Finanšu ministrija: Šā gada valsts budžets top sen nebijušas nenoteiktības apstākļos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

2023. gada valsts budžets top sen nebijušas nenoteiktības apstākļos. Tā trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par aktuālo valsts finanšu situāciju izteicās Finanšu ministrijas pārstāvji. Valsts budžeta veidošanas pamatā ir valdības apņemšanās īstenot ekonomikas transformāciju un prioritātes – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja un dzīves kvalitāte. 

Šogad iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme prognozēta negatīva, nokrītoties līdz 0,6%. To ietekmē augstās energoresursu cenas un ražošanas izmaksu pieaugums. Tomēr pēc apkures sezonas beigām, sākot no aprīļa, ekonomikas izaugsme prognozējama pozitīvā virzienā, un gada otrajā pusē atgriezīsies mērena ekonomikas izaugsme. 

Laikā, kad recesija fiksēta arī plašāk Eiropā, valdībai nāksies ierobežot plašos atbalsta pasākumus dažādu grūtību mazināšanai, atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").

"Kovida laikā un arī sākoties karam Ukrainā, valdība sniedza ļoti lielu atbalstu tautsaimniecībai. 2021. gadā tie bija 2,3 miljardi eiro, 2022. gadā – 2,5 miljardi. Šobrīd kopējais pieprasījums ir sabalansēt šo fiskālo politiku. Šobrīd 2023. gadam atbalstam energoresursu izmaksu pieauguma dēļ ir paredzēti 0,7 miljardi eiro. Taču jārēķinās, ka mēs šāda veida atbalstu samazināsim," atzīmēja finanšu ministrs.

Gada inflācija Latvijā decembrī bijusi 20,8%. Tā varēja būt vēl augstāka, vērtēja Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze: "Ja nebūtu valsts atbalsta, mēs redzētu augstāku inflācijas pieaugumu. Valsts atbalstam ir nozīme arī tāpēc, ka tas slāpē inflācijas pieaugumu apkures sezonā."

Valsts budžetu ierasti veido, balstoties augustā fiksētos datos. Laikā, kad Krievijas brutālā kara Ukrainā laikā sekas vērojamas plašāk pasaulē, arī Eiropā, aprēķini pārstrādāti decembrī. Tomēr ārējie apstākļi neilgā laikposmā var krasi mainīties. Inflācijas iespaidā līdzekļu apjoms papildu tēriņiem audzis līdz 215 miljoniem eiro, ko jau šogad izmantot valdības četru gadu programmā ekonomikas pārkārtošanai, vērtē finanšu ministrs. Savukārt nodokļu sistēmas izmaiņas plānots sākt apspriest pēc budžeta pieņemšanas.

KONTEKSTS:

Ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2023. gadam veido 2,23 miljardus eiro, neatkarīgo institūciju pieprasījumi – 36,8 miljonus eiro. Savukārt pieejamais finansējums jaunajām prioritātēm paredzēts 215 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti