Lai atjaunotu obligāto aizsardzības dienestu, Saeimai Valsts aizsardzības dienesta likums vēl jāpieņem galīgajā lasījumā. Pirmais iesaukums gaidāms jūlijā, un tas būs brīvprātīgs. Arī pēc tam priekšroka būs brīvprātīgajiem, bet trūkstošo daļu iesauks pēc nejaušības principa.
Dienēt varēs armijā, Zemessardzē vai apgūstot speciālu programmu augstskolā. Plānots ieviest arī alternatīvo dienestu.
Saeimas komisijas sēdē izvērtās garāka diskusija, vai to var dēvēt par civilo dienestu vai alternatīvo dienestu. Taču būtību īsumā pamatoja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība): "Mūsu uzskatā ir viens likums – Valsts aizsardzības dienesta likums, kas ļauj dienestu iziet vairākos veidos. Gadījumos, kad militāro dienestu neļauj iziet reliģiskā pārliecība vai domas brīvība, tajā brīdī šis cilvēks netiek atbrīvots no dienesta, bet to īsteno civilajās struktūrās. Tātad es nevaru izvēlēties civilo iestādi, un tieši tāpēc šis vārds "alternatīvais dienests" mūsu ieskatā nav piemērojams šim gadījumam."
Iepriekš bija iecerēts, ka alternatīvo dienestu varētu piedāvāt īstenot arī Valsts policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un citās iestādēs. Laika trūkuma dēļ to realizēt būtu sarežģīti, tāpēc pašlaik šāda iecere atlikta.
Tāpēc pašlaik likumos paredzēts nostiprināt, ka
alternatīvo dienestu piedāvās izpildīt tikai Aizsardzības ministrijas iestādēs.
Konkrēti – Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā materiāltehnisko līdzekļu komplektēšanā, dokumentu apstrādē un noliktavas darbos, kā arī Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā un Kara muzejā. Savukārt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā aptuveni 50 jauniešu varētu nodarbināt Nacionālo bruņoto spēku bāzu infrastruktūras uzturēšanā.
Pašlaik nav skaidras vīzijas, kā šos pienākumus varētu attiecināt uz ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, uz kuriem valsts aizsardzības dienesta saistības iecerēts attiecināt no 2028. gada. Iepriekš publiski izskanējis, ka ārvalstīs dzīvojošie jaunieši dienesta saistību dēļ varētu atteikties no Latvijas pilsonības.
Uz to asi reaģēja deputāts Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts"): "Tam nevajadzētu būt šķērslim. Gļēvuļi bijuši vienmēr un vienmēr būs. Cilvēkiem tādas tiesības neviens nevar atņemt."
Šis izteikums gan izpelnījās Eiropas Latviešu apvienības un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē vadītāju aicinājumu nesaukt diasporas tautiešus par gļēvuļiem, taču tālākas diskusijas neizvērtās.
Saeimas komisija sēdes turpinājumā likumā atbalstīja dažādus juridiska rakstura precizējumus par atbildības sadalījumu un valsts aizsardzības dienesta saistību pārraudzību. Saeimas Aizsardzības komisija šonedēļ turpinās uz galīgo lasījumu iesniegto priekšlikumu izskatīšanu.
KONTEKSTS:
16. februārī Saeima konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, kas paredz Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto aizsardzības dienestu.
Likumprojekts paredz, ka VAD ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu.
Līdz šim atbalstītā VAD likumprojekta redakcija paredz, ka valsts aizsardzības dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk kā 180 dienas. Par dienestu paredzēta arī alga.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
