Ukrainas parlamenta jeb Augstākās Radas priekšsēdētāja vietniece Olena Kondratjuka vizītē Latvijā būs līdz pat trešdienai. Latviju viņa apmeklē, uzsverot mūsu sniegto palīdzību jau pirms Krievijas iebrukuma gandrīz pirms gada un kopīgo nostāju par atbildības prasīšanu no Krievijas par zvērībām Ukrainas teritorijā, uzbrukumiem civilajiem objektiem.
Lai arī šis iebrukums rit jau teju gadu un Ukrainas austrumos – kopš 2014. gada, ar ziņām no kara nedrīkst mierīgi sadzīvot, uzsvēra Olena Kondratjuka.
"Nedrīkstam nogurt! Ir skaidrs, ka esam noguruši nevis no Ukrainas, bet no agresora, no Krievijas veiktajiem noziegumiem. To saprotot, gūstam spēju izturēt. Mēs uzvarēsim un to paveiksim visi kopā. Tas ir taisnīguma jautājums. Mūsu cilvēki ir pieraduši pie neērtībām – bieži dzīvo bez elektrības vai ūdens apgādes.
Mūsu cilvēki saprot, ka cīnās ne tikai par Ukrainu, bet drošību un nākotni visā pasaulē," uzsvēra Kondratjuka.
Viņa pauda, ka Ukraina turpinās boikotēt norises ANO Drošības padomē, kamēr tur piedalīsies Krievija. Tāpat šī kara laikā nevar būt runas par Krievijas un arī Baltkrievijas dalību olimpiskajās spēlēs zem "neitrāla karoga".
Kondratjuka arī atkārtoti pateicās Latvijas Saeimas priekšsēdētājam Smiltēnam, kurš kopā ar kolēģiem apmeklēja Augstāko Radu, teica tur uzrunu ukraiņu valodā, apmeklēja vietas, kur ar Latvijas būvnieku līdzdalību atjauno mājokļus.
Smiltēns uzsvēra, ka palīdzību sniegs līdz Ukrainas uzvarai un teritorijas atgūšanai līdz valsts robežām 1991. gadā.
"Šobrīd gatavojas otrais uzbrukuma vilnis. Ukrainai palīdzība vajadzīga vairāk nekā jebkad. Iespējams, sliktākais vēl priekšā. Mēs izrunājām, ka gan šajā jaunā formātā 3+1 Baltija un Polija, gan citos Latvijai ir pienākums, un mēs to darīsim līdz pat Ukrainas absolūtai uzvarai. Pirmkārt, nodrošināt, ka citas valstis nemainīgi atbalsta Ukrainu, otrkārt, runāt par Krievijas atbildību šajā asiņainajā karā – tribunāla jautājums. Treškārt, runājot par reparācijām, kā atlīdzināt zaudējumus Ukrainas atjaunošanai. Tāpat būsim aktīvi pirmajās rindās, lai runātu par Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO," sacīja Smiltēns.
Militārajā jomā Latvijas palīdzība Ukrainai jau sasniegusi ap 480 miljoniem eiro vai virs 1% no iekšzemes kopprodukta. Uz Ukrainu nosūtīti gan divi helikopteri, gan bezpilota lidaparāti, gan pretgaisa aizsardzības sistēmas. Līdztekus plāno Nacionālo bruņoto spēku iesaisti ap 2000 Ukrainas karavīru apmācībā.
Nevar nepieminēt arī grūti izmērāmo, bet ļoti plašo palīdzību, ko snieguši iedzīvotāji, tajā skaitā ar organizāciju ziedot.lv, lietotnes "Stopify" palīdzību. Šo un vēl vairāku organizāciju pārstāvjiem arī pateiksies Ukrainas parlamenta priekšsēdētāja vietniece.
Par palīdzību tās organizēšanā Kondratjuka atzinības rakstus pasniedza ziedot.lv komandai, biedrībai „Agendum” par tviterkonvoju organizēšanu, pianistam Andrejam Osokinam un citiem.
KONTEKSTS
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.
