ĪSUMĀ:
- Koalīcijas politiķi vērtē – pirmais galvenais uzdevums izdarīts, pieņemot valsts budžetu.
- Valdība vairākkārt paudusi atbildību par ekonomikas uzlabošanu.
- Saeimas balsojumos koalīcija līdz šim bijusi disciplinēta.
- "Jaunās Vienotības" politiķi: šajā valdībā esot spēcīgāka komanda nekā iepriekšējā.
- Koalīcijas sadarbības spējas parādīs arī pavasarī gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas.
- Politoloģe: Pozitīvais secinājums par valdības pirmajās 100 dienām ir diezgan apšaubāms.
Pirmais uzdevums – budžeta pieņemšana – izpildīts
Otro valdību premjera Kariņa vadībā izveidojot tikai decembra vidū, likumsakarīgi, ka pirmais un galvenais uzdevums tās pirmajās 100 dienās bija budžeta izveide, norādīja visu koalīcijas Saeimas frakciju vadītāji. Par šo budžetu, kas tik tikko izsludināts un stāsies spēkā aprīlī, līdz galam apmierināts nav neviens no tā pieņēmējiem.
Taču koalīcijas politiķi aicina nekoncentrēties uz pirmajām 100 dienām – īsto varēšanu parādīs nodokļu reforma un Valsts prezidenta vēlēšanas.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis norādīja: "Prezidenti, līdzīgi kā politiķi, nāk un iet, bet nodokļi ir tie, kas iespaido visu mūsu dzīvi. Ļauj vai neļauj uzņēmējiem brīvāk darboties, dibināt uzņēmumus, tos paplašināt. Manā skatījumā politiķim nevis jāiejaucas, bet nepieciešamības gadījumā jāpalīdz tautsaimniecībā, sociālajā politikā un citās jomās."
Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Raivis Dzintars atzīmēja: "Es tā stoiciski teikšu: varēja būt labāk un varēja būt sliktāk. Pirmais pārbaudījums – budžets – ir izturēts. Es teiktu – trīs lielie rādītāji tam, cik spējīga būs šī koalīcija, būs, pirmkārt, Valsts prezidenta vēlēšanas, otrkārt, nākamais valsts budžets, treškārt, gaidāmā nodokļu reforma."
Atbildība par ekonomikas uzlabošanu pausta vairākkārt
Valdības pārstāvju vārdos pausta atbildība par ekonomikas uzlabošanu – šo nepieciešamību apliecina arī daudzkārt pieminētā atpalicība no kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā.
Edgars Tavars no "Apvienotā saraksta", kas pieteica sevi kā pārmaiņu politikas nesējus, norādīja: "Viena problēma. Mūsu iekšzemes kopprodukts pret tām mūsu teorētiskajām iespējām ir stipri pamazs. Es teiktu tā: vieglākais, šajās simts dienās izdarītais ir aiz muguras, smagākais – vēl priekšā. Nākamais vairs nebūs nekāds tehniskais budžets, un par to arī mēs nesīsim pilnu atbildību."
14. Saeimas deputāti un valdība izpelnījās nosodījumu par algu būtisku pieaugumu, sākot tieši ar politiķiem.
Tā notika, ņemot vērā vēl iepriekšējā Saeimā lemto. Saeima uzdeva Valsts kancelejai pārvērtēt atalgojuma sistēmas izmaiņas plašāk publiskajā pārvaldē.
Tavars piekrita, ka pieļauta kļūda: "Kā mēs varam pievilkt pārējās algas. Veselībā, iekšlietās, izglītībā. Nevis cīnīties pret tiem, kuriem tās palielinātas. Ļoti slikti, protams, ka uzlika tieši politiķiem un nepielika tiem, kuriem visvairāk vajadzēja. Ja nevarēs izlabot šo kļūdu, tad tā būs nožēlojama situācija, kas visiem būs jāatzīst. Ja varēs izlabot, tad visu cieņu."
Saeimas balsojumos koalīcija bijusi disciplinēta; šajā valdībā esot spēcīgāka komanda nekā iepriekšējā
Saeimā koalīcijas balsojumi bijuši disciplinēti. Minimālais 54 balsu pārsvars līdz šim nav traucējis lēmumu pieņemšanā.
Savukārt premjers Kariņš saglabājis iepriekšējā valdībā sākto stilu par dažādām būtiskām problēmām ministriem izdot rezolūcijas.
