Pediatre: Bērnu liekais svars ir vecāku atbildība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Slikti ēšanas paradumi pamatā nāk no ģimenes. Vecāki pietiekami neseko līdzi bērnu ēšanas ieradumiem, bērnu liekais svars ir arī vecāku apmaksātu našķu un viedierīču sekas. Daudzās ģimenēs neatrod laiku kopējām fiziskām aktivitātēm. Tikai ar vecāku iesaistīšanos bērns varēs mainīt savus neveselīgos ieradumus, izvēloties veselīgāku pārtiku un aktīvāku dzīvesveidu.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Jurgita Gailīte ikdienā tiekas ar bērniem, kuriem ir liekā svara problēma, tiekas arī ar vecākiem, kuri pieļāvuši, ka bērns iedzīvojas liekajā svarā, tā ir vai nu vecāku nezināšana, aplami priekšstati par bērna veselību un labsajūtu vai nevērīga attieksme pret bērna veselību.

LSM.lv saruna ar endokrinoloģi Jurgitu Gailīti par skolas ēdināšanu, vecāku attieksmi pret bērna izvēlēm, iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs kopā ar bērnu.

Skolas pusdienas labākas par ēdienu kārbiņā

Mainās attieksme pret ēdienu, manā bērnībā ēdiena nomešana zemē bija noziegums, tagad ēdienu metam laukā.

Mums ir pieejams labs ēdiens, un arī ēdināšanas sistēma mācību iestādēs ir novērtējama kā laba.

Eiropas bērnu aptaukošanās darba grupā valstis prezentē savus sasniegumus un valstisku šo problēmu risināšanu. Kad pateicu, ka Latvijā ir trīs reizes dienā nodrošināts ēdiens, bieži par to maksā valsts, pašvaldība, arī par sportu, mūzikas pulciņu,  - visi apklusa, jo uzskata, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir sasniegumu apakšgalā. Tad bija izbrīns – kā to var atļauties? Var. Viņi izbrīnīti, ka līdz 4. klasei mēģina nodrošināt bērniem brīvpusdienas. Attīstītās valstis cīnās, lai valsts apmaksātu bērniem ēdināšanu, mēs cīnāmies par pretējo, jo nevajag, jo ēdiena kvalitāte bieži neapmierina. Šo skolas ēdināšanu maksimāli ilgi jāsaglabā, jo tā dažreiz ir vienīgā siltā ēdienreize bērnam dienā. Jā, varbūt ir kādas kvalitātes problēmas, bet no ēdināšanas nevajag atteikties, jo tas saglabā ēdienreižu ritmiskumu.

Ko ieliks līdzi pusdienu kārbiņā - sviestmaizi, šokolādes batoniņu, jogurtiņu?

Ar fiziskām aktivitātēm pret lieko svaru

Bērniem skolās nepatīk sports, tas rāda, kāda ir sabiedrības attieksme pret fiziskajām aktivitātēm.

Vecāki kopā ar bērniem pavada maz laika, ja prasu, vai ģimene kopā spēlē galda spēles, uz mani skatās kā uz dinozauru. Otrs jautājums, kas rada neizpratni – vai bērnam ir kādi pienākumi, par kuriem atbild tikai bērns ik dienu, ne izņēmuma gadījums, kad liek iznest  atkritumu spaini. Visbiežāk nav.

Vecāki bieži saka, ka nav naudas kādām aktivitātēm, bet ir daudz bezmaksas iespēju. Ja vecāki nerosina, nemudina bērnus uz fiziskām aktivitātēm mājā vai ārpus mājas, neiesaistās tajās kopā ar bērniem, tad bērnam labākais laika pavadīšanas veids ir pie televizora vai sociālajos tīklos. Tas gan bieži patīk arī vecākiem.

Vecāki tērē naudu bērnu tūlītējam priekam

Bērna liekais svars ir vecāku nopelnīta un bērna vēlmēm iztērēta nauda, ceturtajai daļai bērnu tas ir radījis problēmas – lieko svaru.

