Saeima šonedēļ ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidei. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti.
Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana. Līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) ieskatā, sabiedrisko mediju finansējums turpmāk būtu saistāms ar daļas konkrētu nodokļu, piemēram, akcīzes nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumu novirzīšanu sabiedriskajam medijam.
SEPLP vadītājs Jānis Siksnis darba grupā skaidroja, ka
"mērķis ir piecu gadu laikā tiekties uz Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni sabiedrisko mediju finansēšanai, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta".
Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.
Mediju uzraugs norāda – tas, ka šis modelis ir jāmaina, ir ierakstīts gan likumā, gan mediju politikas pamatnostādnēs, gan valdības deklarācijā.
"Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs, lai modelis būtu tāds, kurš paredz finansējuma apjomu vismaz divus gadus iepriekš, lai mediji zina, ar ko var rēķināties. Tas galvenais, tam ir jābūt neatkarīgam tādā ziņā, ka šobrīd šie ikgadējie budžeta lēmumi ir atkarīgi no attiecīgās koalīcijas prioritātēm," skaidroja Siksnis.
Darba grupa šodien vienojās līdz nākamajai sēdei pēc divām nedēļām precizēt aprēķinus, par kādām summām ir runa. Sabiedrisko mediju finansēšana no konkrētiem nodokļiem ļautu to darbu plānot ilgtermiņā.
Jānis Siksnis gan atzina, ka Finanšu ministrijas nostāja par šādu pieeju sabiedrisko mediju finansēšanai ir skeptiska, jo tas neesot solidāri ar citām nozarēm.
Padome tam nepiekrīt un centīsies nepieļaut situāciju, ka ik gadu sabiedriskajiem medijiem vajadzīgais finansējums jāprasa no jauna, kas tad arī turpmāk būtu nepietiekams.
Darba grupas izlēmīgu rīcību un skaidrības viešanu sagaida arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens no "Jaunās Vienotības". Viņš pagājušajā nedēļā raidījumā "Krustpunktā" nekavējās atgādināt, ka par sabiedrisko mediju apvienošanu Latvijā runāts ļoti ilgi.
"Esmu politikā 13. gadu un visu šo laiku esmu dzirdējis sarunas par apvienošanu. Es joprojām gribu redzēt skaidru modeli, kā tas strādās," sacīja Ašeradens.
"Esam atvērti diskusijai, kā to finansēs, bet ir jāsaprot, ko finansēs. Šai vadības vienībai ir jānāk ar skaidru lēmumu un funkcionalitāti, kā tas darbosies un ko mēs, sabiedrība, no tā iegūsim. Šis ir, manuprāt, tāds neefektivitātes kalngals. Ja grib, var izdarīt ļoti ātri, ja negrib, tad par to var runāt 13 gadus. Es gribu skaidrus lēmumus, un ejam uz priekšu. Katrā ziņā gatavība to atbalstīt mums ir," norādīja ministrs.
Sabiedrisko mediju apvienošanu pārraugošajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šiem plāniem ir pausts atbalsts.
Latvijas Televīzijas valdes priekšsēdētājs Ivars Priede atzina, ka sagaida, ka "rezultātā sabiedrisko mediju finansējums pēc pārejas perioda atbildīs vidējam finansējuma līmenim Eiropā, kas ir pats par sevi saprotami, ņemot vērā, ka gadu desmitiem šis finansējums principā turēja abus medijus bada maizē".
Uz šo pašu problēmu norāda arī Latvijas Radio, uzsverot, ka esošais finansējuma modelis ir ne vien nepietiekams, bet arī atkarīgs no politiķu lēmumiem. Tāpēc, apvienojot televīziju un radio, visas cerības tiek liktas uz jauno finansēšanas modeli, kuru cer piesaistīt noteiktai daļai no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas Radio valdes loceklis finanšu pārvaldības jautājumos Ģirts Helmanis pauda, ka "šis modelis tad attiecīgi būtu risinājums. Es domāju, tieši paredzamās apvienošanās kontekstā. Tas var būt ļoti svarīgi, lai jau vienotais sabiedriskais medijs varētu rēķināties ar pietiekošu paredzamo finansējumu visu tālāko reformu realizēšanai".
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome norāda, ka visā Rietumeiropā un Ziemeļeiropā sabiedrisko mediju budžets ir piesaistīts kādam neatkarīgam ekonomiku raksturojošam rādītājam.
Darba grupa sabiedrisko mediju finansējuma modeļa pārmaiņas cer sagatavot līdz maija beigām, lai šie likuma grozījumi Saeimā tiktu izskatīti līdz vasaras pārtraukumam, kas ierasti ir pirms Jāņiem.
KONTEKSTS:
Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijam sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome 2021. gada februārī aicināja apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju 2024. gadā un mediju budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. Koncepcijas par sabiedrisko mediju apvienošanu un par finansēšanas modeli Saeimā iesniegtas atkārtoti novembrī, un šogad marta sākumā Saeima konceptuāli atbalstījusi ieceri par apvienotā sabiedriskā medija izveidi.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās veidot darba grupu, kas lems par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu un vienota sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu.
