No tingeltangeļiem un dāvanām līdz meliem. Šķirtu vecāku manipulēšana ar bērnu

Speciālisti uzskata, ka tad, ja šķirtu vecāku attiecības ir nenokārtotas, ir liela varbūtība, ka viņi savā aizvainojumā manipulēs ar bērnu – gan iesaistot attiecību risināšanā, gan izrādoties ar dārgām dāvanām, gan izmantojot negodīgas metodes, apmelojot otru vecāku. Nav retums gadījumu, ka pat tad, ja vecāki ir izšķīrušies salīdzinoši mierīgi, viņos var rasties vēlme dominēt pār otru, iesaistot tajā bērnu.

ĪSUMĀ:

  • Problēmas rodas, ja vecāki neprot izšķirties draudzīgi, iesaistot savu attiecību kārtošanā bērnus.
  • Ja vecāks sajūt apdraudējumu, tad bērnus uzpērk ar materiāliem labumiem un izklaidēm.
  • Pieaugušie izmanto bērnus savu emocionālo vajadzību apmierināšanai.
  • Savu attiecību kārtošanā pieaugušie izmanto draudus un apmelošanu.
  • Risinājums - vecākiem jāizglītojas, lai prastu uzlabot savas savstarpējās attiecības un attiecības ar bērnu.

Visbiežāk problēma pieaugušajiem un bērnam rodas tad, ja ģimene vēlas šķirties, bet nemāk to draudzīgi izdarīt, tā nodarot kaitējumu bērnam. Psiholoģes Daces Vaišļas pieredze rāda, ka bieži, skatoties uz pāriem, kuri šķiras, jādomā, ka tiem cilvēkiem prāta nav nemaz, redzot, kā šajā procesā tiek iesaistīts bērns.

Ikdienas un svētku vecāki

Kur bērnam labāk dzīvot – biežākā vecāku izvēle šķiršanās laikā, bet to grūti vai pat neiespējami noskaidrot, tikai jāatcera viens: lai arī kāds būtu gala risinājums – bērnam ar otru vecāku, pie kura ikdienā nedzīvo, ir jābūt iespējai satikties (izņēmums, ja ir bijusi šī vecāka vardarbība pret bērnu), uzsver Dace Vaišļa.

Pēc šķiršanās bērni biežāk paliek ar mātēm, tas rada nevienlīdzīgu stāvokli. Tēvam ir liegtas ikdienas aprūpes tiesības, bērns ar tēvu tiekas brīvdienās. Un tas rada situāciju, ka tēvs ziedo sevi tam, kas tā patīk bērniem - brīvdienās un svētkos pasniedz dāvanas.

Sanāk, ka bērns ar mammu izdzīvo grūtās darba dienas, ar tēti - jautri svētki.

Bērns sāk orientēties uz materiālo attiecību pusi ar saviem vecākiem, cenšas jebkādiem līdzekļiem iegūt sev labumu.  Pastiprināta vecāku uzmanība var raisīt bērnā pieticības trūkumu un paaugstinātu pašvērtējumu, jo, atrodoties visu uzmanības centrā, bērns neapzinās to, ka vecāku savstarpējā cīņa par viņa mīlestību nav saistīta ar viņa nopelniem, skaidro Amanda Zariņa.

Psiholoģe Inese Putniece uzsver, ka bērna uzpirkšana notiek tad, kad vecāks sajūt apdraudējumu, tad vecāks rīkojas tā, lai bērnam būtu īpaši interesants, pat pāri saviem un otra vecāka līdzekļiem. Bērnam līdz 10 gadiem tas ir interesanti.

“Nevar nopirkt bērna uzmanību ar tingeltangeļiem un taisot festivāla izgājienus!” pauž psiholoģe.

Bērns un pieaugušo emocionālās vajadzības

Dažkārt pieaugušie izmanto bērnus savu emocionālo vajadzību apmierināšanai - realizēt kādu lomu (piemēram, tēva loma) vai apmierināt kādu citu gaidas pret sevi.

Ir vecāki, kuri izšķīrušies, ir stingri atrunāti noteikumi, kā sadarbosies, kā audzinās bērnu, bet vienalga neiztiek bez varas demonstrēšanas, manipulēšanas ar mērķi gūt virsroku, kontrolēt situāciju, sacensība ar otru vecāku. Šādā situācijā vecākam jāatbild uz jautājumu – kāpēc es tā rīkojos? Rīcībai ir pamats un iemesls, pauž Putniece.

Mēdz būt labas vecāku savstarpējās attiecības pēc šķiršanās, bet ir manipulēšana ar bērnu, jo vecāki jūtas par bērnu nedroši, nedrošība īpaši ir tam vecākam, kura saskarsmes laiks ar bērnu ir procentuāli mazāks.

Viena no izplatītām formām ir bērna iesaistīšana – “pasaki mammai”, “pasaki tētim”, nevis paši vecāki nokārto, bet iesaista bērnu.

“Pašam nokārtot lietas ir veselīgas attiecības, bet caur bērnu – uzliek lielu psihoemocionālu noslogojumu bērnam,” situāciju skaidro Inese Putniece.

Apmelojumi un draudi pieaugušo attiecību kārtošanā


Reizēm vecāki savstarpējās cīņās izmanto draudus, apmelošanu, šaubas par bērna bioloģisko piederību, iesaista skolas un bāriņtiesas, tas var ilgt gadiem, taču kā negatīvās sekas bērni pārdzīvo dažādus emocionālos un fiziskos traucējumus, var attīstīties dažādas neirozes līdz pat saslimšanām, psihiskiem traucējumiem, uzvedības un attīstības problēmām, pauž Amanda Zariņa.

Šādās situācijās bieži noteicošais faktors ir bērna vecumposms. 

Arī Dace Vaišļa vecāku savstarpējo cīņu gadījumus uzskata par īpaši nelabvēlīgiem bērnam: “Ļoti sarežģīti, ja vecāki bērnu noskaņo pret otru vecāku vai abi vecāki cīnās viens pret otru, dažreiz vecāki (savstarpējās cīņās) izvēlas pat neesošus faktus, kam nav objektīva apstiprinājuma. Vispostošākās ir situācijas, ja viens vecāks otram grib atņemt bērnu, neļaujot tikties.”

Risinājumi

Vecākiem šādās situācijās piedāvā mediāciju, bet arī tā neko nedod, ja vecāki nevēlas uzlabot savas attiecības.

“Es esmu bijis uz piecām mediācijām, bet vienalga mēs nevaram vienoties!” saka kāds vecāks. Nevar, jo nevēlas uzveikt savu egoismu.

Šādas situācijas rāda, ka bērns vecākiem nav īsti svarīgs, pauž Dace Vaišļa.

Risinājumu var atrast, tas nav viegli un uzreiz izdarāms, vecākiem jāizglītojas, lai prastu uzlabot savas savstarpējās attiecības un attiecības ar bērnu.

Izglītots cilvēks ir brīvāks, mierīgāks un labāks bērnam.

Bērnam svarīgi zināt:

  • Vecāku nesaskaņas nav bērna vaina.
  • Vecāki par bērnu cīnās savu nesaskaņu, ne bērna nopelnu dēļ.

Vecākiem svarīgi zināt:

  • Bērna uzpirkšana ar materiāliem labumiem un izklaidēm ir bērna uzskatu veidošanai nelabvēlīgi un bērnam interesanti līdz 10 gadu vecumam.
  • Bērnu nevajag izmantot savu emocionālo vajadzību apmierināšanai.
  • Vēlmei manipulēt pār otru vecāku ir iemesls, tas ir jānoskaidro un jārisina citādi.
  • Ilgstoša cīņa par bērnu, manipulējot un pat melojot ļoti nelabvēlīgi ietekmē bērna fizisko un emocionālo veselību.
  • Jāmeklē iespējas sakārtot attiecības, izmantojot speciālistu palīdzību. Izglītots cilvēks ir brīvāks, mierīgāks un labāks bērnam.

Konteksts:

Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.

Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].

Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram,  2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.

Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.

Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti