Vecākiem jāļauj un jāiedrošina bērni mācīties veidot attiecības ar pieaugušiem cilvēkiem, arī citiem ģimenes locekļiem. Ja ģimenē godā stipras un stabilas vērtības, bērni mācēs atšķirt labus nodomus no sliktiem. Tas attiecas arī uz dāvanu dāvināšanu – bērni pratīs atšķirt patiesus pieaugušo dāvanu sarūpēšanas motīvus no bērnu “uzpirkšanas”.
Autora ziņas
Jūlija mēnesis ir ļoti īpašs - 17. jūlijā sabiedrisko mediju portāla LSM.lv Bērnistaba svinēs trīs gadu jubileju, aicinām jūs svinēt kopā ar mums! Lai katra diena būtu interesanta un jaunu atklājumu pilna, esam sagatavojuši lielu un mazu darāmu darbu kalendāru - idejas, ko vecāki ar bērniem kopā var paveikt.
Arhlatviešu ciemā Baškīrijā bērni mācās attālināti, pēc mācībām kopā spēlē dažādas spēles. Viena no populārajām spēlēm ir "Kurpītes".
Arhlatviešu ciemā latviete Tamāra Vasermane nosvinējusi jau 72. jubileju. Viņa godā latviešu valodu, svētkus un ēdienus, vien savai meitai un mazbērniem valodu nav nodevusi, jo tāda dzīve bijusi. Tagad pieskata mazbērnus, kas no skolas ieskrien pamieloties ar gardām pankūkām, strādā dārzā un sagatavo gardumus sev un tuviniekiem.
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums un līdz ar to izmainītais dzīves ritms var bērnos radīt nesapratni un pat bailes. Speciālisti vecākiem iesaka bērna vecumam atbilstīgi censties izskaidrot gan slimības cēloņus, gan situāciju. Ieteicams mazināt bērnu piekļuvi viņu vecumam nesaprotamai informācijai un ievērot rutīnu.
Laikā, kad vecāki kopā ar bērnu atrodas mājās un vecāki ne tikai pieskata bērnu, bet arī strādā attālināti, nepieciešama ļoti skaidri saprotama un stingra dienas strukturēšana gan darbam, gan bērna pieskatīšanai. Saprotami noteikumi un savlaicīgi sagatavoti materiāli palīdzēs dienu pavadīt kvalitatīvāk.
Ilona Saverasa par skolotāju Arhlatviešu jeb Maksima Gorkija ciemā strādā jau 10 gadus. Pēc augstskolas gadu nostrādājusi Rīgā, tad braukusi uz Baškīriju. Skolā māca latviešu valodu, ir latviešu folkloras ansambļa “Atbalss” vadītāja, kultūras pasākumu rīkotāja. Kā pati smej – strādā par pilna laika latvieti. Pirms 10 gadiem Arhlatviešu ciemā Ilona satika Oļegu Vetsi, tagad abi pošas uz Latviju, lai sāktu jaunu posmu savā dzīvē un attiecībās.
Slikti ēšanas paradumi pamatā nāk no ģimenes. Vecāki pietiekami neseko līdzi bērnu ēšanas ieradumiem, bērnu liekais svars ir arī vecāku apmaksātu našķu un viedierīču sekas. Daudzās ģimenēs neatrod laiku kopējām fiziskām aktivitātēm. Tikai ar vecāku iesaistīšanos bērns varēs mainīt savus neveselīgos ieradumus, izvēloties veselīgāku pārtiku un aktīvāku dzīvesveidu.
Bērnu lieko svaru bieži pamana ļoti vēlu, kad ir grūti mainīt bērna ēšanas ieradumus. Saldināti dzērieni un daudzas ēdienreizes ir biežākās uztura kļūdas bērnam, tāpat vecāki bieži neseko līdzi, cik daudz našķu dienā bērns apēd. Bērns nespēj mainīt savus ēšanas paradumus bez vecāku palīdzības un bieži arī ārstu iesaistīšanās.
Baškīrija ir vieta, kur 19. gadsimta beigās labākas dzīves meklējumos ieradās latvieši, viņu pēcteči tur dzīvo joprojām. Man ir lieliska iespēja ciemoties Arhlatviešu jeb Maksima Gorkija ciemā, tur ap 10 ciemnieku joprojām zina latviešu valodu, bet ikdienā tajā vairs nerunā, toties stāsti par tradīcijām un senču dzīvi joprojām atmiņā.
Bērnu liekais svars skar sākumskolas skolēnus (25%) un arī pavisam mazus bērnus. Par bērniem atbild vecāki, tātad bērns ir mantojis vecāku neveselīgos ēšanas ieradumus, bērnam ir maz kustību. Tomēr ne tikai šie iemesli var būt bērna liekā svara cēloņi - tie jāmeklē kompleksi – gan uzturs, gan somatika, gan psihoemocionālās situācijas izzināšana.
Bērnu antropometrisko parametru pētījumi pie mums tiek veikti no 2008. gada, tie rāda, ka 25% sākumskolas skolēnu ir liekais svars, šis rādītājs šo gadu laikā nav īpaši mainījies. Bērniem liekais svars ir neveselīgu paradumu rezultāts – neregulāras ēdienreizes, pārāk daudz pārtikas, mazkustīgs dzīvesveids, maz miega. Par bērna ēšanas un citiem paradumiem (vidēji tikai 2% bērnu tas ir veselības problēmu dēļ) vispirms atbildīgi ir vecāki.
Dabā ir cikliskums, un nāve ir tā daļa. Mājdzīvnieka zaudējums ir sāpīgs un skumjš notikums, pieaugušajiem jāpalīdz bērnam to pārdzīvot, skaidrojot, ka neviens – ne dzīvnieki, ne cilvēki – nedzīvo mūžīgi un skumjas un sāpes ir daļa no dzīves, sāpīgās emocijas ar laiku mazināsies. Sarunas, atvadas, ļaušanās emocijām palīdzēs izdzīvot zaudējuma sāpes.
Ja ģimenē ir smagi saslimis vai neārstējami slims ģimenes loceklis, tad īpaša vērība jāpievērš ģimenes bērniem, lai bērnam neuzliktu lielāku pienākuma nastu, kā tas spēj nest. Neprasīt no bērniem lietas, kuras pēc vecuma un likuma nav atļautas. Akcija "Dod pieci!" šogad vāc līdzekļus neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei.
Vecākiem un bērniem, kuru ģimenē ienākusi smaga slimība, kuri dzīvo kopā ar slimu cilvēku, jāsaprot, ka slimība pamazām izmaina ģimenes dzīvi. Akcija "Dod pieci!" šogad vāc līdzekļus neārstējami slimu cilvēku dzīves nogalei. Mēs vēlamies vērst tuvinieku un sabiedrības uzmanību uz bērniem ģimenēs, kur ir smagi slimi tuvinieki.
Lai katram bērnam būtu ģimene – liels un noteikti īstenojams mērķis, lai bērni, kuri kāda iemesla dēļ zaudējuši ģimeni, to no jauna atrastu. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas pārmaiņas sistēmā, likumos un sabiedrībā. Portāls “Lsm.lv” sāk rakstu sēriju par bērnu adoptēšanu, stāstot par adopcijas likumisko un emocionālo pusi, par sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem, iepazīstinot ar dažādiem pieredzes stāstiem.
Kā traumējošāko bērnam vecāku šķiršanās gadījumā speciālisti min vecāku nespēju tikt galā ar savu aizvainojumu, bērnu iesaistīšanu savu attiecību kārtošanā un nespēju saprast, ka šķiras kā pāris, bet vienmēr abi būs vecāki savam bērnam, šādi secinājumi izdarāmi, noslēdzot rakstu sēriju par šķiršanos tēmu.
Speciālisti uzskata, ka tad, ja šķirtu vecāku attiecības ir nenokārtotas, ir liela varbūtība, ka viņi savā aizvainojumā manipulēs ar bērnu – gan iesaistot attiecību risināšanā, gan izrādoties ar dārgām dāvanām, gan izmantojot negodīgas metodes, apmelojot otru vecāku. Nav retums gadījumu, ka pat tad, ja vecāki ir izšķīrušies salīdzinoši mierīgi, viņos var rasties vēlme dominēt pār otru, iesaistot tajā bērnu.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa 116111 rīkotajā akcijā “Uzticības tālrunis tēviem” visvairāk konsultāciju sniegts par tēvu un bērnu attiecību atjaunošanu pēc ilgāka pārtraukuma, saskarsmi pēc tiesas sprieduma, bērnu atkarībām, disciplinēšanu un finansiālām problēmām. Kopumā tēvu iesaiste bērnu audzināšanā nozīmīgi pieaug.
Ja bērns pēc vecāku šķiršanās dzīvo kopā tikai ar vienu no vecākiem, viņam nav jācenšas aizstāt otru vecāku un pārņemt tā funkcijas, tas nav iespējams. Arī tad, ja otrs vecāks ikdienā nav blakus bērnam, bet ir brīvdienu mamma vai tētis, bērns novērtēs vecāku patiesos centienus, tāpat kā spēs atpazīt neīstas attiecības un negodīgu rīcību.
Uz Baškīriju 19.gadsimta beigās latvieši devās zemes meklējumos. Vēl šodien tur dzīvo viņu pēcteči, zina latviešu valodu, bet ikdienā latviski vairs nerunā, tik tad, kad ciemiņi no Latvijas ciemos aizbrauc. Ilona Saverasa Baškīrijā, Arhangeles rajona Maksima Gorkija jeb Arhlatviešu ciemā Baškīrijā jau 10 gadus māca latviešu valodu. Ilona saka, ka brauca uz vienu gadu, bet “aizķērusies” uz desmit.
Bērni no iepriekšējām attiecībām ne vienmēr izveido draudzīgas attiecības ar pamāti vai patēvu, ar pusbrāļiem un pusmāsām, tā var notikt, nesaskaņas var būt arī bioloģiskā ģimenē starp tuviem cilvēkiem, uzskata speciālisti. Ļoti liela nozīme jaunu attiecību veidošanā ir vecāku attiecībām ar bijušajiem dzīvesbiedriem un prasmei būt godīgiem un patiesiem attiecībās ar bērniem.
Latvijas vēstniecībā Maskavā darbojas latviešu skola, to pirms 25 gadiem dibināja bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters. Šajos gados skolēni gan mācījušies latviešu valodu un tradīcijas, gan guvuši informāciju par Latviju, kur vēlāk devušies mācīties un strādāt. Interese par latviešu valodu, tradīcijām un kopā būšanu latviskajā sabiedrībā arvien pieaug.