Ir jāsaprot, kam tērējam naudu – tūlītējam priekam vai ieguldot bērna veselībā un nākotnē.

Jāsāk ar to, ka atzīst problēmu, tad var risinājumus meklēt. Par risināšanu ir tā – visi zina, kas jādara, bet nedara. Bieži mamma saka – es zinu, ka es slikti daru, bet man vajag, lai kāds to pasaka.

Organizējām (Bērnu klīniskās universitātes slimnīca) nometni bērniem ar lieko svaru, bet tā neizdevās, jo nometne bija par maksu, bet vecāki grib visu par brīvu. Izpratne no vecāku puses par to, ka jāiegulda savā bērnā, rāda attieksmi. Nav no vecāku puses atsaucības, reizēm neizturu un parēķinu izdevumus par našķiem. Ja pērk limonādi trīs reizes nedēļā, tas nozīmē pat vismaz 2,50 eiro katru nedēļu. Te nauda atrodas. Sareizini summu, iznāks arī nauda reizi gadā aizsūtīt bērnu uz veselīga dzīvesveida nometni vai fizioterapiju, baseinu vai vingrošanas grupu.

Ar ko sākt ieradumu maiņu?

Saldumu un našķu ēšana ir rutīna, ne atkarība. Ir dažādi faktori, kas atļauj mainīt rutīnu, kad cilvēks gatavs mainīties. Ģimenē jāpieņem lēmums – vai varu pateikt “nē” našķim.

Rutīnu mainīt var pakāpeniski, ne uzreiz atņemot, tad bērns nesapratīs. Lai tas, uz ko mainām, izveidotos kā paradums.

Piemēram – vakarā dzer tēju ar četriem cepumiem, tad ar diviem, tad pēc laika dzer tikai tēju.

Ir vajadzīga ilgstoša darbība. Ja izmaiņas ir straujas, tas var likt atgriezties pie veciem paradumiem; ja jaunos paradumus iegūst pakāpeniski, tad tie ir stabili.

Kādreiz gribēju iedot pacientiem maksimālo programmu, tagad stāstu par diviem soļiem, tad pēc četriem mēnešiem tiekamies atkal. Pacientam lieku nedēļu sarakstīt visu, ko ēd, to, kas ir noņemams, to samazina vispirms uz pusi. Piemēram, maizi, saldo sieriņu, citus našķus.  Ja visu aizliedz uzreiz, tad dzīve rādās pelēka un šķiet, ka nekas nav iespējams.

Tomēr ne vienmēr iespējams tikt pie labiem rezultātiem, tā ir ilgstoša cīņa.

Te kāds piemērs – 16 gadus vecs puisis, ar ko strādājām no 12 gadiem, viņa svars pakāpeniski auga, 15 gados bija 120 kilogrami. Es saku – man nav spēka, es nevaru tev palīdzēt. Viņš bija dusmīgs, aizgāja, atnāca pēc pusotra gada un svēra 96 kilogramus. Kā tas beidzot izdevās? “Es jūsu bildi sameklēju internetā un ieliku ledusskapī, kad attaisu ledusskapi, negribu vairs ēst,” savus panākumus skaidroja puisis.

Bieži tas, ko neesi iepriekš darījis, palīdz un pamudina uz pārmaiņām.

Klasika paliek klasika arī ēšanas paradumos

Ir izzudusi sezonālā ēšana, tā ir būtiska vielmaiņai. Kad ir pavasaris - nāk zaļumi. Vasarā baudām zemenes, zirņus, burkānus, kartupelim nav ne vainas sezonā, jo ir svaigs. Ziemā pārtiku uzglabā. Nav taisnība, ka obligāti dārzeņus un augļus katru dienu vajag ēst. Jāskatās, kur dzīvojam, jābūt kritiskākiem.

Jebkurā nozarē ir mode, bet klasika paliek klasika, tas attiecas arī uz ēšanas paradumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti