Sākotnēji protestētāji bija nostājušies uz ietves Brīvības laukumā pie Pilsētas kanāla margām un paņēmuši rokās plakātus ar dažādiem saukļiem, piemēram, "Aizveriet VAD zaudētavu arī".
Vēlāk, ap plkst.14, protestētāji sāka gājienu uz Aizsardzības ministriju, latviešu valodā ar krievu akcentu skandējot saukļus pret obligātā militārā dienesta ieviešanu. Izskanēja tādi saukļi kā "Kas mēs esam? Latvijas patrioti!" un "Obligāti nē, brīvprātīgi jā!".
Plakātus ar tādiem saukļiem kā "Jaunieši nedienēs, jaunieši emigrēs" daži dalībnieki bija sarūpējuši paši, citiem – tos izdalīja. Ne visi, kas akcijas sākumā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, sekoja gājiena organizatoriem uz Esplanādi. Dalībnieku vidū nebija daudz jauniešu, ko valsts aizsardzības dienests potenciāli skartu.
Protestētāji ar plakātiem rokās sevi pozicionēja kā Latvijas patriotus, vienlaikus uzsverot – viņuprāt, par Latvijas valsts aizstāvēšanu jārūpējas armijai.
Akcijas organizators, neformālas grupas "Rīko" pārstāvis Valērijs Krizevičs pauda viedokli, ka Latvijā esot daudz NATO spēku pārstāvju, arī zemessargu, un ar to, viņaprāt, esot pietiekoši.
Krizevičs noliedza, ka būtu saistīts ar kādu politisko partiju.
"Nedomāju, ka mēs šeit pārstāvam kādas reģistrētas partijas. Protams, mēs simpatizējam kādiem spēkiem, bet tās simpātijas ir ļoti dažādas."
Latvijas Radio uzrunātie gājiena dalībnieki uzsvēra, ka valsts aizsardzības dienestam jābūt brīvprātīgam un jāstiprina esošās Latvijas aizsardzības struktūras.
"Es baidos, ka mēs pārvēršamies par mazu Krievijas kopiju. Man tas nepatīk. Es gribu dzīvot brīvā, nevis totalitārā valstī. Cilvēkiem jābūt izvēlei. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, un mums jādomā pašiem ar savām galvām," spriež kāds gājiena dalībnieks.
"Man nav vispār nekādu iebildumu pret šo dienestu, bet saprotiet paši, mans princips ir tāds, ka, ja viņi neuzspiestu to obligāto lietu, tad es arī aizietu. Lai tikai tas nav obligāti," teica cits protesta akcijas dalībnieks.
"Vislabākais variants būtu stiprināt Latvijas profesionālo armiju un brīvprātīgo Zemessardzi. Jo pat ar visu vēlēšanos izveidot jauno valsts aizsardzības dienestu mēs vienalga tajā varam iesaukt tikai 300 jauniešu (gadā) instruktoru trūkuma dēļ. Vai tad vispār ir jēga to veidot, turklāt šeit esot diezgan lieliem NATO spēkiem tepat jau uz vietas?" vaicā viens no pasākuma dalībniekiem.
Pasākuma rīkotāji, neformāla organizācija "Rīko'', bija izziņojuši protesta gājienu no Brīvības pieminekļa līdz Aizsardzības ministrijai, kur Esplanādē bija paredzēts teikt runas.
Gājiens bija paredzēts no Brīvības laukuma pa Brīvības bulvāri, Elizabetes ielu līdz Esplanādei, kur atrodas Kalpaka piemineklis. Tika plānots, ka tajā piedalīsies 100 dalībnieki.
Protestētāji iebilst pret piespiedu "iesaukšanu armijā", ko paredzot Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts.
Pasākuma rīkotāju ieskatā, šādas kārtības ieviešana liecinot, ka Latvijas profesionālā armija un Zemessardze nav pievilcīgas jauniešiem. Protesta pasākuma rīkotāji min vairākus argumentus par sliktu obligātajam militārajam dienestam, piemēram, jaunieši pametīs valsti, būs jākaro, ja tiks iedarbināts NATO 5. pants u.c.
Protestētāji pieprasa atcelt "iesaukšanas armijā ieviešanu" un padarīt Latviju par valsti, kuru jaunieši paši gribēs aizstāvēt.
Neformāla organizācija "Rīko" sestdien Rīgā iecerējusi protesta gājienu pret obligātā militārā dienesta ieviešanu. Gājiens paredzēts no Brīvības laukuma līdz Esplanādei, kur atrodas Kalpaka piemineklis pretī Aizsardzības ministrijas ēkai. @LatvijasAvize pic.twitter.com/IFTmemaJKk
— Gatis Šļūka (@KarikaturaLv) March 3, 2023
Likumprojektu par valsts aizsardzības dienesta izveidi atlicis skatīt Saeimā pēdējā, trešajā lasījumā. Ar ieceri to ieviest Aizsardzības ministrija klajā nāca pagājušā gada jūlijā, un kopš tā laika plašākās diskusijas izvērtušās par to, vai sievietes jāiesaista brīvprātīgi un kā tas attieksies uz ārzemēs esošajiem jauniešiem.
"Es domāju, ka nekādu neskaidrību nav. Šie jautājumi lielā mērā jau ir izdiskutēti," uzskata aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
"Uzsākot darbu Aizsardzības ministrijā, esmu šo likumprojektu izveidojusi koncentrētāku, labāk saprotamu sabiedrībai. Ir izveidoti divi dienesta veidi: valsts aizsardzības civilais dienests un valsts aizsardzības militārais dienests."
Grozījumi paredz izmaiņas arī karavīru sociālo garantiju izmaksā, veselības aprūpē un citos jautājumos. Pirmais iesaukums varētu tik īstenots šī gada jūlijā, taču pārejas periods varētu ilgt līdz par 2027. gadam.
KONTEKSTS:
16. februārī Saeima konceptuāli atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumprojektu, kas paredz Latvijā pakāpeniski ieviest obligāto aizsardzības dienestu.
Likumprojekts paredz, ka VAD ir valsts dienesta veids, kurš ietver valsts aizsardzības militāro dienestu un valsts aizsardzības civilo dienestu.
Līdz šim atbalstītā VAD likumprojekta redakcija paredz, ka VAD militāro dienestu varēs pildīt vienā no trim veidiem – 11 mēnešus Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā, piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības dienu un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katru gadu, vai arī piecu gadu laikā apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto rezerves virsnieka programmu ar kopējo apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiku ne mazāk kā 180 dienas. Par dienestu paredzēta arī alga.
VAD būs pakļauti pilsoņi – vīrieši viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību (izņemot augstāko izglītību) – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
