Vecāki šķiras. Standarta scenāriji un iespējamie riski attiecībās ar bērniem

Ja bērns pēc vecāku šķiršanās dzīvo kopā tikai ar vienu no vecākiem, viņam nav jācenšas aizstāt otru vecāku un pārņemt tā funkcijas, tas nav iespējams. Arī tad, ja otrs vecāks ikdienā nav blakus bērnam, bet ir brīvdienu mamma vai tētis, bērns novērtēs vecāku patiesos centienus, tāpat kā spēs atpazīt neīstas attiecības un negodīgu rīcību.

ĪSUMĀ:

  • Šķirtā ģimenē bērnu audzināšanā visbiežāk vienam vecākam ir lielāka slodze un atbildība.
  • Bērna audzināšanā svarīgi, cik labas un saskanīgas ir šķirto vecāku savstarpējās attiecības.
  • Vecāki šķiras kā partneri, bet vienmēr paliek vecāki bērnam.
  • Šķirto ģimeņu iespējamie attiecību scenāriji ar bērniem ir dažādi un var ietekmēt bērna attiecību veidošanos nākotnē.
  • Šķirtu ģimeņu vecāku konsekvences bērnu audzināšanā – bez meliem un manipulācijām.

Kūkas vai smags ikdienas darbs

Lieliski, ja bērns dzīvo kopā ar abiem vecākiem saskanīgā ģimenē, bet, ja tā nav, jāmācās attiecības sakārtot iespējami labi. Kaut arī dzīve kopā ar vienu vecāku var tikt uzskatīta par zināmu riska grupu attiecībās, tas prasa lielāku vērību un uzmanību, bet neaizmirsīsim, ka patiesībā labi ja 50% bērnu dzīvo pilnās ģimenēs. Tāpat ģimenēs, kurās ir abi vecāki, ir iespējami skandāli vai bērna vajadzību ignorēšana, vai pat bērnu iesaistīšana vecāku nesaskaņās, uzsver psiholoģe Dace Vaišļa.

“Tas, ka bērnu audzina tikai viens vecāks, nav nekas ārkārtējs.”

Protams, audzinot bērnu tikai vienam no vecākiem, lielākā daļa slodzes un atbildības ir viņa ziņā, arī bērnu skaits ģimenē ir ļoti nozīmīgs faktors. Psiholoģe uzsver, ka ļoti no svara, cik emocionāli stiprs un izglītots ir vecāks, kurš audzina bērnu/s:  “Bezgala svarīga ir spēja iet līdzi bērna vecumam, iespējams, ka vecākam ir zināšanas vai spējas lieliski tikt galā ar bērnu vienā vecumā, bet ar citu vecumu ir lielākas problēmas.”

Nenoliedzami, svarīgi, kādas ir attiecības ar bērna otru vecāku, ar kuru nedzīvo kopā. Pat tad, ja otrs ir svētdienas vecāks, nodarbojas ar bērna izklaidēšanu, arī tad tas ir labi un apsveicami. Bērni, ja ne mazi esot, tad lielākā vecumā spēs novērtēt patiesu un godīgu attieksmi, tāpēc nav jātērē enerģija, uztraucoties (īpaši, ja neko mainīt neizdodas), ka vienam vecākam tiek smagais ikdienas darbs, bet otram izklaides ar kūkām, karuseļiem un kafejnīcām, jo ir tik labi, cik labi vecāki spēj vienoties, pauž Dace Vaišļa.

Vecāki šķiras kā partneri, ne kā vecāki

Svarīgākais bauslis tiem, kuri vieni audzina bērnus –

nav jāmēģina aizstāt otru vecāku, to nevar izdarīt, tas nav jādara - mamma var būt tikai mamma un tētis tikai tētis.

Nākamais bauslis šķirtajiem vecākiem:

“Mēs šķiramies kā partneri, bet ne kā vecāki. De jure vai de facto, dzīvo vienā mājā vai ne - tas neietekmē to, ka abi ir bērna vecāki,”

pauž psihoterapeite Inese Putniece.

Psihologi aicina būt vērīgiem, jo saskata zināmas likumsakarības vecāku un bērnu attiecībās atkarībā no tā, ar kuru vecāku bērns dzīvo kopā.

Šķirto ģimeņu standarta scenāriji un iespējamie riski:

Mamma audzina dēlu –  viņi var kļūt par emocionāli tuviem partneriem.

Mamma audzina meitu – viņas var veidot koalīciju pret vīrieti, meitai var veidoties noraidoša attieksme pret tēvu, vīrieti vispār.

Tēvs audzina meitu – viņi var kļūt par emocionāli tuviem partneriem.

Tēvs audzina dēlu – viņi var izveidot koalīciju pret sievietēm, tāpat var veidoties noraidoša attieksme pret māti un sievietēm vispār.

Ir labi būt emocionāli tuviem, bet nav labi, ja īpaša emocionālā tuvība ir tik stipra, ka veido noslēgšanos no apkārtējiem, citu cilvēku neielaišanu savā dzīvē un attiecībās, kas netieši bērnam var rādīt, ka apkārtējā pasaule var būt ne tik laba vai pat bīstama, nedodot iespēju mācīties veidot attiecības.

Jautājumā par noraidošu attieksmei pret pretējo dzimumu situācijā, kad tēvs audzina dēlu vai māte audzina meitu, ļoti nozīmīgs faktors ir vecāku spēja aizmirst aizvainojumu un veidot jaunas, noturīgas partnerattiecības.

Ja vecākiem nav jaunu attiecību vai tās nav noturīgas, bērnam var rasties nepareizi un vispārināti secinājumi par attiecībām un pretējo dzimumu.

Bieži šķiršanās situāciju attiecībā uz bērniem pavada vecāku vainas sajūta, tad var gadīties, ka māte padara dēlu par partneri psihoemocionālā plāksnē un neļauj viņam separēties no mātes, vai tas pats var notikt tēva un dēla attiecībās. Īpaši nozīmīgi tas ir pusaudžu vecumā,

pusaudzis bez separēšanās no vecākiem nevar pieaugt.

Pusaudzis pat var pārcirst attiecības ar vecākiem. Šādu pusaudža rīcību vecāki var uztvert kā  nodevību.

Audzināšanas konsekvences nozīme šķirtās ģimenēs

Bērni, dodoties pie otra vecāka, mēdz teikt: “Es braukšu ciemos pie tēta/mammas!” Nē, ciemos brauc pie radiem, draugiem, vecvecākiem,

pie vecākiem brauc dzīvot – vienalga – divas dienas vai divas nedēļas mēnesī. Bērnam mājas ir pie abiem vecākiem.

Vecākiem, dzīvojot atsevišķi un rūpējoties par bērnu, jābūt konsekvencei audzināšanā, audzināšanas uzstādījumi jāsaskaņo, uzsver Inese Putniece.

Ja ir noticis kas ārpus norunas un abu vecāku pieņemtās normas, ir jārunā, jāzvana, jāskaidro, šādas situācijas nevar atstāt bez atrisināšanas, lai tās nesamilztu. Piemēram – ja vienā mājā bērns kārtīgi saloka un noliek savas drēbes, pēc ēšanas novāc galdu un mazgā traukus un dara citus ikdienas darbus, to vajadzētu darīt arī, esot kopā ar otru vecāku.

Kategoriski vecākiem aizliegts bērnu iesaistīt kādās manipulācijās, aicinot – pajautā, lai tētis/mamma tev nopērk..., aizved..., nodrošina....

Neviens nepateiks 100% pareizu bezkļūdu recepti bērnu audzināšanai šķirtās ģimenēs. Arī skandināvu pieredze ar bērna dzīvošanu pie abiem vecākiem – 50:50 aizgādnība nav ideāla alternatīva. Bērni novērtēs attiecību kvalitāti un godīgumu pat tad, ja ar vienu vecāku tiekas mazāk un izjūt tā trūkumu.

Bērnam svarīgi zināt:

  • Vecāki šķiras kā partneri, ne kā vecāki.
  • Attiecības ar vecākiem lielā mērā nosaka bērna vecumposms, sarežģītākie ir pusaudžu gadi.
  • Abu vecāku dzīvesvietas ir arī bērna mājas, neskatoties uz to, ka pie viena vecāka pavada ilgāku laiku.

Vecākiem svarīgi zināt:

  • Bērna audzināšanā ļoti noteicošas ir abu vecāku savstarpējās attiecības un spēja vienoties par bērna audzināšanu.
  • Vecāku audzināšanas prasmes var ietekmēt bērna uzskatus par ģimenes veidošanu un attiecības ar pretējo dzimumu tālākā dzīvē.
  • Vecākiem jāvērtē savas prasmes bērna audzināšanā dažādos bērna vecumposmos. Ja nepieciešams, jāmeklē palīdzība.
  • Neiesaistīt bērnus manipulācijās ar šķirto pusi.
  • Šķirtajiem vecākiem jābūt konsekvencei audzināšanā, audzināšanas uzstādījumi jāsaskaņo.
  • Abu vecāku dzīvesvietas ir arī bērna mājas, neskatoties uz to, ka pie viena vecāka pavada ilgāku laiku. Bērns, braucot pie kāda no vecākiem, brauc uz mājām, ne ciemos.

Konteksts:

Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.

Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].

Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram,  2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.

Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.

Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti