Dienas ziņas

Zelenskis: Ukrainai nepieciešami 300 – 500 tanku

Dienas ziņas

Dienas ziņas

"Saskaņas" biedri pulcējas kongresā

«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 4 mēnešiem.

Partijas "Saskaņa" kongresā sestdien, 28. janvārī, nolemts līdzšinējā viena valdes priekšsēdētāja vietā ievēlēt trīs līdzpriekšsēdētājus. Šos amatus nolemts uzticēt bijušajiem Saeimas deputātiem Regīnai Ločmelei un Andrim Morozovam, kā arī Eiropas Parlamenta deputātam Nilam Ušakovam. Par sakāvi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās atbildību uzņēmās līdzšinējais partijas līderis Jānis Urbanovičs. Kā redzamākais iemesls zaudējumam minēts tas, ka "Saskaņas" līderi nekavējoties nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā un nosauca Krieviju par agresorvalsti.

«Saskaņas» vadību uztic trim līdzpriekšsēdētājiem
00:00 / 03:30
Lejuplādēt

Visi trīs kandidāti uz partijas valdes vadītāja amatu sevi kongresā pieteica kā viena komanda. Par viņiem nobalsoja 63 kongresa delegāti, savukārt cits līdzpriekšsēdētāja amata kandidāts Igors Pimenovs saņēma 27 balsis.

""Saskaņa" ir atradusi saskaņu. Es tagad aicināšu piecelties Nilu Ušakovu un Andri Morozovu, jo mēs vienojāmies, ka turpmāk gadu mēs būsim tā krīzes komanda," paziņoja Ločmele.

Krīzes komandas uzdevums būs tikt skaidrībā ar partijas biedru skaitu. Savukārt par sabiedrībai aktuālām tēmām, piemēram, augstajiem komunālajiem maksājumiem,  Ločmele sola rīkot regulārus mītiņus.

"Tas, ka mēs vairs neesam opozīcijas spēks parlamentā, nenozīmē, ka vairs neesam opozīcijas spēks politiskajā spektrā. Esam, turklāt pieredzējuši un ar resursiem. Varbūt jau pavasarī jūs redzēsiet "Saskaņu" tās jaunajā izpausmē," sacīja "Saskaņas" jaunā līdzpriekšsēdētāja.

Latvijas Radio: "Kas tas būs – aktivitātes internetā vai demonstrācijas uz ielas?"

Regīna Ločmele: "Es teikšu tā, es uzskatu, ka Latvija līdzināsies Eiropas valstīm, ja tiešām ik nedēļu mums būs redzami mītiņi, piketi, kaut kas, kas liecina, ka sabiedriskajam viedoklim ir nepārprotama nostāja konkrētā jautājumā."

"Saskaņas" jaunā vadība apņēmusies 100 dienu laikā tikt skaidrībā, kā partiju izvest no krīzes.

"Saskaņas" līdzšinējais līderis Jānis Urbanovičs uz amatiem politiskā spēka vadībā nekandidēja, uzņemoties atbildību par sakāvi aizvadītajās Saeimas vēlēšanās. Viņš gan norādīja, ka "politiku neatstāj" un novēlēja, kā "Saskaņai" veiksmīgāk palīdzēt partijas biedriem – "saviem krieviem".

Attēlā Jānis Urbanovičs
Attēlā Jānis Urbanovičs

"To var izdarīt, es redzu, tikai vienā veidā. Vairāk cieņas latvietībai, vairāk cieņas Latvijai. Nav cita ātrāka soļa, kā ar latviešiem runāt bieži latviski un demonstrēt šo cieņu. Jūs redzēsiet, kā dzīve mainīsies, kā pašiem paliks labāk," sacīja Urbanovičs.

Viņa ieskatā, atskaites brīdis cerētajām "Saskaņas" pārmaiņām būs arī sagatavošanās Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada vasarā.

Partijai "Saskaņa", kura dibināta pirms 30 gadiem, šobrīd nav viegli laiki.  Tās reitings svārstās ap 3%. Partijas popularitātes kritums, kas sākās  kopš skandāliem un varas zaudēšanas Rīgas domē, strauji turpinājās aizvadītajās Saeimas vēlēšanās, atstājot partiju aiz 5% barjeras.