Plašu publicitāti izpelnījās epizode valdības sēdē 28. februārī, kurā premjers pārtrauca veselības ministres Līgas Meņģelsones (deleģēta no "Apvienotā saraksta") teikto par trūkumiem nozarē, ko vajag labot ar neizmantoto līdzekļu pārdali veselības jomai.
Toreiz Kariņš sacīja: "Papildu nauda nevienā jomā bez reformām manā vadībā vairs neies cauri. Neesmu ar mieru nodokļu maksātājiem teikt, ka viss, ko mēs kā politiķi varam, ir īdēt pēc papildu naudām."
Jau turpmākajās sēdēs sekoja lēmumi pārdalīt daļu līdzekļu slimnīcām energoizmaksu pieauguma segšanai – pārdalīja papildu 10 miljonus eiro.
Savukārt "Apvienotais saraksts" prasa plašāku sadarbību veselības jomas problēmu risināšanai.
Vienlaikus gan Kariņš, gan Latkovskis no "Jaunās Vienotības" norādījuši, ka šī valdība kā komanda ir spēcīgāka par iepriekšējo.
Tas vieš cerības, ka pieteiktās nodokļu reformas un ekonomikas uzlabošanas mērķi ir realizējami.
"Lai tā nebūtu vienkārši atsēdēšana tronī, bet tiešām pieņemtas izmaiņas mūsu valsts dzīvē," piebilda Latkovskis.
Sadarbības spēju parādīs prezidenta vēlēšanas
Koalīcijas sadarbības spējas parādīs arī pavasarī gaidāmās Valsts prezidenta vēlēšanas.
"Apvienotais saraksts" sola pieteikt savu kandidātu, Nacionālā apvienība aprīlī domes sēdē izvērtēs, vai trešo reizi šim amatam uzrunāt esošo Valsts prezidentu Egilu Levitu, savukārt "Jaunā Vienotība" vēlas gūt pārliecību par Valsts prezidenta amata kandidātu nostāju valsts drošības jautājumos.
Tavars no "Apvienotā saraksta" pauda: "Prezidents ir tas, kurš var ik nedēļu pasaukt premjeru un pajautāt, ko viņš domā ar vārdiem "ekonomikas transformācija". Precīzi pa soļiem, nevis tikai lozungos. Prezidents ir cilvēks, kurš var padiskutēt, saprot tautsaimniecību."
Nacionālās apvienības politiķis Dzintars sacīja: "Ir divas iespējas. Vai nu koalīcija spēj vienoties par vienu kandidātu, vai vēlēšanu iznākumu izšķir opozīcija. Viedokļi par šo kompāniju var atšķirties, bet, manā vērtējumā, tie nebūtu politiskie spēki, kuriem teikt galavārdu, kas būs Latvijas Valsts prezidents."
Savukārt Latkovskis no "Jaunās Vienotības" atzīmēja: "Ir svarīgi, lai Valsts prezidents ir publiski zināma persona ar stingru viedokli par Latvijas drošību, par atbalstu NATO. Ja ievēlam kādu, kura viedoklis nav skaidrs, vai izteikumi atsevišķos laika posmos bijuši par labu Krievijai, tas būtu par sliktu Latvijai un latviešu tautai."
Valsts prezidenta kandidātu pieteikšana notiks maija vidū, bet vēlēšanas – 31. maijā. Savukārt nodokļu izmaiņu plānam jātop līdz rudenim.
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse vērtēja, ka valdības pirmajās 100 dienās pozitīvā ir gaužām maz, ņemot vērā, ka pie streika rīkošanas atgriezusies pedagogu arodbiedrībā un neapmierinātība par atalgojumu aug arī veselības nozarē strādājošajiem.
Politoloģe Kreituse sacīja: "Ļoti grūti ir pateikt, ko [valdība] ir veiksmīgi paveikusi. (..) Pozitīvā ir maz, ko atzīmēt, bet ir bijusi vālme un solījumi, kam cilvēki ne īpaši tic. Vienīgais [pozitīvais] varbūt ir tas, ka pieņēma budžetu. Taču arī nebija skaidrs, kāpēc tik ilgs laiks bija vajadzīgs, jo valdības vadītājs. (..) Diezgan apšaubāms ir pozitīvais secinājums."
KONTEKSTS:
Divarpus mēnešus pēc parlamenta vēlēšanām 14. Saeima 2022. gada 14. decembrī balsojumā izteikusi uzticību jaunajai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības – veidotajai valdībai, ko vadīs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība").
