Lai katram bērnam būtu ģimene! Sākam rakstu sēriju par adopciju

Lai katram bērnam būtu ģimene – liels un noteikti īstenojams mērķis, lai bērni, kuri kāda iemesla dēļ zaudējuši ģimeni, to no jauna atrastu. Šī mērķa sasniegšanai nepieciešamas pārmaiņas sistēmā, likumos un sabiedrībā. Portāls “Lsm.lv” sāk rakstu sēriju par bērnu adoptēšanu, stāstot par adopcijas likumisko un emocionālo pusi, par sabiedrībā valdošajiem priekšstatiem, iepazīstinot ar dažādiem pieredzes stāstiem.

Adopcija

Sadarbībā ar nodibinājumu “PLECS” sākam rakstu sēriju par adopciju.

Apskatāmo tēmu loks:

  • situāciju ārpusģimenes aprūpē,
  • kā adoptētāji satiek bērnus,
  • adopcijas juridiskie jautājumi,
  • adopcijas noslēpums,
  • stereotipi par adopciju,
  • vecāku un adoptēto pieredzes stāsti.

Ja jums ir jautājumi, vēlaties izstāstīt savu stāstu, izteikt viedokli – rakstiet - [email protected]

 

Piesakot šo tēmu, skaidrojam bez vecāku gādības palikuša bērna tālākās dzīves iespējamos scenārijus.

Šobrīd scenārijs ir šāds - pēc vecāku gādības zaudēšanas par bērnu var rūpēties aizbildņi (visbiežāk tuvinieki), audžuģimene vai bērns nonāk aprūpes iestādē, kur palikt uz ilgu laiku, vai var tikt adoptēts.

Labklājības ministrijas (LM) aprēķini liecina, ka 2018. gadā kopumā Latvijā adoptēts 151 bērns, bet 2017. gadā bija 195 adopcijas.

Pēc LM datiem, tas ir zemākais rādītājs kopš 2003. gada.

Bērns ārpusģimenes aprūpē

Mūsu valstī pastāv trīs ārpusģimenes aprūpes formas  - aizbildnība, audžuģimene, bērnu aprūpes iestāde.

Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe - pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē, skaidrots Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Ja bērns paliek bez vecāku gādības, bāriņtiesa vispirms meklē bērnam aizbildni, kura uzdevums ir aizstāt bērnam vecākus. Saskaņā ar 1937. gadā izdoto Civillikumu aizbildnība ir katra sabiedrības locekļa pienākums.

Ja bērns paliek bez vecāku aprūpes, parasti par aizbildņiem kļūst tuvākie radinieki, bāriņtiesa arī meklē tos bērna radiniekus, kas varētu uzņemties rūpes par bērnu.

Ja nav iespējams atrast aizbildni, tad bāriņtiesa meklē bērnam audžuģimeni. Audžuģimenē bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni var atrasties līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, viņam nodibināta aizbildnība vai bērns ievietots bērnu aprūpes iestādē (Avots: Bērnu tiesību aizsardzības).

Ja bērnam nav aizbildņa un audžuģimenes, tad par bērnu rūpējas bērnu aprūpes iestādē. Bērnam aprūpes iestādē var būt  viesģimene — laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem pie sevis bērnu vai kontaktējas ar bērnu, tā ļaujot bērnam iepazīties ar dzīvi ārpus iestādes, socializēties, gūt citu pieredzi.

Palīdzība adoptētājiem satikt bērnu

Ir liels sapnis, ka kādreiz katram bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības, būs iespēja dzīvot ģimenē. Šim mērķim sadarbībā ar Labklājības ministriju strādā kustība “Plecs”.

Lai ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem rastu mājas, jārada  nepieciešamās pārmaiņas sistēmā, likumos un sabiedrībā. “Lai katram bērnam būtu ģimene!”- tas ir kustības “Plecs” mērķis.  

Kustības vadītāja Inga Oliņa pauž, ka adoptētājs stereotipiski grib satikt trīsgadīgu meitenīti ar lokainiem matiem un zilām acīm, bet nav tā, ka bērnu aprūpes iestādēs varētu ko tādu izvēlēties kā pēc pasūtījuma.

Šis stereotipiskais uzskats liecina par mūsu sabiedrības nevēlēšanos uzņemties rūpes par skolas vecuma bērniem vai slimiem bērniem, arī par sabiedrības attieksmi pret adoptētājiem un adoptēšanu.

Lai veicinātu institucionālā aprūpē esošo bērnu nonākšanu ģimenēs, kā arī palielinātu adopcijas iespējas juridiski brīvajiem bērniem, “Plecs” rīko pasākumus ar mērķi nodrošināt bērnu un ģimeņu  iepazīšanos un satikšanos neformālos apstākļos.

“Pleca” rīkotie  satikšanās pasākumi dod iespēju ģimenēm būt daudz aktīvākām un izrādīt iniciatīvu bērnu uzņemšanai ģimenē, kā arī dod iespēju neformālā vidē/satikšanās pasākumā satikties ar  bērniem un gadījumā, ja rodas savstarpēja emocionāla saikne, turpināt personisku iepazīšanos ar konkrētu bērnu vai bērniem, tādējādi paātrinot iespēju bērnam nonākt ģimenē. (Par “Pleca” satikšanās pasākumiem un iespēju tajos piedalīties vairāk stāstīsim nākamajās publikācijās.)

Bērnu adopcija uz ārzemēm

Lai veicinātu adopciju Latvijā, samazinātu bērnu aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaitu un samazinātu bērnu izbraukšanu uz ārvalstīm, 2018. gada 30. oktobrī tika pieņemts ierobežojums (Ministru kabineta noteikumi nr.667), kas liedz ārvalsts adoptētājam, kurš nav bērna radinieks, adoptēt bērnu no audžuģimenes. Iepriekš šāds ierobežojums tika noteikts attiecībā uz aizbildnībā esošajiem bērniem.

Atšķirībā no adoptētājiem Latvijā, ārzemju adoptētāji ir gatavi uzņemties atbildību par bērniem invalīdiem, bērniem ar veselības problēmām, skolas vecuma bērniem un ir gatavi adoptēt vairākus bērnus vienlaicīgi.

Latvijas adoptētāja portrets:

  • Adoptē vienu bērnu.
  • Vēlas adoptēt/adoptē bērnu bez būtiskām veselības problēmām.
  • Lielākoties pirmais bērns ģimenē.
  • Adoptē bērnus līdz trīs gadu vecumam.
  • Adoptētājs ir vecumā no 35 līdz 45 gadiem.
  • Laulāts pāris.

Ārvalstu adoptētāja portrets:

  • Adoptē divus un vairāk vienas ģimenes bērnus vienlaicīgi.
  • Adoptē bērnus, kuriem noteikta invaliditāte vai citas veselības problēmas.
  • Jau ir savi bērni.
  • Adoptē lielākoties skolas vecuma bērnus.
  • Adoptētājs ir vecumā no 50 līdz 55 gadiem.
  • Laulāts pāris. Avots: Riga.lv sagatavotais materiāls par adopciju.

Mūsu rakstu sērijā stāstīsim par dažādām tēmām:

  • Kā adoptētājiem satikt bērnu?
  • Adopcijas juridiskā puse.
  • Pieredzes stāsti par adopciju un adoptētiem bērniem.
  • Grūtības, ar kādām var sastapties adoptēto bērnu vecāki, un iespēja saņemt palīdzību.
  • Adopcijas noslēpums.
  • Sabiedrības attieksme pret adoptētājiem un adoptētiem bērniem.

Ja jums ir jautājumi par adopciju, pieredzes stāsti, pārdomas par šo jautājumu, rakstiet mums – bē[email protected]

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vecāki un bērni
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti