ĪSUMĀ par pētījumā secināto:
- Liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem un skolēniem nepalielinās.
- Tomēr tā ir augsta – 22,8% septiņgadīgo un 25,1% deviņgadīgo grupā; abās vecuma grupās biežāk liekais svars ir zēniem.
- Nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgi uztura paradumi ir būtiskākie riska faktori.
- SPKC: Ar profilaksi nākotnē var mazināt liekā svara problēmas.
- VM: Tas, ka liekā svara problēma nepieaug, ir arī ierobežojumu un skolu ēdināšanas nosacījumu rezultāts.
- Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas rezultāti ir labāki.
- Bērnu ārsti uztrauc, ka kļūst vairāk bērnu ar lieko svaru vecumā līdz 2 gadiem.
- Eksperti arī norāda, ka būtiski izglītot vecākus.
2018./2019.mācību gada veiktā aptauja liecina, ka deviņgadīgo skolēnu grupā kopumā 12,9% skolēnu ir ar nepietiekamu ķermeņa masu, 62% aptaujāto ir vecumam un dzimumam atbilstoša ķermeņa masa, bet 25,1% skolēnu ir lieka ķermeņa masa un aptaukošanās:
Deviņgadīgu trešās klases zēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir būtiski augstāks nekā meiteņu īpatsvars – attiecīgi 27,2% un 22,9%. Deviņgadīgo skolēnu grupā normāla ķermeņa masa ir 61,1% zēnu un 62,9% meiteņu, nepietiekama ķermeņa masa – 11,7% zēnu un 14,2% meiteņu:
Normālas ķermeņa masas izplatība ir augstāka laukos dzīvojošiem skolēniem. Savukārt lielākais skolēnu īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos ir Rīgā un citās Latvijas pilsētās.
SPKC informēja, ka tāpat saglabājas augsts septiņgadīgu pirmklasnieku īpatsvars ar lieku ķermeņa masu un aptaukošanos – 22,8%.
Liekais svars ir 12,7% septiņgadīgo skolēnu, aptaukošanās – 10,1%. Savukārt nepietiekama ķermeņa masa ir 11%, bet 66,3% – normāla ķermeņa masa:
Arī šajā vecuma grupā augstāka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība ir zēniem, salīdzinot ar meitenēm – attiecīgi 23,7% un 21,8%:
Arī šajā vecuma grupā normālas ķermeņa masas izplatība ir augstāka laukos dzīvojošiem skolēniem. Liekas ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Rīgā un citās Latvijas pilsētās dzīvojošiem septiņgadīgajiem pirmklasniekiem ir gandrīz vienāda – attiecīgi 24,5% Rīgā un 24% citās pilsētās.
SPKC norādīja, ka ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem un skolēniem nepalielinās, tomēr tā ir augsta.
Būtiskākie riska faktori, kāpēc bērniem ir palielināta ķermeņa masa un aptaukošanās: nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgi uztura paradumi, norādīja SPKC. Septiņgadīgo un deviņgadīgo vecumgrupu skolēniem ir palielinājies augļu un dārzeņu ikdienas patēriņš, kā arī Latvijas skolās samazinās neveselīgo produktu pieejamība skolēniem.
Gandrīz puse deviņus gadus veco skolēnu darba dienās pēc mācībām pavada divas un vairāk stundas, pildot mājasdarbus, lasot grāmatas, taču septiņus gadus veco skolēnu starpā aptuveni katrs ceturtais pēc mācībām skolā pavada divas un vairāk stundas dienā, pildot mājasdarbus, lasot grāmatas. Brīvajā laikā tika novērota līdzīga tendence abās vecuma grupās, aptuveni puse septiņus un deviņus gadus veco skolēnu brīvdienās pavada trīs un vairāk stundas dienā, skatoties TV, lietojot elektroniskās ierīces, piemēram, viedtālruni, planšeti, datoru.
Pētījumā novērots, ka vecāki pietiekami neapzinās aptaukošanās problēmu saviem bērniem, jo vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no aprēķinātā ķermeņa masas indeksa.
Tikai trīs ceturtdaļas skolēnu brokasto katru rītu. Abu grupu skolēnu vidējais miega ilgums darba dienās ir 9 stundas un 20 minūtes.
Kopumā 84% aptaujāto skolu organizē visiem pamatskolas skolēniem iespēju nodarboties sporta aktivitātes pulciņos ārpus mācību stundu laika, lielākā daļa skolēnu šīs iespējas izmanto. 78,5% no septiņus gadus veco skolēnu vecākiem un 80,9% no deviņus gadus veco skolēnu vecākiem norādījuši, ka viņu bērni brīvajā laikā piedalās sporta un/vai deju nodarbībās.
Pētījums veidots, balstoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtajiem datiem par skolēniem, kuri 2018./2019. mācību gadā uzsāka mācības 1. un 3. klasē. Kopumā 2018./2019. mācību gadā 1.klasē uzņemti 19 179 skolēni un 3.klasē uzņemti 20 298 skolēni. Kopumā aptaujā piedalījās 94 vispārizglītojošās skolas - 3 477 1.klases skolēni un 3 554 3.klases skolēni.
Latvijā šis pētījums tiek veikts kopš 2007. gada un tā rezultāti tiek izmantoti gan sabiedrības veselības politikas izstrādē, gan īstenoto pasākumu novērtēšanā.
Pētījums veikts piecas reizes un būtiskas izmaiņas datos par lieko ķermeņa masu un aptaukošanos nenovēro, pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra jeb SPKC sabiedrības veselības analītiķe Biruta Velika. Viņa atzina, ka tas, ka aptaukošanās nekļūst par lielāku problēmu, ir pozitīvi, jo šobrīd ar profilaktiskiem pasākumiem to nākotnē var mazināt.
Šos datus Veselības ministrijā uzskata par rezultātu ilgākā laikā sekmīgi īstenotai veselību veicinošai politikai.
Veselības ministre Ilze Viņķele no “Attīstībai/Par!” norādīja, ka tie ir rezultāti gan saldināto dzērienu ierobežošanai, gan veselīgākas ēdināšanas nosacījumiem izglītības ietādēs, gan arī izglītošanai.
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijas rezultāti ir labāki, secina pētnieki. Lietuvā liekā svara un aptaukošanās izplatība nedaudz pieaug, pastāstīja SPKC sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Iepriekšējā aptaujā Igaunijā situācija bija vissliktākā Baltijā, bet Tallina nekavējoties reaģēja, lūdza arī Latviju dalīties ar savu regulējumu šajā jomā, lai to ieviestu.
Lai arī liekais svars Latvijas bērniem nepieaug, tomēr Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārsti un bērnu endokrinoloģi Ivetu Dzīvīti-Krišāni uztrauc tas, ka katrs ceturtais līdz katrs piektais bērns 1. - 3. klasē ir ar lieko svaru un aptaukošanos. Savā darbā viņa novēro liekā svara veidošanos arī krietni jaunākiem bērniem.
Viņa novēroja, ka 90% – 99% gadījumu liekais svars ir dzīvesveida un to ietekmējošo faktoru rezultāts, un tikai 1% līdz 10% gadījumu tas ir slimību rezultāts.
Ārste uzsvēra, ka aptaukošanās nopietni ietekmē cilvēka veselību. Viņa stāstīja, ka klīnikā redz aizvien vairāk bērnu ar ļoti lielu lieko svaru vecumā līdz 2 gadiem, un “tā ir ļoti slikta tendence”.
Eksperti arī norāda, ka būtiski izglītot vecākus. Pētījuma dati rāda, ka daļa no vecākiem, kuru bērniem ir liekais svars vai aptaukošanās, uzskata bērna ķermeņa masu par normālu.
Pētījums PDF formātā pieejams šeit.
