Panorāma

PSKUS laparoskopiski izoperē aizkuņģa dziedzera audzēju

Panorāma

PTAC brīdina par aizdomīga satura tīmekļa vietni

Opozīcija rosina veidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Šlesers rosina veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora «kapitālo remontu»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Saeimā veidos parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Saeimas deputāts Ainārs Šlesers no partijas "Latvija pirmajā vietā" savācis nepieciešamo parakstu skaitu komisijas izveidei par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām un apstākļiem, kāpēc vairākas bankas beigušas darbu. Šlesers arī sola, ka šī nebūs vienīgā viņa iniciētā parlamentārās izmeklēšanas komisija.

ĪSUMĀ:

  • Saeimā pievērsīsies finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām un vairāku banku darbības beigām.
  • Janvāra beigās taps 14. Saeimā pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisija.
  • Šlesers savācis 34 deputātu parakstus izmeklēšanas komisijas izveidei.
  • Šlesers arī sola, ka nebūs pasīvs opozicionārs un rosinās vēl citas izmeklēšanas komisijas.
  • Saeimā par to pienesumu domas gan atšķiras.

Šlesers rosina veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora «kapitālo remontu»
00:00 / 03:12
Lejuplādēt

Idejas iniciators Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā" atgādina, ka pirms vēlēšanām solījis veidot vairākas parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Šī būšot tikai pirmā. Tātad komisijas izveidošanai nepieciešamie 34 paraksti savākti ar nolūku izvērtēt finanšu sistēmas tā saucamo "kapitālo remontu", kas notika pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla vai FinCEN ziņojuma par problēmām Latvijā. Rezultātā Latvijā vērojami dažādi sarežģījumi, vērtēja Šlesers.

"Pirmkārt, gribam izvērtēt finanšu sektora kapitālā remonta rezultātu. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem nepamatoti ir aizvērti konti, grūtības atvērt vienīgo kontu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Rezultātā redzam, ka Igaunijā un Lietuvā situācija ir pilnīgi atšķirīga. Arī tagad, kad ārvalstu investori vēlas uzsākt biznesu Latvijā, viņu darbība ir apgrūtināta, jo kontu atvēršana prasa ilgu laiku un pārāk lielu birokrātiju. Tā ir kārtējā letiņu pārcentība," sprieda Šlesers. "Tāpat visas šīs uzraudzības no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Tas apmēram tā: ja gribat atvērt veikalu, vajag nodrošināties pret zagšanu, un to izdarāt, pārveidojot veikalu par cietumu. Rezultātā tur neviens nenāk. Tas diemžēl pašlaik Latvijā sāk notikt."

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers
00:00 / 01:00
Lejuplādēt

Izmeklēšanas komisija pievērsīsies arī vairāku banku liktenim Latvijā. Runa ir par trīs bankām – "ABLV Bank", "PNB Banku" un "Baltic International Bank".

Parlamentārās izmeklēšanas komisija var iztaujāt dažādas amatpersonas un šajā gadījumā – ar minēto banku saistītus cilvēkus. Pēc vairākiem mēnešiem komisija, kurā piedalās visu Saeimas frakciju deputāti, savā ziņojumā sniedz konkrētus secinājumus un ieteikumus citām Saeimas komisijām un valsts iestādēm. To Latvijas Radio skaidroja "Jaunās Vienotības" frakcijas deputāts Rihards Kozlovskis. Viņš iepriekš vadījis šādu izmeklēšanas komisiju par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis
00:00 / 00:56
Lejuplādēt

"Parlamentārās izmeklēšanas komisijas pilnvaras ir pietiekami plašas. Var aicināt jebkuru amatpersonu, jebkurai iestādei ir jāsniedz ziņas arī par ierobežotas pieejamības jautājumiem.

Bet, kā es teicu, jautājums, kāds ir tas mērķis. Vai tā ir šaura interese vai varbūt vēlme pārliecināties par procesu. Pašlaik man nav pārliecības, ka tas tiek darīts, lai ļoti objektīvi izvērtētu finanšu sistēmas "kapitālo remontu", kā to tautā sauc," sacīja Kozlovskis.

"Komisijas mērķis pēc darbības izbeigšanas ir nosūtīt secinājumus, ieteikumus atbildīgajām komisijām un institūcijām. Tas līdzīgi bija iepriekšējās komisijas darba rezultātā, kad aizsūtījām valdības vadītājam ieteikumus par uzlabojumiem civilās aizsardzības katastrofu pārvaldībā. Tas tagad ir iekļauts valdības deklarācijā."

Iesniegumu par parlamentārās izmeklēšanas komisiju parakstījuši 34 deputāti no opozīcijā esošajām "Latvija pirmajā vietā", Zaļo un zemnieku savienības un "Stabilitātei!" frakcijām. 

"Progresīvo" frakcija nav iesaistījusies. "Progresīvo" pārstāve, kādreizējā Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama ir skeptiska par jelkādiem ieguvumiem Saeimas izmeklēšanas komisiju darba rezultātā. Deputāte gan pieļāva, ka pati varētu piedalīties un likt lietā savas zināšanas: "Balstoties uz līdzšinējo pieredzi un arī skatoties no malas, kad vēl strādāju izmeklēšanas un tirgus uzraudzības iestādē, man vienmēr licies, ka tā [parlamentārās izmeklēšanas komisija] ir tāda diezgan pamatīga naudas tērēšana bez atbildības par to, ka ir kaut kāds mērķis un uzdevumi jāsasniedz. Pieļauju, ka tur var būt arī kaut kādas politiskas intereses, kādēļ tas kā politisks rīks ir attālināts no neitralitātes."

Komisijā darbosies pārstāvji no visām Saeimas frakcijām. Valdošajai koalīcijai ar trīs frakcijām tajā būs mazākums. Komisijas pieteicēji aicinājuši 31. janvārī sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par šīs komisijas izveidošanu.

Finansists Ģirts Rungainis Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdienā" pauda viedokli, ka šādas parlamentārās komisijas veidošana ir "tīri politisks vingrojums", kura mērķis esot atrasties uzmanības centrā.

Viņš skaidroja, ka pirms 3–4 gadiem Šlesera minētā problēma bija aktuāla. Taču kopš tā laika jau ir izveidota rokasgrāmata ar vadlīnijām un izveidots banku lēmumu apstrīdēšanas mehānisms. Rungainis gan atzina, ka uzņēmējiem un finansistiem gribētos redzēt kustīgāku un uz nākotni vērstu uzraudzību, taču Šlesera veidotā komisija tur neko nelīdzēšot. Turklāt daļai uzņēmēju esot nostalģija par "staigāšanu apkārt ar caurspīdīgiem maisiņiem un skaidru naudu, tās iemaksāšanu un izmaksāšanu".

Finansists Ģirts Rungainis
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

KONTEKSTS:

Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā 2018. gada 23. augustā nāca klajā ar kritisku vērtējumu par Latvijas institūciju spējām novērst naudas atmazgāšanu un ierobežot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansētājus. Tādēļ valstij noteikts pastiprinātas kontroles režīms, kas nozīmē, ka, nespējot uzlabot naudas atmazgāšanas kontroli, Latvija varēja nonākt tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. 

Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana kļuva par  vienu no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās pirmās valdības prioritātēm, piesakot finanšu sektora "kapitālo remontu". Finanšu darījuma darba grupa (FATF) sēdē 2020. gada februārī secināja, ka Latvija netiks pakļauta "pastiprinātai uzraudzībai" jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Finanšu pasaules "pelēkais saraksts" nozīmē, ka citu valstu uzraudzības institūcijas brīdina savā jurisdikcijā strādājošās bankas uzmanīties no sadarbības ar sarakstā iekļauto valsti pārstāvošajām bankām un uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka jebkurš naudas pārskaitījums, kas tiek veikts uz vai no šīm valstīm, ir padziļināti jāanalizē, lai pārliecinātos, ka netiek pārskaitīti noziedzīgi iegūti līdzekļi.

Šāda brīdinājuma rezultātā var izveidoties situācija, kad starptautiski strādājoši uzņēmumi pārtrauc darījumu attiecības ar "pelēkajā sarakstā" iekļautu valsti pārstāvošiem uzņēmumiem. Latvijai šāda situācija būtu īpaši riskanta, un pirmie cietēji būtu eksportējošie uzņēmumi, iepriekš skaidroja Finanšu nozares asociācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti