Maskavas svētdienas skolā latviešu valodu māca jau 25 gadus

Latvijas vēstniecībā Maskavā darbojas latviešu skola, to pirms 25 gadiem dibināja bijušais Latvijas vēstnieks Krievijā Jānis Peters. Šajos gados skolēni gan mācījušies latviešu valodu un tradīcijas, gan guvuši informāciju par Latviju, kur vēlāk devušies mācīties un strādāt. Interese par latviešu valodu, tradīcijām un kopā būšanu latviskajā sabiedrībā arvien pieaug.

Katrai latviešu skolai pasaulē ir savs stāsts, to skolēniem sava motivācija mācīties, un viņu vecākiem izceļošana no Latvijas notikusi dažādu iemeslu pēc.

Uz Eiropas valstīm mūsu tautieši izceļo ekonomisku iemeslu vadīti, Turcija mūsdienās ir biznesa vai ģimenes dibināšanas galamērķis, Sibīrijā dzīvo to latviešu pēcteči, kuri tur devušies zemes meklējumos 19. gadsimta beigās, ASV un Austrālijā lielākās diasporas izveidojās piecdesmitajos gados.

Krievijas Latviešu skolas vadītāja Antra Levova pauž, ka Maskavas latviešu skolas apmeklētājus sadalītu trijās grupās – krievu tautības cilvēki, kas dzimuši Latvijā, tad pārcēlušies uz Maskavu un nevēlas pazaudēt saikni ar Latviju; otrā grupa - jauktas ģimenes, kur viens ir latvietis – pārcelšanās iemesli ir laulību saites vai bizness; kā arī Latvijas vēstniecības Krievijā darbinieku bērni.

Antra Levova, Maskavas svētdienas skolas vadītāja

Svētdienas skoliņā šogad ir 42 skolēni, strādā septiņas skolotājas, bērni skolā pulcējas divas reizes mēnesī uz piecām mācību stundām.

Ko jūsu skolas skolotāji piedāvā bērniem, kādas programmas un mācības?

Antra Levova: Latviešu valodu, vēsturi, dejas, zīmēšanu, mūziku. Kā jau visās latviešu skolās ārpus Latvijas, pati lielākā grūtība ir bērnu valodas zināšanu atšķirības. Jāmāca pa līmeņiem, tas bieži ir apgrūtinoši, piemēram, ja 14 gadus veca meitene mācās kopā ar septiņgadniekiem. Protams, skola vēlas, lai bērnam ir interesanti un uz skolu nāktu ar prieku, tad skolotājam ir grūts uzdevums padarīt mācības interesantas dažādiem vecumiem. Latviešu valodu māca divas skolotājas, Liene Perevalova dzīvo Maskavā, otra - Irita Saukāne brauc strādāt Maskavas Valsts universitātē mācību gada laikā un papildus darbam ar studentiem nāk arī uz mūsu skolu. Skola darbojas nedēļas nogalēs, bet vēstniecības darbinieku bērni, kuru latviešu valodas zināšanas ir lieliskas, papildus mācās arī trešdienās fakultatīvās nodarbībās. Krievijā dažas skolas strādā arī sestdienās, un arī tas ir apgrūtinājums, jo bērni nevar tikt uz mūsu skolu.

Skolas pārziņa un latviešu valodas skolotāju darbu apmaksā Latvijas puse, ļoti daudz dara brīvprātīgie bez atlīdzības – tie ir vēstniecības darbinieki un bērnu vecāki, kuri iesaistās dažādās nodarbībās, nesaņemot par to atalgojumu.

Ilze Renga: Mums ir problēmas ar mūzikas skolotājiem, skolā ir ļoti muzikāli bērni, arī viņu vecāki ir muzikāli. Māca meitenes, kuras mācās Maskavā. Meitenes ir aizņemtas savās studijās – var būt uz nodarbībām skolā, var nebūt, tad vecāki nāk palīgā muzikālajā jomā, jo īpaši, kad gatavojamies kādiem svētkiem.

Kāds ir jūsu skolas mācību plāns, programma, pēc kuras strādājat, jo divas nodarbības mēnesī nav daudz, ir grūti plānot, ja vēlas arī ievērot latviešu tradīcijas un tām veltīt laiku?

Antra Levova: Latviešu valodas apguvei izmantojam Valsts valodas aģentūras sagatavoto programmu un materiālus, citos priekšmetos gatavojam savu programmu.

Ilze Renga: Vēstures mācīšanai pērn bija pirmais gads, izvēlējos pārāk sarežģītas tēmas, tā bija kļūda. Bērni nebija tam gatavi, tagad izsveru, domāju, kā sagatavot vieglāk uztveramas tēmas. Mācos mācīt vēsturi.

Kāda ir skolēnu motivācija un vecāku gaidas no skolas?

Antra Levova: Kā jau visur – galvenais ir vecāku vēlme uzturēt latviskumu un pašiem atrasties latviskā vidē. Ir arī tādas ģimenes, par kurām domājot, man nav skaidrs, kāpēc viņi nāk uz skolu, ja nu vienīgi prestiža dēļ, jo mācības notiek vēstniecībā. Ir arī īpaši gadījumi - pērn atnāca ģimene ar trim bērniem, visiem latviešu vārdi, vectēvs bijis strēlnieks, palicis Krievijā, tagad ģimene ļoti grib mācīties, nezina ne vārda latviski, bet ir liela motivācija. Jā, paralēli bērniem mums ir arī bērnu vecāku grupa latviešu valodas mācībām.

Cik liela interese par latviešu valodu ir Maskavā?

Antra Levova: Pēdējā laikā interese pieaug, īpaši pēdējos divos gados, man raksta un jautā par iespējām pieaugušajiem. Pieaugušie var mācīties Latviešu biedrībā un Maskavas Valsts universitātē, mums ir skola bērniem.

Kāds šādai interesei pamats?

Ilze Renga: Bieži pēc ilgāka laika dzīvošanas Maskavā cilvēki izlemj doties atpakaļ uz Latviju. Ir arī mūsu skolēni, kuri izvēlējušies mācīties Latvijā, pārsteigums bija kāda mūsu skolniece, kura aizbrauca uz Latviju strādāt skolā. Viņa izglītību ieguva Maskavā, Latvijā vēl padziļināti valodu mācījās, jo viņas valodas zināšanas bija nepietiekamas. Pie mums ir tie, kas paaudzēm dzīvo Maskavā, bet tad nolemj braukt atpakaļ, kad bērns ir sākumskolā, tad gaida, kad beigs mācības, lai brauktu uz Latviju.

Kādi ir skolas nākotnes plāni, un kā tos atbalsta Latvijas puse?

Antra Levova: Mēs saņemam no Latvijas atbalstu, protams, ka mācību procesā gribas vēl labāk, vairāk un interesantāk, bet daudzreiz idejai nepieciešams finansējums. No tā arī daudz kas atkarīgs. Rakstām projektus, vēstniecība palīdz, Pjotrs Avens palīdzēja. Nākotnē gribētu, lai stāv rinda uz mūsu skolu, tas vairotu motivāciju. Un gribu, lai te ir svētki, caur prieku lai grib nākt uz šo vietu, lai ir sajūta, ka esam liela ģimene.

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti