Sāk apšaubīt ieceri par uzvedības korekcijas programmu dzērājšoferiem tiesību atgūšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 2 mēnešiem.

Vai alkohola vai narkotisko vielu reibumā pie stūres pieķertajiem autovadītājiem tiesību atgūšanai obligāti jāapmeklē uzvedības korekcijas programmas? To iestrādāt Ceļu satiksmes likumā pērn atbalstīja valdība. Tomēr korekcijas kursu sagatavošana un plānošana ir pamatīgi aizķērusies un Satiksmes ministrija (SM) to jau rosina no likuma izslēgt.

Valdības pērn maijā atbalstītie likuma grozījumi paredzēja tiesību atņemšanu pie stūres reibumā pieķertajiem un dokumenta atgūšanu pēc uzvedības korekcijas kursu apmeklējuma.

Likuma grozījumu virzību kavēja Saeimas sastāva nomaiņa, taču konkrētā iecere izrādījusies grūti saskaņojama un speciālisti neraujas šādu programmu veidot.

Tāpēc SM šo ieceri piedāvā izsvītrot no likumprojekta. To Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē pamatoja SM pārstāve Annija Novikova.

Sāk apšaubīt ieceri par uzvedības korekcijas programmu dzērājšoferiem tiesību atgūšanai
00:00 / 02:59
Lejuplādēt

"Mūsu ieskatā, ar tiem grozījumiem Krimināllikumā un Ceļu satiksmes likumā, kas stājās spēkā pagājušā gada nogalē, proti, ieviesta latiņa ar 1,5 promiļu barjeru, kad jau tiek piemērota kriminālatbildība un tam papildus ir transporta līdzekļa konfiskācija, dod daudz lielāku ietekmi uz ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību nekā šāds korekcijas grupu pasākums," sacīja SM pārstāve.

Šim redzējumam iebilst Tieslietu ministrija (TM). Auto atņemšana un kriminālatbildība attiecas uz nelielu daļu pieķerto pārkāpēju – tiem, kuriem fiksēts reibums virs pusotras promiles. Šāds soda veids vērtējams kā centieni reaģēt uz sekām, nevis risina cēloņus, argumentēja TM Administratīvo tiesību nodaļas jurists Sandis Vilcāns.

"Ne administratīvie sodi, ne kriminālsodi nekad nebūs izteikti efektīvs līdzeklis, lai novērstu transportlīdzekļa vadīšanu alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Ilglaicīgi vajadzīgi risinājumi, kas tieši ietekmē pašu personu uzvedību, domāšanu un apziņu. Uzvedības korekcijas programmas ir viens no šādiem līdzekļiem. Jā, ir bijušas grūtības saskaņošanas procesā, bet tas nav iemesls no šīm programmām atteikties," uzskata TM pārstāvis.

Šī programma galvenokārt attiektos uz tiem, kuri atļāvušies pie stūres sēsties nelielā reibumā un nav runas par ilglaicīgu atkarību, ko apkarot ir jau narkologu uzdevums.

Sagatavot un sākt šādu korekcijas programmu visā Latvijā būtu nepieciešams, taču tas ir sarežģīts uzdevums. Tā to vērtēja satiksmes psiholoģe Zinaida Brauna, kura ikdienā strādā ar tiem, kuriem braukšanas apliecība atņemta agresīvas braukšanas vai liela reibuma dēļ.

"Viens moments ir tas, ka cilvēks reibumā vispār pieļauj domu, ka viņš var piesēsties pie stūres. Otrs – tas kritiskais skaidrojums, kāpēc viņi ir piesēdušies: ka bija jāaizbrauc tepat aiz stūra, līdz pieturai, līdz veikalam, līdz mājām. Tikai divi kilometri, bet izdarīta nepareiza izvēle. Tāpēc šādu programmu vajag, bet es nevaru iedomāties, kādā kombinācijā to salikt. Tur jāsanāk dažādu jomu speciālistiem, kas to bildi saliek kopā," sprieda Brauna.

Saeimas komisijas deputāti vienojās jautājumus par korekcijas programmu lūgt vispirms diskutēt Satiksmes drošības padomes domnīcā, pieaicinot arī narkologus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti