Ja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ienāks valdībā, tā nevarētu būt tikai koalīcijas paplašināšana, bet tai jābūt jaunas valdības veidošanai, intervijā Latvijas Radio sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Līdzīgu viedokli LTV pauda "Apvienotais saraksts" pārstāvošais Māris Kučinskis.
Autora ziņas
Pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu un Nacionālā apvienība trešdien nebalsoja ne par vienu no kandidātiem, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība" (JV)) saredz iespēju sarunai ar esošajiem partneriem – "Apvienoto sarakstu" (AS) un Nacionālo apvienību (NA) – par koalīcijas paplašināšanu, ietverot arī Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos".
Noslēgušās Valsts prezidenta amata kandidātu oficiālās tikšanās ar Saeimas frakcijām. Tomēr, kā jau prognozēts iepriekš, tas vēl neļauj secināt, vai kādam no trīs prezidenta amata kandidātiem ir izredzes trešdien kļūt par Valsts prezidentu. Otrdien, 30. maijā, ar Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakciju tikās "Jaunās Vienotības" izvirzītais Edgars Rinkēvičs.
Daudzus pārsteidzis Saeimas neilgi pirms pusnakts pieņemtais lēmums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 29. maiju nodēvēt par Latvijas hokeja komandas 2023. gada pasaules hokeja čempionāta bronzas medaļas ieguves dienu un noteikt to par svētku dienu. Tās dēļ pirmdien daudzās nozarēs ieplānoto pārceļ uz citu dienu. Saeimā viedokļi par šo lēmumu atšķiras.
Vienīgais veids, kā no 2024. gada nodrošināt likumā paredzēto iespēju rīkot vietējos pašvaldību referendumus, būtu uz laiku no likuma izņemt normu par šo referendumu rīkošanu arī elektroniski. Tam nepieciešamo sistēmu sagatavot līdz 1. janvārim nav iespējams, taču sākotnēji varētu nodrošināt parakstu vākšanu vietējos referendumos "uz papīra".
Vērtējot Lietuvas piemēru – ieviest pagaidu solidaritātes maksu par banku virspeļņu, arī Latvijā šādu risinājumu neizslēdz. Augustā varētu apspriest tā iekļaušanu kopējā nodokļu sistēmas izmaiņu grozā. Tomēr premjers un finanšu ministrs priekšroku dod banku aktivitātēm, veicinot kreditēšanu un iespējas noguldīt. Pirmie rezultāti jau esot redzami.
Maija beigās gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām visi trīs pieteiktie kandidāti esot spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems tikai vēlēšanu dienā. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas valdes loceklis Viktors Valainis. Arī Nacionālā apvienība par rīcību prezidenta velēšanās izlems vēlēšanu dienā – 31. maijā, Latvijas Radio norādīja politiskā spēka līderis Raivis Dzintars.
Finanšu ministrija (FM) neatbalstīs Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darba grupā apspriesto risinājumu sabiedrisko mediju finansēšanu plānot ar konkrētiem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā vietā FM nodokļu revīzijas darba grupā varētu apspriest ieceri par sabiedrisko mediju nodokļa ieviešanu.
Zemkopības ministrs Didzis Šmitis ("Apvienotais saraksts") ir vienīgais valdības loceklis, kurš joprojām nav saņēmis pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Pielaide vēl nav piešķirta arī vairākiem Saeimas deputātiem. Šobrīd Saeimas Nacionālās drošības komisija strādā nepilnā sastāvā, tomēr darbs nav kavēts.
Cik aktīvi klienti izmantojuši no 1. maija atvērtā tirgus iespējas izvēlēties un mainīt dabasgāzes piegādātāju? Tirgus dalībnieki lēsa, ka piegādātāju mainījuši ap 5–10% mājsaimniecību. Gāzes piegādes uzņēmumi situāciju vērtē pozitīvi un sagaida, ka augstāka dinamika būs, tuvojoties rudenim un kārtējai apkures sezonai.
Veselības nozarei joprojām nav skaidrības, ar cik lielu daļu no trūkstošajiem 140 miljoniem eiro tā šogad varēs rēķināties. Lai pakalpojumu spektru nepasliktinātu, trūkstošos 140 miljonus eiro valdība jau jūnijā centīsies pārdalīt no citu ministriju programmām. Premjers ir apņēmīgs naudu pārdalīt, bet atzīst, ka tas būs politiski sarežģīts process.
Tuvāko gadu laikā vairāki valstij un pašvaldībām pilnībā vai daļēji piederoši uzņēmumi attīstībai nepieciešamo finansējumu varētu piesaistīt kapitāla tirgū, biržā piedāvājot savas akcijas vai obligācijas. Kapitāla tirgū varētu iesaistīties arī pašvaldības, un kā pirmā ar obligāciju emisiju biržā varētu startēt Rīga, liecina Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums, ar ko otrdien, 16. maijā, iepazinās valdība.
Valsts prezidenta amatam oficiāli izvirzītais "Apvienotā saraksta" (AS) kandidāts, šī politiskā spēka dibinātājs un uzņēmējs Uldis Pīlēns neredz nekādu pamatu atsaukt savu kandidatūru. To Pīlēns sacīja sarunā ar Latvijas Radio, komentējot pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumu atteikties no dalības prezidenta vēlēšanās.
Pēc pašreizējā prezidenta Egila Levita lēmuma tomēr nekandidēt uz otro termiņu valdības koalīcijas partneri šonedēļ cer vienoties par kopīgu Valsts prezidenta amata kandidātu. "Jaunā Vienotība" plāno izvirzīt citu kandidātu, "Apvienotais saraksts" uzstāj uz Ulda Pīlēna kandidatūru, bet Nacionālā apvienība prezidenta amatā redz bezpartejisku kandidātu.
Eiropas Savienība (ES) noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krievijas uzņēmumiem, bankām, precēm, nozarēm un personām. Nevalstiskā organizācija "Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācija" secinājusi, ka Latvijas sankciju politikā nepieciešams vērsties pret vairāk personām. Tomēr Ārlietu ministrija esošo regulējumu raksturo kā pietiekamu.
Pēc traģēdijas Jēkabpilī, kad Leons Rusiņš ilgstošas vajāšanas rezultātā noslepkavoja bijušo sievu, Saeimā virza grozījumus likumos, paredzot varmākām noteikt cietumsodu līdz vienam gadam. Tieslietu ministrijas darba grupa rosina noteikt ilgākus sodus par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus, kā arī par vajāšanu. Pašlaik par šādu draudu izteikšanu un vajāšanu smagākais sods ir īslaicīga brīvības atņemšana (līdz trim mēnešiem), var piemērot arī probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
Pēc tam, kad Leons Rusiņš pēc daudzkārtējas draudu izteikšanas Jēkabpilī īstenoja bijušās dzīvesbiedres slepkavību, atbildīgās iestādes spriež par šādu gadījumu novēršanu un viena no iecerēm ir draudētāju elektroniskā uzraudzība, kam gatavojas policija.
Kādi uzlabojumi nepieciešami publisko iepirkumu sistēmā korupcijas risku mazināšanai? Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti otrdien, 2. maijā, vienojās uzdot par iepirkumu sistēmas pārraudzību atbildīgajai Finanšu ministrijai (FM) pārvērtēt iepirkumu rīkošanas sistēmu un vēlamos pasākumus.
Vai Valsts prezidenta ievēlēšana tuvākajos gados būtu jāuztic sabiedrībai? Šis jautājums Latvijā viļņveidīgi uzpeld jau kopš neatkarības atjaunošanas. Līdz attiecīgiem Satversmes un citu likumu grozījumiem Saeima nav tikusi, lai gan centienu nav trūcis. Arī šobrīd vadītāji Saeimas komisijās, kam kārtējo reizi uzticēta šī jautājuma izvērtēšana, gatavojas izsvērtām debatēm no rudens.
Kam par traģisko slepkavību Jēkabpilī jāuzņemas atbildība un kā jārīkojas politiķiem – šajā jautājumā vispirms jāsagaida dienesta izmeklēšanas secinājumi Valsts policijā, jo traģēdiju nenovērsa arī vairākkārtēja vēršanās policijā. Politiķi savu iesaisti šajā situācijā saredz, virzot nepieciešamās pārmaiņas likumos, lai mainītu līdzšinējo pieeju.
Turpmākajos trīs gados Latvijā sagaidāma ekonomikas izaugsme un inflācijas sabremzēšanās, tā Stabilitātes programmā laika posmam līdz 2026. gadam prognozē Finanšu ministrija (FM). Problēmas ekonomikas attīstībā var padziļināt augstā nenoteiktība starptautiskajā arēnā un fiskālā spriedze veselības sektorā Latvijā. Tas izskanēja ceturtdienas Saeimas sēdē.
Šogad valsts pārbaudes darbu laiks sāksies 15. maijā ar latviešu valodas eksāmenu vidusskolu beidzējiem. Eksāmeni 9. un 12. klašu skolēniem būs līdz jūnija beigām. Sertifikāti par pamatizglītību būs pieejami 21. jūnijā un par vispārējo vidējo izglītību – 11. jūlijā. Tikmēr daudz vairāk skolēnu izvēlas kārtot bioloģijas, fizikas un ķīmijas eksāmenus, norādīja Valsts izglītības satura centrā.
Latvijā pagājušais gads ir bijis dinamiskākais kiberdrošības telpas uzturēšanā. Dažāda veida kiberuzbrukumu skaits pieaudzis par 40%, uzbrukumu valsts iestādēm bijis četrkārt vairāk un dažādu sistēmas ievainojamību meklējumu – septiņkārt vairāk. Pateicoties drošības infrastruktūras attīstībai, daļu šādu uzbrukumu vairums sabiedrības pat nepamanīja, secinājusi institūcija "Cert.lv" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
14. Saeimā nav pietiekama atbalsta Stambulas konvencijas ratifikācijai. Skaidru atbalstu tās apstiprināšanai pauž tikai divas no septiņām frakcijām –"Jaunā Vienotība" un "Progresīvie". Konvencijas iedzīvināšana dotu sistēmu vardarbības prevencijai, kas, iespējams, ļautu novērst tādas traģēdijas kā nesen Jēkabpilī. Pretargumentos izskan norādes, ka vēl viena dokumenta apstiprināšana problēmas ar vardarbību ģimenē nemazinās.
Solidarizējoties ar pedagogiem, protesta akcijā pirmdien, 24. aprīlī, piedalījās arī ap 1000 veselības nozares darbinieku. Latvijas Ārstu biedrības vadītāja Ilze Aizsilniece atkārtojusi gatavību rudenī rīkot arī mediķu streiku. Nozares ministrija to cer novērst ar skaidru plānu par prognozējamu papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei. Gan ministrija, gan mediķu organizācijas atgādina – tā ir visas valdības un Saeimas kopīga atbildība.
Aizvadīta 16. Lielā talka. Kā ierasts, talcinieki daudzviet Latvijā sakopa savu tuvāko apkārtni. Šogad pieteiktas un sakoptas kopumā 1139 talkas vietas, apkopojuši Lielās talkas organizatori. Arī Dzegužkalnā talcinieki apkopa un labiekārtoja estrādi – krāsoja soliņus, sakopa teritorijas un piemiņas vietas. Tikmēr Jelgavā Lielajā talkā laboja spēļu laukumus un krāsoja sienas, bet Baložos uzkopa un laboja šaursliežu bānīša dzelzceļu.