“Lsm.lv” rakstu rubrikā par šķiršanos centrā bija bērns, viņa emocijas, sajūtas, ieguvumi, zaudējumi tad, kad vecāki nolēmuši turpmāk dzīvot šķirti.
Šīs sērijas tapšanā palīdzību un atbalstu mums sniedza psiholoģes Inese Putniece, Dace Vaišļa, Amanda Zariņa, radio raidījums “Ģimenes studija”, dažādas institūcijas.
Jāpiebilst, ka visi rakstu sērijas tapšanā iesaistītie uzsvēra tēmas aktualitāti un vecāku slikto izglītotību šajā jautājumā, cik ļoti vecākiem šķiršanās procesā ir nepieciešama palīdzība, jo bieži aiz sava aizvainojuma viņi neredz bērna jūtas un emocijas.
Apkopojot viedokļus par izskanējušajām problēmām, lūdzām katrai psiholoģei nosaukt piecas, viņuprāt, biežāk pieļautās šķiršanās kļūdas attiecībā uz bērniem, ņemot vērā psihologu darba pieredzi.
Piecas izplatītākās šķiršanās kļūdas. Ko noteikti nedarīt, šķirot laulību, kurā ir bērni
Psiholoģe Inese Putniece:
- Šķirtajiem vecākiem nepalikt aizvainojumā vienam pret otru; šķiršanās nes līdzi pārdzīvojumus, bet ar tiem jātiek galā, ja nepieciešams, jāmeklē speciālista palīdzība. Tango dejo divatā – ja otrs ir tikai slikts, tas ne uz kurieni neved.
- Neiesaistīt bērnu savu savstarpējo attiecību risināšanā, aizbildinoties, ka tas ir tikai bērna interesēs. Kopumā tas izskatās pēc izrēķināšanās stāsta.
- Aicinājums vecākiem saglabāt racionālu prātu tiesvedībās. Dažkārt stipri aizvainotās puses sprieduma trūkums apvienojumā ar labiem finanšu resursiem noved pie ļoti izmocītiem un apjukušiem bērniem, kuri vairs pat negrib tikties ar vecāku. Šīs garās tiesvedības un dažādu jomu speciālistu un institūciju iesaistīšanā mēdz aizmirt par to, kā jūtas bērns.
- Ļaunprātīgi neizmantot tiesisko aizsardzību pret vardarbību, to atspēkot ir sarežģīti. Nepieciešama sadarbība ar mentoru un šķirto pāru terapija, kas palīdzēs sakārtot un izvērtēt spriedumus par pagātnes notikumiem un tagadnē notiekošajā.
- Vecākiem jāsaprot, ka šķiras kā partneri, bet nekad nevar izšķirties kā vecāki. Šķirtiem vecākiem bērna audzināšanā ir vienam otru jāpapildina, ne jācenšas graut otra autoritāti.
Psiholoģe Dace Vaišļa:
- Nerunāt sliktu par otru vecāku, bet tas nenozīmē – melot vai stāstīt ko labu, kas realitātē neeksistē.
- Neiesaistīt bērnu savu rēķinu kārtošanā – ne emocionāli, ne fiziski.
- Saglabāt attiecības ar vecāku, ar kuru nedzīvo kopā, kaut tā būtu e-pasta vēstule, saruna skaipā vai cits variants, bet attiecības uzturēt.
- Abi vecāki bērnu audzināšanā iesaistās vienoti, abiem ir vienotas prasības procesos un uzstādījumos. Tā ir augsta pilotāža.
- Saprast, ka bērnam mājas ir pie abiem vecākiem.
Psiholoģe Amanda Zariņa:
- Nevainot otru vecāku. Pieredze rāda, ka biežāk vaino to, kurš ir projām no ģimenes.
- Nerunāt par tēti/mammu sliktu citu klātbūtnē.
- Neiesaistīt svešus cilvēkus ģimenes situācijas atrisināšanā, piemēram, klases audzinātāju.
- Atļaut bērnam tikties ar otra vecāka radiniekiem, pusbrāļiem, pusmāsām.
- Nepazaudēt kontaktu ar bērnu. Novērots, ka tas vecāks, kurš nedzīvo kopā ar ģimeni, ar bērniem nesazinās vai pakāpeniski pārtrauc sazināties ar bērniem.
Uzziņai:
Centrālās statistikas datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
