Panorāma

Ķīnas prezidents vizītē apmeklē Maskavu

Panorāma

Šomēnes pastiprināti uzraudzīs sabiedrisko kārtību Rīgā

Padziļināti vērtēs iespējamo virspeļņas nodokli

Latvijā vērtēs iespēju virspeļņas nodokli piemērot arī energokompānijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Finanšu ministrijas (FM) darba grupa valdības uzdevumā vērtēs iespēju piemērot virspeļņas nodokli ne tikai banku, bet arī enerģētikas sektoram. To pēc koalīcijas sēdes atzina valdības partiju pārstāvji.

ĪSUMĀ:

  • Virspeļņas nodokli energokompānijām apsver, ņemot vērā to rekordpeļņas pēc cenu kāpuma.
  • Premjers nemierā ar augstajām banku kredītu likmēm, zemajām depozītu likmēm un kūtro kreditēšanu.
  • FM būs jāvērtē, kā virspeļņas nodoklis ietekmētu enerģētikas un banku sektoru, tostarp klientus.
  • Politiķi pagaidām neesot apsprieduši iespējamā virspeļņas nodokļa likmes; tas arī jāvērtē FM.
  • Nav "laika rāmja", kad FM jāsniedz priekšlikumi par šo nodokli; tas būtu jādara tuvākajās nedēļās.
  • Latvijas Bankas eksperti ideju par virspeļņas nodokļa ieviešanu nodēvējuši par galēju risinājumu.
  • Pret nodokli iebilst Finanšu asociācija: tas ietekmēšot finanšu pieejamību un investoru vēlmi ieguldīt.

"Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pēc valdību veidojošo partiju pārstāvju sēdes norādīja, ka iespējamais virspeļņas nodoklis enerģētikas sektoram tiks vērtēts kontekstā ar šāda nodokļa iespējamu piemērošanu banku saktoram.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pēc koalīcijas sēdes atzina, ka liels skaits Eiropas Savienības (ES) valstu lēmušas par virspeļņas nodokļa piemērošanu energokompānijām, ņemot no pēdējā gada rekordpeļņas, kas lielā mērā saistīts ar energoresursu cenu kāpumu.

Pēc viņa teiktā, atšķirībā no virspeļņas nodokļa piemērošanas energokompānijām, šāda nodokļa piemērošana banku sektoram ES nav tik izplatīta. Katrā ziņā FM būs jāvērtē, kas "būtu pareizais mērs, ko varētu pieņemt attiecībā uz banku sektoru", sacīja Ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka pamatmērķi ir trīs – lai bankas aktīvāk kreditē, samazina aizdevumu likmes un palielina depozītu likmes. Depozītu likmes Latvijā ir vienas no zemākajām ES, bet aizdevumu likmes – vienas no augstākajām. Turklāt bankas kūtri kreditē Latvijas tautsaimniecību.

"Mums vajag, lai bankas dara savu pamatdarbību. Mums vajag, lai bankas strādā," skaidroja Kariņš, norādot, ka virspeļņas nodokļa ieviešana ir viena no idejām. FM būs jāvērtē arī citas alternatīvas, kā sasniegt minētos mērķus.

Tavars piebilda, ka FM attiecībā uz energosektoru būs jāvērtē, kā iespējamā vispeļņas nodokļa ieviešana ietekmētu Latvijas enerģētikas tirgu, Latvijas energoneatkarību un energoresursu patērētājus. Līdzīgi FM būs jāvērtē, vai un kā virspeļņas nodokļa ieviešana bankām ietekmētu šo sektoru, tostarp kredītiestāžu klientus.

Koalīcijas pārstāvji norādīja, ka politiķi līdz šim nav apsprieduši iespējamā virspeļņas nodokļa likmes. Tas arī būšot jāvērtē FM darba grupā. Pagaidām nav noteikts "laika rāmis", kad FM jāsniedz priekšlikumi attiecībā uz iespējamā virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām un energokompānijām, taču tas būtu jāizdara tuvāko nedēļu laikā, teica Tavars.

Koalīcija: Bankām noteikt virspeļņas nodokli nav virsmērķis; jāveicina kreditēšana
00:00 / 02:39
Lejuplādēt

Latvijas Bankas eksperti ideju nodēvējuši par galēju risinājumu, kam piekrita arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības". Viņš gan piebilda – bankām procentu ieņēmumu palielināšanās ir fakts.

"Mūsu uzdevums ir ne jau sodīt par to, ka viņiem ir peļņa. Mūsu uzdevums ir panākt to, lai bankas samazinātu kreditēšanas procentus. Un, no otras puses, palielina depozīta likmes, lai iedzīvotājiem būtu lielāka interese savus līdzekļus novirzīt bankās, depozītos.

Mūsu kredītprocenti ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā un eirozonā. Mūsu hipotekārā kreditēšana turas tikai tāpēc, ka ir valsts atbalsta programmas, nevis bankas veic savu funkciju un izsniedz šos kredītus," skaidroja Reirs.

Saeimas deputāts Ģirts Lapiņš no Nacionālās apvienības uzskata, ka kreditēšanas apjomu stagnēšanu pārējo Baltijas valstu tautsaimniecībā un arī privātajā patēriņā varētu risināt, veicinot konkurenci banku jomā.

"Tā ir šobrīd tā milzīgā problēma Latvijas ekonomikā, ka bankām ir milzīga peļņa, bet nav pietiekama kreditēšana tautsaimniecībā. Taču ir zināms, ka Latvijas Banka aktīvi strādā, lai uz Latviju atvestu vēl kādas finanšu institūcijas. Kāds ir statuss, to nezinu, bet šobrīd Latvijā tiešām izveidojies oligopols ekonomikā, jo tirgū dominē trīs vai četras lielas bankas. Vismērķis nav uzlikt kaut kādu lielu nodokli, bet sasniegt to, ka bankas vairāk kreditē uzņēmumus. Tas būtu ļoti svētīgi," sacīja Lapiņš.

Pret nodokļa ieviešanu iebilst Finanšu asociācija. Tas atstāšot iespaidu uz finanšu pieejamību un investoru vēlmi ieguldīt līdzekļus Latvijā.

"Protams, ka mēs uzskatām, ka šāda nodokļa ieviešana ir nevēlama. Būtu jāizvērtē visas tās sekas, kādas šāda nodokļa ieviešana varētu atstāt uz visu kopīgo tautsaimniecību, varbūt ne tik daudz uz bankām," sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

KONTEKSTS:

Lietuvā Finanšu ministrija un Centrālā banka sagatavojusi priekšlikumu par jaunu nodokli komercbanku peļņai, jo saskatījusi iespēju tādā veidā papildināt valsts budžetu. Peļņa Lietuvas bankās ir ievērojami pieaugusi, ņemot vērā, ka pieauga "Euribor" likme, kas sadārdzināja aizņēmumus. Līdz šim komercbanku peļņa Lietuvā gadā bijusi aptuveni 300 miljoni eiro, bet prognozes par šo un nākamo gadu liecina, ka tā varētu būt vismaz trīsreiz lielāka un pat sasniegt miljardu eiro.

Lietuvā ar 60% nodokli rosina aplikt peļņas daļu, kas vismaz par 50% pārsniedz četru gadu vidējo. Lietuvas Konkurences padome šādu piedāvājumu gan vērtē kā konkurenci kropļojošu un pirms tālākas virzības mudina to izvērtēt arī Eiropas Komisijai. Igaunijā šādu risinājumu neplāno.

Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021. gadā. 2022. gada peļņa nepārsniedz, piemēram, 2015. vai 2016. gada peļņu. Eiropas Centrālā banka procentu likmes sāka celt tikai 2022. gada otrajā pusē, tādēļ milzīgs kāpums peļņā varētu būt sagaidāms šajā gadā, iepriekš norādīja Latvijas Bankā.

Tieši banku peļņa Baltijas valstīs raisījusi diskusiju par solidaritātes nodokļa ieviešanu banku peļņai, kur tai, solidarizējoties ar sabiedrību, valstij būtu jāatdod daļa savas peļņas. Arī Latvijas Finanšu nozares asociācija aicina nesekot Lietuvas piemēram. Tas neuzlabotu potenciālo investoru attieksmi, kā arī tradicionālās finanšu iestādes nostādītu nevienlīdzīgā situācijā pret mazāk regulētajām finanšu iestādēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti