Par šo lēmumu balsoja visi 78 deputāti, kuri piedalījās balsojumā. "Stabilitātei!" frakcijas deputāti balsojumā nepiedalījās.
Saeima lēmumā atgādināja par iznīcību un ciešanām, ko radījis karš, par Krievijas uzbrukumiem pilsētām un apdzīvotām vietām, daudzu tūkstošu Ukrainas civiliedzīvotāju slepkavībām un terora aktiem pret civilās infrastruktūras objektiem.
Aicinājums uz visaptverošu Krievijas izolāciju
Parlaments atkārtoti pauda "visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu, nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās" un pieprasīja, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved ''visus spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem".
Saeima arī uzsvēra, ka Krievijas agresija pret Ukrainu "neapstrīdami ir klajš ANO Statūtu pārkāpums, uz kuru starptautiskajai sabiedrībai jāreaģē", un
aicināja eiroatlantisko kopienu un tās partnerus īstenot "visaptverošu starptautisku Krievijas izolāciju,
arī attiecībā uz dalību tādās starptautiskajās organizācijās un struktūrās kā ANO Drošības padome".
Dokumentā arī aicināts izveidot ad hoc starptautisko tribunālu Krievijas iebrukumā Ukrainā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai un vainīgo saukšanai pie atbildības.
Saeima: Ir pamats atzīt Baltkrieviju un Irānu par līdzvainīgām
Saeima arī uzskata, ka Krievija šobrīd ir vislielākais apdraudējums mieram un starptautiskajām tiesībām gan Eiropā, gan visā pasaulē, un mudina steidzami un būtiski pastiprināt politisko, ekonomisko, finansiālo, militāro, tehnisko un humāno palīdzību Ukrainai, kā arī iestājas par nepieciešamību Eiropas Savienībai (ES) izstrādāt mehānismus, kas ļautu ES dalībvalstīm izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atjaunošanai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem.
Saeima dokumentā apliecināja solidaritāti ar ukraiņu tautu, "kas negurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi", godināja Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un pieminēja visus Krievijas agresijas upurus — tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.
"Pēdējais laiks ieraudzīt krievu pasauli bez grima"
Saeimas deputāti debatēs atgādināja par Ukrainas tautas zaudējumiem un ciešanām, par briesmīgu Krievijas agresiju un kara noziegumiem un uzsvēra, cik ļoti nepieciešams Ukrainai visas civilizētās pasaules atbalsts ir gan šobrīd, gan būs arī pēc kara beigām.
Deputāts Jānis Skrastiņš ("Jaunā Vienotība") debatēs uzsvēra, ka gada laikā, kopš sācies Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā, mainījusies daudzu valstu ārpolitika un kārtība, "pasaule nebūs tāda, kā līdz šim,
nebūs un nevajag, jo ir pēdējais laiks ieraudzīt krievu pasauli bez grima un pūdera!"
"Mēs labi apzināmies, ka frontes līnija Ukrainā ir arī mūsu frontes līnija. Tādēļ būsim vienoti savas valsts iekšējās un ārējās drošības pilnveidošanā un atbalstā Ukrainai," aicināja Skrastiņš.
Savukārt Edmunds Zivtiņš ("Latvija pirmajā vietā!") pauda, ka, sniedzot atbalstu Ukrainai, iekšpolitiski jāapzinās, ka ir tieši Putina režīma īstenotā agresija, un mēs nevaram krist galējībās, noliedzot visu, kas jebkad nācis no Krievijas.
Viņš sacīja, ka ir jānosoda režīma noziegumi, bet "noliedzot visu krievisko, mēs ne tikai apzogam paši sevi, bet arī palīdzam Putina propagandai apgalvot, ka Rietumi karo pret Krievijas kultūru".
Bet Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka nepieciešams visas civilizētās Rietumu pasaules atbalsts, "lai Ukraina sagrautu šo ļaunuma impēriju".
“Krievijas imperiālismam jāpiedzīvo tas, ko piedzīvoja vācieši pēc Otrā pasaules kara. Šai valstij jābūt sagrautai pēc šī kara un šai tautai ir jāsaprot, ka nav pieņemami slepkavot, spīdzināt dzīvus cilvēkus un dzīvniekus,” uzsvēra Dombrava.
Savukārt Andris Sprūds (“Progresīvie”) aicināja veidot mehānismu, lai “Eiropas Savienība izmantotu iesaldētos [Krievijas] aktīvus, jo Krievijai un oligarhiem ir jāmaksā par to, kas tiek nodarīts Ukrainā. Par visiem šiem zaudējumiem, cilvēku traģēdijām, par ko nevar samaksāt, bet vismaz var samaksāt par Ukrainas dzīves un ekonomikas atjaunošanu. Protams, Ukraina cīnās arī par mūsu vērtībām, līdz ar to eiroatlantiskā integrācija ir pilnīgi dabisks nākamais solis, kas Ukrainai būtu jāsper ar mūsu palīdzību.”
Valdība sola atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzsverot Latvijas apņēmību turpināt atbalstīt Ukrainu, paziņojumā medijiem norādīja, ka "24. februārī apritēs gads, kopš Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ka šī gada laikā visa Rietumu pasaule, Eiropas Savienība, NATO ir saliedējusies atbalstam Ukrainai. Latvija ir bijusi viena no valstīm, kas ir sniegusi vislielāko dažāda veida atbalstu Ukrainai, proti, vairāk nekā 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. Ukrainas tautu ir plaši atbalstījusi arī mūsu sabiedrība. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams."
Latvijas sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir bijusi proporcionāli viena no lielākajām. Tās sniegšanā iesaistījusies gan valdība, gan nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā, informēja Valsts kanceleja.
Kopumā valsts sniegtais atbalsts Ukrainai pagājušā gadā pārsniedzis 1% no mūsu iekšzemes kopprodukta (IKP), turklāt palīdzības sniegšana vēl joprojām turpinās un turpināsies tik ilgi, cik vien būs nepieciešams.
Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu palīdzību Ukrainai, līdz Krievija tiek uzvarēta šajā karā, jo tikai tādā veidā būs iespējams noturēt ilgtspējīgu mieru Eiropā, norādīts valdības paziņojumā.
