Autora ziņas
Bērns, kurš ikdienā nedzīvo kopā ar tēvu vai māti, ik dienas par to saņem netiešu atgādinājumu skolā, lasot mācību grāmatas, redzot savu vienaudžu ģimenes, skatoties filmas, salīdzinot. Gudri ir bērnu stiprināt skaidrojot, runājot, neradot noslēpumus, palīdzot bērnam saprast, ka dzīvē var piedzīvot dažādas situācijas.
Pasaulē aug latviešu skolu skaits – 2016. gadā neformālas latviešu skolas darbojās 25 pasaules valstīs, tagad jau 29 valstīs, liecina Latviešu valodas aģentūras (LVA) apkopotie dati. Viena no vecākajām latviešu skolām pasaulē atrodas Ņūdžersijā ASV. Skolas bērni, svinot valsts jubileju, apkopojuši 100 pērles, kas viņiem saistās ar Latviju un latvietību.
No 16. līdz 18. jūlijam Latvijā notika Latviešu valodas aģentūras (LVA) organizēti LVA diasporas skolotāju kursi, kopā aicinot latviešu skolu skolotājus no visas pasaules. Atklāšanas pasākumā Eiropas Latviešu apvienības izglītības referents Māris Pūlis aicināja domāt ne tikai par izglītības kvalitāti diasporas skolās, bet arī skolotāju un vecāku izglītošanas iespējām.
Ja šķirti vecāki uzsāk jaunas attiecības, ir pārdomāti jāinformē par to bērns un jāpalīdz veidot draudzīgas un uzticības pilnas attiecības ar tēva vai mātes jauno partneri. Šajā situācijā darbojas tas pats pieaugušo likums, kas tad, kad ir laulības šķiršana – pieaugušie pieņem pārdomātu lēmumu par attiecību uzsākšanu, nevis tikai mēģina uzsākt attiecības, par kurām nav pārliecināti.
Vecāku šķiršanās ir bērnam sāpīgs notikums, īpaši mazākiem bērniem, jo līdz 10 gadu vecumam bērnam vecāki ir drošibas garants. Šķiršanās, ģimenes atkalapvienošanās, atkal šķiršanās ir daudzu ģimeņu attiecību veidošanu modelis, bērnam tas nodara vēl lielākus pārdzīvojumus nekā tikai vecāku šķiršanās.
Attiecību sākumu pavada kopēji sapņi, mērķi un izaicinājumi, tomēr dažreiz attiecības neveidojas, kā iecerēts un var pienākt brīdis, kad nekas vairs nav glābjams. Paziņot bērnam par vecāku lēmumu šķirties ir sarežģīti, vecākiem jābūt vienotiem un sarunai rūpīgi jāgatavojas, lai mazāk ievainotu un sāpinātu bērnu.
Pūpolsvētdienā pēc senām tradīcijām jāper ar pūpoliem, lai vairotu veselību un skaistumu, tāpat šajā dienā jāvāra pūpolu putra, lai pielabinātu veiksmi un labu ražu nākamajā gadā.
Bērni cieš vecāku publikāciju dēļ internetā. Gan tāpēc, ka bērni vienmēr pie labas gribas var atrast, par ko kādu vienaudzi apsmiet un ķircināt, gan tāpēc, ka vecāki bezatbildīgi publicē ko pavisam muļķīgu, par ko pusaudzim nākas sarkt vienaudžu priekšā. Gan arī tāpēc, ka vecāki publiski sociālajos tīklos (arī presē) kārto savas attiecības, nedomājot, kā tas atsauksies uz bērniem.
Mājasdarbu slodze vidusskolā ir liela, daudz nopietnāka nekā tā bija pamatskolā. Bieži mājasdarbi tiek veikti līdz vēlam vakaram un ir plānots strādāt arī brīvlaikā - tāda ir Elzas pieredze, bet Pēteris domā, ka mājasdarbu ir pārāk maz, tos var uzskatīt par joku un izpildīt ceļā uz skolu vilcienā. Saruna ar diviem 11.klases skolēniem.
Pārāk liela slodze skolā, ārpusskolas nodarbības un vēl nebeidzamie mājasdarbi līdz vēlam vakaram – daudziem skolēniem un vecākiem pazīstama situācija. Vai tiešām bez mājasdarbiem nevar iztikt, vai tie ir jēgpilni un palīdz apgūt mācību vielu? Esam sākuši rakstu sēriju, kurā cenšamies noskaidrot, ko par mājasdarbiem saka likumdošana, pedagogi un skolēni.