ir neskaidras, bija spiesti secināt Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas deputāti, kas otrdien apsprieda iespējamos juridiskos risinājumus.
Lai Latvijā nevarētu pārvietoties ar Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem, Saeima gatavos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, paredzot divas iespējas: pārreģistrēt Latvijā automašīnas ar Krievijas un Baltkrievijas numuriem, kas te atrodas ilgāk par trīs mēnešiem, vai likt tiem atstāt Latviju. Tos auto, par kuriem nebūs izpildīts neviens no šiem punktiem, policija varēs konfiscēt un virzīt ziedojumam Ukrainai vai izsolē. Valsts iestādes nezina, cik šādu auto Latvijā vēl ir, taču fiksēto pārkāpumu netrūkst.
Rīgas dome nesegs papildu izmaksas par pagaidu asfalta ieklāšanu Slokas ielas posmā, kur aizvadītajā nedēļas nogalē cauri vijās skriešanas pasaules čempionāta maršruts. Tā žurnālistiem pēc izpilddirektora pienākumu izpildītāja skaidrojuma izlasīšanas norādīja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis no "Jaunās Vienotības". Viņš pauda, ka problēmas pamatā ir iekavētie darbi attiecīgajā Slokas ielas posmā.
Tīreļu mežniecībā Olaines pagastā trešdien, 4. oktobrī, aizturēts autobuss ar migrantiem, kas Latvijas robežu šķērsojuši nelegāli. Kravas mikroautobusu un vairākas vieglās automašīnas mežā pamanīja "Rīgas mežu" darbinieki. Kustību fiksēja videonovērošanas sistēma. Saskaņā ar robežsardzes sniegto informāciju kādā meža masīvā Plakanciemā aizturēta 23 vīriešu grupa.