Jānis Kincis

Latvijas Radio korespondents

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Kariņš iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu
(papildināts)
Kariņš iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu (papildināts)
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu un Nacionālā apvienība trešdien nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)) saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos". 
Pēc prezidenta amata kandidātu sarunām ar Saeimas frakcijām intriga arvien saglabājas
Pēc prezidenta amata kandidātu sarunām ar Saeimas frakcijām intriga arvien saglabājas
Noslēgušās Valsts prezidenta amata kandidātu oficiālās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Tomēr, kā jau prognozēts iepriekš, tas vēl neļauj secināt, vai kādam no trīs prezidenta amata kandidātiem ir izredzes trešdien kļūt par Valsts prezidentu. Otrdien, 30. maijā, ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakciju tikās "Jaunās Vienotības" izvirzītais Edgars Rinkēvičs.
Laiks nācijas pašapziņai vai lēts populisms? Deputāti atšķirīgi vērtē svētku dienu par godu hokeja b...
Laiks nācijas pašapziņai vai lēts populisms? Deputāti atšķirīgi vērtē svētku dienu par godu hokeja bronzai
Daudzus pārsteidzis Saeimas neilgi pirms pusnakts pieņemtais lēmums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 29. maiju nodēvēt par Latvijas hokeja komandas 2023. gada pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļas ieguves dienu un noteikt to par svētku dienu. Tās dēļ pirmdien daudzās nozarēs ieplānoto pārceļ uz citu dienu. Saeimā viedokļi par šo lēmumu atšķiras.
Ar likuma grozījumiem lūkos no nākamā gada tomēr nodrošināt vietējos referendumus
Ar likuma grozījumiem lūkos no nākamā gada tomēr nodrošināt vietējos referendumus
Vienīgais veids, kā no 2024. gada nodrošināt likumā paredzēto iespēju rīkot vietējos pašvaldību referendumus, būtu uz laiku no likuma izņemt normu par šo referendumu rīkošanu arī elektroniski. Tam nepieciešamo sistēmu sagatavot līdz 1. janvārim nav iespējams, taču sākotnēji varētu nodrošināt parakstu vākšanu vietējos referendumos "uz papīra".
Iespējamu banku virspeļņas nodokli augustā apsvērs kontekstā ar citām nodokļu izmaiņām
Iespējamu banku virspeļņas nodokli augustā apsvērs kontekstā ar citām nodokļu izmaiņām
Vērtējot Lietuvas piemēru – ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz. Augustā varētu apspriest tā iekļaušanu kopējā nodokļu sistēmas izmaiņu grozā. Tomēr premjers un finanšu ministrs priekšroku dod banku aktivitātēm, veicinot kreditēšanu un iespējas noguldīt. Pirmie rezultāti jau esot redzami. 
ZZS un Nacionālā apvienība par atbalstu kādam prezidenta amata kandidātam izlems vēlēšanu dienā
(pap...
ZZS un Nacionālā apvienība par atbalstu kādam prezidenta amata kandidātam izlems vēlēšanu dienā (papildināts)
Maija beigās gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām visi trīs pieteiktie kandidāti esot spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems tikai vēlēšanu dienā. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Viktors Valainis. Arī Nacionālā apvienība par rīcību prezidenta velēšanās izlems vēlēšanu dienā – 31. maijā, Latvijas Radio norādīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars.
Skaidrības par finansējumu medicīnai vēl nav; premjers apņēmīgs naudu pārdalīt no citām ministrijām
Skaidrības par finansējumu medicīnai vēl nav; premjers apņēmīgs naudu pārdalīt no citām ministrijām
Veselības nozarei joprojām nav skaidrības, ar cik lielu daļu no trūkstošajiem 140 miljoniem eiro tā šogad varēs rēķināties. Lai pakalpojumu spektru nepasliktinātu, trūkstošos 140 miljonus eiro valdība jau jūnijā centīsies pārdalīt no citu ministriju programmām. Premjers ir apņēmīgs naudu pārdalīt, bet atzīst, ka tas būs politiski sarežģīts process.
Apsver Rīgas obligāciju emisiju un vairāku valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā
(papildināts)
Apsver Rīgas obligāciju emisiju un vairāku valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā (papildināts)
Tuvāko gadu laikā vairāki valstij un pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi attīstībai nepieciešamo finansējumu varētu piesaistīt kapitāla tirgū, biržā piedāvājot savas akcijas vai obligācijas. Kapitāla tirgū varētu iesaistīties arī pašvaldības, un kā pirmā ar obligāciju emisiju biržā varētu startēt Rīga, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, ar ko otrdien, 16. maijā, iepazinās valdība.
Pīlēns neredz nekādu pamatu atsaukt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam
Pīlēns neredz nekādu pamatu atsaukt savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam
Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzītais "Apvienotā saraksta" (AS) kandidāts, šī politiskā spēka dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns neredz nekādu pamatu atsaukt savu kandidatūru. To Pīlēns sacīja sarunā ar Latvijas Radio, komentējot pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu atteikties no dalības prezidenta vēlēšanās.  
Koalīcija mēģinās vienoties par nākamo prezidentu; Nacionālā apvienība grib bezpartejisku kandidātu
Koalīcija mēģinās vienoties par nākamo prezidentu; Nacionālā apvienība grib bezpartejisku kandidātu
Pēc pašreizējā prezidenta Egila Levita lēmuma tomēr nekandidēt uz otro termiņu valdības koalīcijas partneri šonedēļ cer vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu. "Jaunā Vienotība" plāno izvirzīt citu kandidātu, "Apvienotais saraksts" uzstāj uz Ulda Pīlēna kandidatūru, bet Nacionālā apvienība prezidenta amatā redz bezpartejisku kandidātu.  
Pētnieks: Latvijā nav pietiekama sankciju politika pret Kremļa kara mašīnu
Pētnieks: Latvijā nav pietiekama sankciju politika pret Kremļa kara mašīnu
Eiropas Savienība (ES) noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krievijas uzņēmumiem, bankām, precēm, nozarēm un personām. Nevalstiskā organizācija "Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija" secinājusi, ka Latvijas sankciju politikā nepieciešams vērsties pret vairāk personām. Tomēr Ārlietu ministrija esošo regulējumu raksturo kā pietiekamu.
Pēc sievietes slepkavības Jēkabpilī rosina varmākām noteikt ilgākus cietumsodus
(papildināts)
Pēc sievietes slepkavības Jēkabpilī rosina varmākām noteikt ilgākus cietumsodus (papildināts)
Pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš ilgstošas vajāšanas rezultātā noslepkavoja bijušo sievu, Saeimā virza grozījumus likumos, paredzot varmākām noteikt cietumsodu līdz vienam gadam. Tieslietu ministrijas darba grupa rosina noteikt ilgākus sodus par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī par vajāšanu. Pašlaik par šādu draudu izteikšanu un vajāšanu smagākais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana (līdz trim mēnešiem), var piemērot arī probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Dokumentu noformēšanai PMLP arvien vajadzīgas vairākas nedēļas 
Dokumentu noformēšanai PMLP arvien vajadzīgas vairākas nedēļas 
Lai arī jau dažus mēnešus vairs nav aktuāla prasība par elektroniskās identifikācijas (eID) karšu obligātumu, dokumentu noformēšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) nodaļās aizvien jāplāno vairākas nedēļas. Situāciju apgrūtina noturīgs darbinieku trūkums. 
Kārtējais diskusiju piegājiens par tautas vēlētu prezidentu sāksies rudenī
Kārtējais diskusiju piegājiens par tautas vēlētu prezidentu sāksies rudenī
Vai Valsts prezidenta ievēlēšana tuvākajos gados būtu jāuztic sabiedrībai? Šis jautājums Latvijā viļņveidīgi uzpeld jau kopš neatkarības atjaunošanas. Līdz attiecīgiem Satversmes un citu likumu grozījumiem Saeima nav tikusi, lai gan centienu nav trūcis. Arī šobrīd vadītāji Saeimas komisijās, kam kārtējo reizi uzticēta šī jautājuma izvērtēšana, gatavojas izsvērtām debatēm no rudens.
Politiķu rīcība pēc Jēkabpils slepkavības varētu sekot pēc atbildīgo iestāžu dienesta pārbaudēm
(pap...
Politiķu rīcība pēc Jēkabpils slepkavības varētu sekot pēc atbildīgo iestāžu dienesta pārbaudēm (papildināts)
Kam par traģisko slepkavību Jēkabpilī jāuzņemas atbildība un kā jārīkojas politiķiem – šajā jautājumā vispirms jāsagaida dienesta izmeklēšanas secinājumi Valsts policijā, jo traģēdiju nenovērsa arī vairākkārtēja vēršanās policijā. Politiķi savu iesaisti šajā situācijā saredz, virzot nepieciešamās pārmaiņas likumos, lai mainītu līdzšinējo pieeju. 
Finanšu ministrija: Nākamajos 3 gados gaidāma ekonomikas izaugsme un inflācijas bremzēšanās
Finanšu ministrija: Nākamajos 3 gados gaidāma ekonomikas izaugsme un inflācijas bremzēšanās
Turpmākajos trīs gados Latvijā sagaidāma ekonomikas izaugsme un inflācijas sabremzēšanās, tā Stabilitātes programmā laika posmam līdz 2026. gadam prognozē Finanšu ministrija (FM). Problēmas ekonomikas attīstībā var padziļināt augstā nenoteiktība starptautiskajā arēnā un fiskālā spriedze veselības sektorā Latvijā. Tas izskanēja ceturtdienas Saeimas sēdē.
Izglītības satura centrs: Daudz vairāk skolēnu izvēlas kārtot bioloģijas, fizikas un ķīmijas eksāmen...
Izglītības satura centrs: Daudz vairāk skolēnu izvēlas kārtot bioloģijas, fizikas un ķīmijas eksāmenus (papildināts)
Šogad valsts pārbaudes darbu laiks sāksies 15. maijā ar latviešu valodas eksāmenu vidusskolu beidzējiem. Eksāmeni 9. un 12. klašu skolēniem būs līdz jūnija beigām. Sertifikāti par pamatizglītību būs pieejami 21. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 11. jūlijā. Tikmēr daudz vairāk skolēnu izvēlas kārtot bioloģijas, fizikas un ķīmijas eksāmenus, norādīja Valsts izglītības satura centrā.
Pērn Latvijā bija par 40% vairāk kiberuzbrukumu; valsts iestādēm tie četrkāršojušies
Pērn Latvijā bija par 40% vairāk kiberuzbrukumu; valsts iestādēm tie četrkāršojušies
Latvijā pagājušais gads ir bijis dinamiskākais kiberdrošības telpas uzturēšanā. Dažāda veida kiberuzbrukumu skaits pieaudzis par 40%, uzbrukumu valsts iestādēm bijis četrkārt vairāk un dažādu sistēmas ievainojamību meklējumu – septiņkārt vairāk. Pateicoties drošības infrastruktūras attīstībai, daļu šādu uzbrukumu vairums sabiedrības pat nepamanīja, secinājusi institūcija "Cert.lv" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
14. Saeimā nav pietiekama atbalsta Stambulas konvencijas ratifikācijai
(papildināts)
14. Saeimā nav pietiekama atbalsta Stambulas konvencijas ratifikācijai (papildināts)
14. Saeimā nav pietiekama atbalsta Stambulas konvencijas ratifikācijai. Skaidru atbalstu tās apstiprināšanai pauž tikai divas no septiņām frakcijām –"Jaunā Vienotība" un "Progresīvie". Konvencijas iedzīvināšana dotu sistēmu vardarbības prevencijai, kas, iespējams, ļautu novērst tādas traģēdijas kā nesen Jēkabpilī. Pretargumentos izskan norādes, ka vēl viena dokumenta apstiprināšana problēmas ar vardarbību ģimenē nemazinās.
Veselības ministrija cer novērst mediķu streiku ar prognozējamu finansējumu nozarei
(papildināts)
Veselības ministrija cer novērst mediķu streiku ar prognozējamu finansējumu nozarei (papildināts)
Solidarizējoties ar pedagogiem, protesta akcijā pirmdien, 24. aprīlī, piedalījās arī ap 1000 veselības nozares darbinieku. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece atkārtojusi gatavību rudenī rīkot arī mediķu streiku. Nozares ministrija to cer novērst ar skaidru plānu par prognozējamu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Gan ministrija, gan mediķu organizācijas atgādina – tā ir visas valdības un Saeimas kopīga atbildība.
Lielajā talkā sakoptas 1139 talkas vietas
(papildināts)
Lielajā talkā sakoptas 1139 talkas vietas (papildināts)
Aizvadīta 16. Lielā talka. Kā ierasts, talcinieki daudzviet Latvijā sakopa savu tuvāko apkārtni. Šogad pieteiktas un sakoptas kopumā 1139 talkas vietas, apkopojuši Lielās talkas organizatori. Arī Dzegužkalnā talcinieki apkopa un labiekārtoja estrādi – krāsoja soliņus, sakopa teritorijas un piemiņas vietas. Tikmēr Jelgavā Lielajā talkā laboja spēļu laukumus un krāsoja sienas, bet Baložos uzkopa un laboja šaursliežu bānīša dzelzceļu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd