Ir zināmi būvnieki divām trešdaļām Krievijas robežas žoga būvniecības, bet atsevišķu posmu būvniekus nāksies meklēt atkārtoti.
Autora ziņas
Par pašvaldību darbu atbildīgā ministrija nākamā gada sākumā Saeimā iesniegs ieceri Varakļānu novadu līdz ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā pievienot Madonas novadam. Citu novadu robežas tuvākajā laikā ministrija neplāno pārzīmēt.
Administratīvi teritoriālās reformas kļūdu labojums attieksies uz vairākām pašvaldībām – tā saistībā ar Ropažu novada domes piekrišanu atdot Baltezera ciemu un blakus esošo ciemu "Mārsili" Ādažu novadam vērtē Saeimā, kur jāpieņem gala lēmums par izmaiņām šajā un, iespējams, citos novados. Vienlaikus ieskanas ideja, ka novadu reformu pārskatīšana būtu jānodod nobalsošanai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.
Jaunos līgumus par sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) noslēguši 91% ģimenes ārstu. Veselības ministrija no ģimenes ārstiem līgumu parakstīšanu gaidīs līdz 29. decembrim. Nozares ministrs apliecināja, ka būs papildu finansējums prakšu darba uzlabošanai. Ģimenes ārstu asociācijas biedri sēdē trešdien nolēma tomēr pagarināt līgumu ar NVD.
Finanšu grūtībās nonākušajai Rēzeknes pilsētai, kuras mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai") budžeta problēmu dēļ atstādināts no amata, ir 13,7 miljonu eiro lielas pārskatos neuzrādītas finanšu saistības. Turklāt pilsētas budžetā izpalikuši resursi 3 mēnešiem 8,68 miljonu apmērā, revīzijā atklāja Valsts kontrole.
Saeima konceptuāli atbalstīja likumu par tā sauktā Maskavas nama Rīgā, Marijas ielā 7, pārņemšanu valsts īpašumā. Likumprojektu Saeima atzina par steidzamu un galīgo lēmumu plāno pieņemt 11. janvārī.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pirmās instances spriedumā bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kukuļņemšanas lietā piesprieda brīvības atņemšanu uz 6 gadiem ar liegumu ieņemt valsts un pašvaldību amatus 5 gadus un probācijas laiku uz vienu gadu un vienu mēnesi, kā arī mantas konfiskāciju. Lietā apsūdzētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam tiesa piesprieda brīvības atņemšanu uz 5 gadiem ar mantas konfiskāciju.
Kreditēšanas apjomi uzņēmējdarbībā Latvijā ir tik nepietiekami, ka mērķtiecīga valsts attīstības bankas izveide uz finanšu institūcijas "Altum" bāzes būs tikai daļa risinājuma ekonomiskās aktivitātes atdzīvināšanai. Tas izriet Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju debatēm ar Saeimas Budžeta komisijas un Tautsaimniecības komisijas deputātiem.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs izsludinās Eiropas Centrālās bankas (ECB) kritizētos likuma grozījumus hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam. ECB norādes Saeimā gan nepaliks bez ievērības – Saeimas Budžeta komisija aicinās trešdien, 20. decembrī, apspriest Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un komercbanku pārstāvjiem.
Nākamgad reģionālajos pārvadājumos Latvijā pakāpeniski sāks ieviest jaunu biļešu sistēmu, izlīdzinot līdzvērtīgu pārvadājumu izmaksas valsts reģionos. Cenas par vienu braucienu pieaugs teju visos maršrutos, bet vairākos – būtiski. Tāpēc pasažierus motivēs gan biļetes iegādāties internetā vai mobilajā lietotnē, gan regulāriem braucieniem izvēlēties mēnešbiļetes. Kā Latvijas Radio norādīja Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijā, šīs izmaiņas gaidītas jau vairākus gadus.
Plānots, ka Latvijā nevarēs darbiniekiem pieprasīt krievu valodas zināšanas, izņemot atsevišķas profesijas, to paredz ceturtdien, 14. decembrī, Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Darba likumā, ar kuriem iecerēts stiprināt valsts valodas lietojumu darba tirgū. Lai izmaiņas stātos spēkā, grozījumi jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Lai iedzīvotāji varētu piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībās un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs, no 2024. gada 1. septembra iedzīvotājiem būs iespēja ierosināt pašvaldību referendumus. Balsot pašvaldību referendumos līdz elektroniskā vēlētāju reģistra ieviešanai varēs, izmantojot reģistrācijas aploksnes. To noteic Saeimā ceturtdien, 14. decembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā.
Sodi par noziegumiem pret valsti būs bargāki. Tostarp bargāks sods noteikts par apvienošanos grupā vai par palīdzību ārvalstij, lai vērstu darbību pret Latviju. Piemēram, par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu varēs piespriest pat mūža ieslodzījumu. To paredz Saeimā ceturtdien, 14. decembrī, trešajā – galīgajā – lasījumā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā, kurus sākotnēji iesniedza Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija sākusi darbu ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ierosinājumu arī pašvaldības vadītājam un izpilddirektoram iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Komisijas sēdē izvērtās plašāka diskusija, vai domes priekšsēdētājs pielaides nesaņemšanas gadījumā var turpināt pildīt darba pienākumus.
Saeimā apstiprināšanai jau janvārī virzīs likumu par tā saucamā Maskavas nama ēku Rīgā, Marijas ielā 7, pārņemšanu valsts īpašumā. Ja tas notiks, ēku iecerēts izmantot palīdzības sniegšanai Ukrainai vai nodot Ukrainas rīcībā. Likumprojektu plānots virzīt steidzamības kārtībā, taču nama pārņemšana nav arī gluži bez šķēršļiem, jo ēkai iekrāti nodokļu parādi.
No nākamā gada Latvijā būs viena mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme – 25%. Par to Saeima bez īpaši garām debatēm vienojās, skatot nākamā gada valsts budžeta likumprojektus. Saeimas opozīcija gan norādīja, ka izraudzītā likme ir par augstu un veicinās daļas uzņēmumu nonākšanu ēnu ekonomikā.
Nākamā gada budžetā papildu 2,1 miljonus eiro novirzīs valsts atalgoto kultūras darbinieku atalgojuma celšanai. Vienlaikus Dziesmu un deju svētku kustībai nākamajos gados paredzēto papildu finansējumu uzskata par nepietiekamu. Par to liecina diskusijas un lēmumi Saeimas Budžeta komisijā.
"Progresīvo" un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji pašlaik norobežojas no iepriekšējās pieredzes privātu avioreisu izmantošanā un sola to paši neizmantot. To, kā rīkoties tagadējam ārlietu ministram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), ņemot vērā publisko ažiotāžu, koalīcijas pārstāvji atstāj viņa paša un "Jaunās Vienotības" rokās. Kariņš atkāpties negrasās.
Septiņus ar pusi gadus pēc parakstīšanas Saeima ratificējusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju. Pirms konvencijas pieņemšanas deputāti bez pārtraukuma debatēja piecas stundas, paužot pretējus viedokļus par konvencijas nepieciešamību.
Ziemeļeiropas valstis otrdien vienojās nosūtīt karakuģus uz Baltijas jūru, lai aizsargātu kritiski svarīgo infrastruktūru pēc gāzes cauruļvadu noplūdēm.
Valdība, izskatot Saeimas un ministriju priekšlikumus nākamā gada budžetam, noraidīja lielāko daļu opozīcijas ieceru, bet vienojās nākamgad tomēr samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi svaigiem augļiem, dārzeņiem un ogām, tajā pašā laikā straujāk palielinot akcīzi stiprajam alkoholam, cigaretēm un tabakai un tās aizstājējproduktiem un ceļot akcīzi bezalkoholiskajiem saldinātiem dzērieniem.
Pēc Satversmes tiesas (ST) sprieduma, kurā secināts, ka noteikumi par iebraukšanas maksas Jūrmalā paaugstināšanu ir apturēti nepamatoti, Jūrmalas domei faktiski ir ļauts iekasēt 3 eiro par iebraukšanu pilsētā, kas būs jāmaksā visu gadu. Pašvaldībā norādīja, ka iebraukšanas maksas izmaiņas nebūs šogad, bet par konkrētu termiņu otrdien lems Jūrmalas domes deputāti.
Lēmums apturēt Jūrmalas domes ieceri iebraukšanas maksu pilsētā celt līdz 3 eiro un to piemērot visa gada garumā bijis nepamatots, nosprieda Satversmes tiesa (ST). Līdz ar to Jūrmalas dome uzvarējusi lietā, kurā apstrīdēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumu apturēt izmaiņas. Tas nozīmē, ka par iebraukšanu Jūrmalā visa gada garumā būs jāmaksā 3 eiro.
Valsts valodas centrs (VVC) veicis vairākus labojumus Stambulas konvencijas tekstā, bet, kā skaidrojusi Labklājības ministrija (LM), labojumi ir tikai lingvistiski precizējumi, kas pēc būtības nekādi nemaina konvencijas mērķus un būtību.
Saeimas frakcija "Jaunā Vienotība" no savām rindām izslēgusi Andreju Ceļapīteru. Neoficiāla informācija liecina, ka domstarpību cēlonis saistīts ar deputāta iebildumiem palielināt pievienotās vērtības nodokli augļiem un dārzeņiem no 5 līdz 12%, kā to paredzējusi valdība nākamā gada budžetā. Rezultātā Ceļapīters pirms pāris nedēļām nav piedalījies Saeimas balsojumā par Stambulas konvencijas ratifikācijas likumprojekta nodošanu komisijām.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina kvoruma trūkumu pašvaldībās risināt ar sēžu sasaukšanu mazā sastāvā. Savukārt VARAM iniciatīvu, kas paredz ieviest Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) tiesības anulēt pašvaldību deputātu pilnvaras, ja ilgstoši nebūs apmeklētas sēdes, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā.
Otrdien, 21. novembrī, īpašā ceremonijā paziņoti Latvijas restorāni, kas nonākuši prestižā un pasaulē populārā restorānu ceļveža "Michelin Guide" redzeslokā. Latvijā viens restorāns apbalvots ar vienu zvaigzni – "Max Cekot Kitchen", kurā darbojas šefpavārs Maksims Cekots, trīs restorāni iekļauti "Bib Gourmand" kategorijā, bet vēl 22 ēdināšanas iestādes iekļautas ieteicamo restorānu sarakstā. Tikmēr ilgtspējas zvaigzni saņēmis Ēriks Dreibants no "Pavāru mājas" Līgatnē – šāds apbalvojums ir tikai ap 400 restorāniem pasaulē.
Pēc valsts budžeta apspriešanas pirmajā lasījumā piektdien, 17. novembrī, līdz pēcpusdienai iesniedzami priekšlikumi galīgajam lasījumam. Saeimas opozīcijas frakcijas tos gatavo plašā tematu lokā. Priekšlikumu daudzumu var prognozēt vairākos simtos. Tomēr budžeta veidotāji norādīja, ka nākamā gada budžeta plāns vērtējams kā sabalansēta un pamatota atbilde ģeopolitiskajiem notikumiem, attiecīgi nebūtu būtiski maināms.
Saeimas opozīcija pievērsusi uzmanību faktam, ka bijušais valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" ārvalstu vizītēm 18 reizes izmantojis privātas lidmašīnas, kas no valsts budžeta izmaksājis 613 000 eiro. Opozīcijas pieprasījumu izskatīja parlamenta atbildīgā komisija, taču tālāk šo jautājumu Saeimā neķidās.
Gadījumā, ja pašvaldības deputāts trīs reizes neapmeklē domes sēdi, deputāta mandāts būtu jāzaudē nekavējoties, to anulējot, un to varētu darīt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), intervijā Latvijas Radio pauda vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"). Viņa norādīja, ka virzīs grozījumus likumā par pašvaldības domes deputāta statusu.
Centrālā vēlēšanu komisija un pašvaldības drīzumā organizēs parakstu vākšanu ierosinājumam rīkot referendumu par partnerattiecību regulējumu. Tā pretinieki Saeimā šaubās, vai sarīkot tautas nobalsošanu izdosies, taču uzsver sabiedrības lomu iesaistīties šī jautājuma apspriešanā.
Iepriekšējais Saeimas sasaukums pēc ilgām diskusijām apstiprināja plaši apspriesto ostu pārvaldības reformu. Tā gan aizvien nav stājusies spēkā, un par reformu bija iesniegta prasība Satversmes tiesā. Politiķi ilgu laiku taisnojās – reformu virzīs tālāk, kad būs tiesas spriedums. Kļuvis zināms, ka tas ir par labu izmaiņām. Neskatoties uz to, iepriekš plānotajā skatā ostu reformu, visticamāk, nerealizēs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
