Upurēšanās un ciešanas
Upurēšanās bērna labā ir ārkārtīga manipulācija – tā māte vai tēvs risina savas problēmas uz bērna rēķina,
tas skan: “Tu esi atbildīgs par manām ciešanām!”
Cieš – tas ir vārds , kas raksturo šo situāciju. Pēc šķiršanās māte vai tēvs neveido jaunas attiecības, bet cieš. Ciešanu situācija jau robežojas ar sadismu, uzskata psiholoģe Inese Putniece.
Upurēšanās visbiežāk rodas no neatrisinātām attiecībām ar partneri, kurās notiek gan sacensība par bērnu, gan arī savu neatrisināto aizvainojumu pārvēršana upura lomā, situāciju raksturo psiholoģe Dace Vaišļa.
Šādā rīcībā vecāks psihoemocionālā veidā nožņaudz, kontrolē, pakalpo bērnam, jo baidās, ka bērns viņu pametīs. Vecākam partnerattiecības izjukušas, jaunas attiecības viņš neveido, dzīvi pavada bailēs, ka arī bērns pametīs.
Šim viedoklim piekrīt arī psiholoģe Dace Vaišļa:
“Ja vecāks pēc šķiršanās pieņem lēmumu ciest bērna dēļ, tas nozīmē, ka psihoemocionālā plāksnē bērnu nekad nespēs atlaist.
Šādu lēmumu var pieņemt emocionāli nepieaudzis cilvēks. Ja šo situāciju neatrisina, tad nekad dzīves laikā nekas nemainīsies, nekad attiecības nenokārtosies un nebūs psihoemocionāli brīvas. Ar šādu upurēšanos bērns saņem ziņu, ka mums ir kāds pasaules vainīgais (otrs šķirtais vecāks), ka tāpēc otrs nevar būt laimīgs/a.”
Upurēšanās biežāk raksturīga sievietēm, bet arī vīrieši var būt upuri, vīrietis var būt agresīvāks šādā situācijā, pauž Putniece.
Upurēšanās attiecību ietekme uz bērniem
Zināmā mērā tā ir mazohistiska tīksmināšanās par situāciju. Parasti šādās situācijās nemeklē terapijas palīdzību, tāpat kā necenšas veidot citas attiecības. Dažreiz pēc ilgāku gadu upura lomas vecāks cenšas veidot attiecības, bet bērns tad pasaka “nē”, jo ir tā audzināts, jo vairs nevar vecāku dalīt ar vēl kādu. Bērnam, kurš nonāk šādā situācijā, kurai nav gatavs, var šķist, ka ir pamests, viens, tāds bērns gauži raud spilvenā, jūtoties nevienam nevajadzīgs, jo
iepriekš taču bija tikai viņi divi – viens otram vajadzīgi.
Vecāka upurēšanās bērniem liedz iespēju kļūt patstāvīgiem, šo attiecību rezultātā īpaši dēli, dzīvojot kopā ar māti, nekļūst vīrišķīgāki, atbildīgāki, viņi var būt pat infantili. Kad dēls ir pieaudzis, māte nevar pieņemt, ka viņas un dēla attiecībās ienāk cita sieviete – dēla sieva. Tas tiešām ir postoši, psiholoģes Putnieces profesionālā pieredze rāda, ka tādi dēli var nepieaugt, neprast veidot attiecības ar pretējo dzimumu. To raksturo plaša spektra problēmas – psihoemocionālas, seksualitātes un pat erekcijas problēmas,
jo tādam dēlam mamma ir vislabākā partnere pasaulē.
Jāatceras, ka attiecības dibina vecāki, tā nav bērna dzīve, pie tā ir jāstrādā un tā ir pieaugušo atbildība, skaidro Dace Vaišļa.
Bērnam svarīgi zināt:
- Vecākiem ir tiesības veidot jaunas attiecības pēc šķiršanās, to dēļ nemainās vecāku un bērnu statuss un attiecības. Vecāki joprojām ir atbildīgi par kopējo bērnu.
Vecākiem svarīgi zināt:
- Upurēšanās bērna labā ir ārkārtīga manipulācija – tā māte vai tēvs risina savas problēmas uz bērna rēķina.
- Upurēšanās visbiežāk rodas no neatrisinātām attiecībām ar partneri, kurās notiek gan sacensība par bērnu, gan arī savu neatrisināto aizvainojumu pārvēršana upura lomā.
- Vecāks, kurš ieņēmis cietēja lomu, psihoemocionālā plāksnē bērnu nekad nespēs atlaist.
- Vecāka upurēšanās bērniem liedz iespēju kļūt patstāvīgiem, iemācīties pašiem veidot attiecības.
- Jaunas attiecības dibina vecāki, tā nav bērna dzīve.
Vecākiem svarīgi zināt:
Bērna audzināšanā ļoti noteicošas ir abu vecāku savstarpējās attiecības un spēja vienoties par bērna audzināšanu.
Vecāku audzināšanas prasmes var ietekmēt bērna uzskatus par ģimenes veidošanu un attiecības ar pretējo dzimumu tālākā dzīvē.
Vecākiem jāvērtē savas prasmes bērna audzināšanā dažādos bērna vecumposmos. Ja nepieciešams, jāmeklē palīdzība.
Neiesaistīt bērnus manipulācijās ar šķirto pusi.
Šķirtajiem vecākiem jābūt konsekvencei audzināšanā, audzināšanas uzstādījumi jāsaskaņo.
Abu vecāku dzīvesvietas ir arī bērna mājas, neskatoties uz to, ka pie viena vecāka pavada ilgāku laiku. Bērns, braucot pie kāda no vecākiem, brauc mājās, ne ciemos.
KONTEKSTS:
Publicējam rakstu rubriku par vecāku šķiršanās ietekmi uz bērnu - ja tev ir savs stāsts, dalies ar to, tas var palīdzēt citiem šķiršanos padarīt bērnam mazāk traumējošu.
Ja tev ir savs stāsts, raksti, stāsti, dalies ar mums - [email protected].
Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā noslēgtas 13 150 laulības, šķirtas šajā gadā 5 943 laulības. 215 laulības šķirtas pirmajā kopdzīves gadā, 351 pēc piecu gadu kopdzīves, 229 pēc septiņiem gadiem, 335 pēc 10 gadiem, 299 laulības pēc 35 un vairāk laulībā nodzīvotiem gadiem. Lielākajā daļā no šīm laulībām ir bērni.
Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda, ka 2019. gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtas 1754 laulības, pēc iepriekšējiem datiem var paredzēt, ka daļa no tikko noslēgtajām laulībām tiks šķirtas jau pirmajā kopdzīves gadā, ļoti iespējams, ka ģimenē jau būs bērns.
Šeit minēti tikai oficiāli slēgtu laulību gadījumi, daudzi bērni dzimst nereģistrētās attiecībās.
