Fakts, ka cilvēki, kuriem ir bērni no iepriekšējām attiecībām, veido ģimeni, uzreiz nenozīmē, ka jāsāk bažīties, kā izveidot attiecības. Labas vai sliktas savstarpējās attiecības var būt arī starp īstajiem brāļiem un māsām. Psiholoģe Inese Putniece saka, ka pat bioloģiskie māsas un brāļi mēdz manipulēt ar vecākiem, viens ar otru un padara māsu un brāļu attiecības saspringtas.
Nevar nomērīt, kas attiecībās dod lielāku svaru – ģimene vai attiecības. Bioloģiskā saikne ir nozīmīga, bet ne tikai.
Attiecību veidošanas faktori
Psiholoģe Amanda Zariņa pauž, ka ir apsveicami, ja jaunajā ģimenē bērniem no iepriekšējas laulības izdodas izveidot labas attiecības: “Man šķiet, ka tas ir līdzīgi kā ar kaimiņiem, ja laimējas, izveidojas draudzīgas, sirsnīgas attiecības, ja nē, var izaugt līdz savstarpējam naidam.”
Amanda Zariņa uzsver prasmi saglabāt labas un cieņpilnas attiecības ar iepriekšējiem dzīves partneriem: “Ļoti liela nozīme ir vecāku attiecībām ar bijušajiem dzīvesbiedriem, jo konflikti viņu starpā var veicināt abu partneru bērnu savstarpējo nesaprašanos, kā arī bērnu nesaprašanos ar vecāku jaunajiem partneriem.”
Arī Inese Putniece tam piekrīt: “Ja bioloģiskie vecāki ar bērniem ir konfliktā, arī audžuvecāki ir konfliktā, jo jaunajiem vecākiem ir ne tikai jāveido attiecības ar bērnu, bet arī vēl jākonkurē ar bijušo partneri.”
Attiecības jaunajā ģimenē nosaka ļoti daudzi faktori, arī tas, kā veidojas un attīstās jaunās attiecības, cik saprotoši un inteliģenti ir visi ģimenes locekļi, kādas tradīcijas tiek saglabātas vai veidotas no jauna. Bērnu vecumam arī ir būtiska nozīme. Arī tam, vai pārim ir kopēji bērni, jaunāki par katra bērniem no iepriekšējās ģimenes.
Ir ģimenes, kur visi sadzīvo un atrod savu modeli savstarpējām attiecībām ļoti veiksmīgi, un ir, kur bērni no iepriekšējās laulības zaudējuši jebkuru kontaktu ar tēvu vai māti.
“Domstarpības var būt, tas ir normāli, tikai jāskaidro, jāmāca, jābūt normālai audzināšanai, tas ir vecāku nopelns. Runājot, atbalstot , iedrošinot,” skaidro Inese Putniece.
Vienotība bērnu audzināšanā
“Tie nav mani bērni!” psiholoģes Ineses Putnieces pieredze rāda, ka konflikta aikā vai sarežģītā audzināšanas situācijā kāds no vecākiem saka, norādot, ka tā nav viņa atbildība. “Nē, tie ir mūsējie, abi. Problēmas saistās ar audzināšanas nekonsekvencēm.”
Vecāku uzdevums jaunajās attiecībās nav aizstāt mammu vai tēti. Vecākiem jābūt viņiem pašiem, tas palīdzēs bērniem viņus pieņemt un rast saskarsmi.
Katra situācija ir atšķirīga, bet ir tādi vecāki, kuri nevar īstenot sev uzstādītos mērķus bērnu audzināšanā. “Es nevaru aizstāt, bet varu attiekties labi, gādāt, rūpēties, nav iespējams aizstāt. Īpaši tas uz mazāku bērnu audzināšanu attiecas, “skaidro Putniece.
Tāpat nevajag uzstāt, lai bērns patēvu vai pamāti sauktu par tēti vai mammu – tas nav normāli, domā psiholoģe. Tas attiecas arī uz citiem ģimenes locekļiem – pusmāsām, pusbrāļiem, vecvecākiem no jaunajām attiecībām.
Jaunas attiecības bērni var uztvert kā savstarpēju konkurenci ar pusbrāļiem un pusmāsām. Ja bērns redz, ka vecāki izturas vienādi pret visiem – audžu un īstajiem bērniem, tas samazina konkurenci.
Vecākiem jāatceras, ka viņiem ir tiesības kļūdīties – ja no tā nebaidās, bērni to novērtē, sajūt un saprot.
Var gadīties, ka jaunajā ģimenē ir liela uzskatu nesakritība un nevar bērnus iemīlēt, tad loģiski, ka attiecības šādā ģimenē nav vienlīdzīgas.
Problēmas rodas, ja ģimenē veidojas noslēpumi. Noslēpumi par īstajiem vecākiem ir bieži, īpaši, ja apprecoties ģimenē ir mazs bērns, tad viņš pieņem, ka abi ir vecāki un sauc viņus par mammu un tēti. Vecākiem jābūt gataviem, ka noslēpums atklāsies.
Noslēpuma rašanos nosaka pieaugušo bailes un neziņa, kā rīkoties dažādās situācijās, kā rezultātā viņi dara muļķības.
Bērniem svarīgi zināt:
- Ir normāli, ja ir domstarpības jaunajā ģimenes modelī, jācenšas tām rast risinājumu.
- Pamāte vai patēvs nav jāsauc par mammu vai tēti, ja to nevēlas. Pusbrāļi un pusmāsas nav jāsauc par brāļiem vai māsām.
Vecākiem svarīgi zināt:
- Liela nozīme ir vecāku attiecībām ar bijušajiem dzīvesbiedriem, ja tās ir konfliktējošas, nevar izveidot cieņpilnas attiecības ar jauno partneri.
- Jaunajās attiecībās nav jāaizstāj partnera bērnu mammu vai tēti.
- Nedrīkst uzstāt, lai bērns sauktu par tēti vai mammu.
- Nebaidīties no kļūdām, bērni novērtēs attieksmi un atklātību.
- Neveidot jaunajā ģimenē noslēpumus, tie rodas pieaugušo baiļu un neziņas rezultātā.
Konteksts:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