"Es zinu, ka kļūdām ir vārds un uzvārds. Veiksmēm nē, bet neveiksmēm vienmēr. Es esmu jūsu neveiksme. Nemeklējiet citu!" sacīja Urbanovičs.

Kā lielāko kļūdu viņš minēja to, ka pērn, 24. februārī, kad Krievija iebruka Ukrainā, viņš nostājies konkrētā pusē, zinot, ka partijas valdes vidū šajā jautājumā nebija vienprātības. Daži uzskatījuši, ka labāk būtu paklusēt, padomāt, nogaidīt. Taču viņš nevarētu sev piedot, ja nebūtu paudis skaidru nostāju.  

"Tas aizvilināja vēlētājus, kuri uzskata, ka par Krieviju var runāt tikai labu vai neko," teica līdzšinējais partijas līderis.

Vairums runātāju debatēs, uzstājoties gan latviešu, gan krievu valodā, uzsvēra, ka šāda pozīcija par notikumiem Ukrainā bijusi pareiza. Par Ukrainas ciešanām sekojošām norisēm Latvijā atšķirīgās domās gan bijuši "saskaņieši" Latgalē.

Par krīzi partijā daļu atbildības uzņēmās arī eiroparlamentārietis Ušakovs. Viņš savu uzruna sāka ar atvainošanos par to, ka partija ir zaudējusi formu un nav uzdevumu augstumos. "Es vēlētos atvainoties mūsu vēlētājiem, atbalstītājiem, ka esam zaudējuši šajās vēlēšanās un zaudējuši formu, un neesam bijuši uzdevumu augstumos. (..) Mums Latvijā tagad kā nekad ir vajadzīga savstarpēja sapratne un iejūtība. Sapratne, ka dažas lietas prasa vairāk laika, nekā gribētos."

Partijas pieļautās kļūdas uzskaitīja vairāki debatētāji, pārmetot lēmumu pieņemšanu šaurā lokā. "Šādu vadīšanas sistēmu sauc par autoritāru. Tiek radīta motivācija, ka visos lēmumu pieņemšanas līmeņos nostiprinās cilvēki, kas gaida norādījumus un paši neko nepiedāvā," sprieda Pimenovs.

Kongresā izskanēja mudinājumi "Saskaņai" palikt pie sociāldemokrātiskajām saknēm un rūpīgi izraudzīties sabiedrotos.

"Runā par bloku ar Šlesera partiju. Viņš nav nacionālists, kas ir labi, bet viņš ir konservatīvas partijas vadītājs, kas atbalsta homofobiju un antivakcerus. Kā mēs varam saglabāt savas vērtības kopā ar šādu partneri?" vaicāja Boriss Cilēvičs.

KONTEKSTS:

Ilggadējā Saeimas vēlēšanu līdere "Saskaņa" 14. Saeimas vēlēšanās nespēja pārvarēt 5% latiņu un neiekļuva parlamentā. Vēlēšanās slikti rādītāji uzrādīti tostarp pašvaldībās, kur pie stūres ir "Saskaņas" politiķi, arī Daugavpilī.

"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tika atstāta opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās 2022. gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš šonedēļ paziņoja, ka pieņēmis lēmumu izstāties no sociāldemokrātiskās partijas "Saskaņa" un uzsākt veidot jaunu reģionālu politisko spēku. Lēmumu par izstāšanos no "Saskaņas" pieņēmuši arī visi pārējie partijas domes frakcijas politiķi, tādējādi "Saskaņa" zaudējusi pārstāvniecību Latvijas otrajā lielākajā pilsētā.

Elksniņš paziņojumā medijiem norādīja, ka 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti uzskatāmi parādīja, ka sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa" vairāk nav spējīga būt vienojošs spēks. Minot Liepāju un Valmieru kā piemērus, kur jau darbojas reģionālās partijas, Elksniņš pauda pārliecību, ka šis ir īstais brīdis, lai dibinātu jaunu reģionālo politisko spēku Daugavpilī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti