Bērnu veselīga uztura ABC: trīs ēdienreizes, našķi kā notikums, atteikšanās no saldinātiem dzērieniem

LSM.lv sarunā ar bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatri endokrinoloģi Jurgitu Gailīti par bērnu lieko svaru, ēšanas ieradumiem un vecāku atbildību.

Īsumā:

• Bērnu lieko svaru mediķi diagnosticē novēloti, jo uz profilaktiskām apskatēm bērns ierodas pirms skolas sākšanas.
• Vecākiem nav pietiekamu zināšanu par uzturu, neseko līdzi bērna ēšanas paradumiem.
• Pasaulē atzīts, ka visvairāk lieko svaru gūst no saldinātajiem dzērieniem, ko kļūdaini uzskata par nekaitīgu enerģijas avotu.
• Pārāk liels ēdienreižu skaits.
• Saldumi un našķi ir notikums ēšanas ieradumos, ne ikdiena.

Bērnu lieko svaru pamana vēlu

Mums ir bērnam nepateicīga medicīniskā sistēma. Profilaktiskās apskates nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi. Ja bērns neslimo, tad neapmeklē ģimenes ārstu, kad atnāk pēc izziņas uz skolu, tad ģimenes ārsts redz bērnu jau ar lieko svaru. Arvien vairāk ģimenes ārsti pievērš uzmanību bērnu liekajam svaram.

Es arvien vairāk nekautrējos ziņot sociālajam dienestam, ja bērnam ir ievērojams liekais svars. Tam ir labi rezultāti situācijās kad mammai nav izpratnes vai līdzekļu, lai palīdzētu bērnam.

Diemžēl, bet vecāki bieži nepamana, ka bērnam ir liekais svars.

Liekais svars ir ne tikai uzturs un mazkustīgums, bet zem tā ir arī neatrisinātas pieaugušo cilvēku problēmas, tā var būt pat vardarbība pret bērnu. Tas ir raksturīgi šķirtai ģimenei, ko izmanto pret partneri – re, mūsu bērnam ir problēma.

Ja aprūpi par bērnu nodod omei, tad var būt, ka ome bērnu pārmērīgi baro, tā piesaistot bērnu, lai bērns neaiziet no mājas.

Vēl nav retums, ka mammas izmanto savu kopto tēlu pret meitu, lai varētu labāk izkatīties, salīdzinot ar meitu. Ja šo viedokli izsaka mammai, tad parasti viņas negatīvisms ir liels.

Ģimenes ieradumi un stereotipi

Pirmais nosacījums, lai cīnītos ar bērnu lieko svaru – jābūt izglītotiem vecākiem un skolotājiem, jābūt izglītotiem ārstiem. Valstiskā līmenī politiķiem jābūt izglītotiem, lai var lemt par veselīgu dzīvesveidu, veselīga dzīvesveida politiku.

Kad runāju ar vecākiem, saku, ka bērnam dzīvot noteikumos ir vieglāk nekā tad, ja to nav.

Ja bērns zina, ka mums visu nedēļu nav saldumu, bet sestdien visi kopā tos baudām, bērns to sapratīs.

Viena konča no rīta, tad ome iedod, tad uz bērnudārzu kāds atnes, vakarā cepumi pieejami un vēl kas uz maizes smērējams. Princips “tūlīt un tagad”, bērns nezina, ko nozīmē paciesties, gaidīt. Ja pacietīsies, garša būs citāda, bet tas vecākiem ir bērnam jāierāda.

Cilvēkiem raksturīgi neatrast samērīgumu – opis, ome, kaimiņi, dakteris dod padomus.

Aizvien vairāk jāsāk runāt arī par pārmērīgi veselīgu dzīvesveidu. Tas nerada prieku, cilvēkam ir stress, visu laiku satraucās par ēdienreizēm un arī bērnam rada stresu. Dažreiz paciente stāsta, ka katram ģimenē sabalansē ēdienkarti atbilstīgi katra aktivitātēm. Nē, kāpēc to darīt, visiem jāēd ģimenē kopā, nedrīkst katram ģimenē citu ēdienu gatavot, var ko vairāk pielāgot – kādam vairāk piedevu, citam gaļu, bet ne katram atsevišķi.

Es nekad nesaku, ka kaut ko nedrīkst ēst, bet saku, ka vajadzētu nevajadzīgo samazināt. Cilvēki arī pārprot ieteikumus, rekomendācijas.

Kāpēc nevar cīsiņu ik pa laikam ēst? Var, bet tikai ik pa laikam, nekas nenotiks, ja reizi nedēļā brokastīs būs cīsiņš. 

Ar ko sākt izmaiņas?

Ar saldinātiem dzērieniem, jo to bieži neuzskata par liekā svara rašanās iemeslu. Jo vairāk dzeram saldinātos dzērienus, jo vairāk gribas.

Pasaulē bērnu liekā svara izraisītājs numur viens ir saldinātie dzērieni, vienalga – saldināta sula vai dzēriens.

Dažreiz pajautāju – cik bieži bērns dzer saldinātu dzērienu? Atbild - reti – divas līdz trīs reizes nedēļā pudeli ap litru vai pusotra. Tātad 4,5 litri nedēļā.

Tikai nepārdomāti dzerot limonādi, gada laikā var pieņemties svarā par 10 – 20 kilogramiem, ja to pareizina ar pieciem gadiem - ir 100 kilogrami.

Pārtraukt dzert saldinātos dzērienus, izskaust šo ieradumu var, tas nav nekas neiespējams. Ja kādu ēdienu gribam izsvītrot no ēdienkartes, ir nepieciešamas trīs nedēļas, šajā laikā mainās garšas kārpiņas.

Uztura kļūdas

Kas der visiem, neder nevienam, katra situācija jāskatās individuāli. Nav ne vainas kartupeļiem vai speķim, bet – kad? Kur? Cik daudz?Kāpēc? Tie ir jautājumi par ēšanas ieradumiem vienmēr.

Mazajiem bērniem ēdienreizes un uzkodas mēdz būt sešas reizes dienā, no diviem gadiem ēdienreižu skaits jāmazina, skolas vecumā bērnam ir trīs ēdienreizes un viena uzkoda. Uzkoda ir saujas lieluma ēdiens - ābols, sviestmaize, žāvēti augļi, rieksti vai kas cits.

Dažreiz bērni mēdz uzkost visu laiku.

Piemēram, bērns neēd brokastīs mammas piedāvāto auzu putru, mamma situāciju pārprot un automātiski piedāvā ko tādu, kas bērnam noteikti garšo – sieriņš, jogurtiņš, tad atkal cepumiņu vai ko citu – uzkodas nepārtrauktā režīmā, un pusaudzis ēd kā mazs bērns – sešas līdz septiņas reizes dienā.

Skolas pusdienas, kabatas nauda našķiem, ledusskapja virināšana visa vakara garumā - tas var būt neveselīgi un par daudz.

Vai brokastis jāēd?

Vārdi, ko senči teica – brokastis apēd pats, pusdienas atdod draugam, bet vakariņas ienaidniekam, - ir zināma patiesība.

Es esmu par to, ka bērnam jābūt kārtīgām brokastīm, brokastis jāēd, lai mazinātu iespēju pārēsties dienā.

Brokastīs varam atļauties dažādus ēdienus, jo enerģiju vajag visai dienai, Tad bērns iet uz skolu, kur ēd pusdienas. Vakariņām jābūt pārdomātām, jo enerģiju vakarā bērns vairs netērē.

Vakarā bērns bieži “sēž” datorā un televīzijā. Ja jautāju trīspadsmitgadniekam, cik daudz laika viņš pavada viedierīcēs, tad atbildē pusaudzis dažreiz saka - ja pateikšu godīgi, labi neizklausīsies.

Ja manas paaudzes vecāki saka, ka bērnībā ēdām bulciņas un liekā svara nebija, tad jājautā - bet vai tagad var pagalmos redzēt bērnus, kuri spēlējas? Skolas pārtraukumā visi skrēja, leca, tagad ne. Tātad, ja samazina kustības, jāsamazina kalorijas. Pētījumā 30% katru vakaru vairākas stundas pavada viedierīcēs. Ja vecākiem to saku, viņi atbild - es jau viņam saku, lai iet pastaigāties. Deviņos gados viens pats pastaigāties? Ja mamma saka – man nav spēka, tad jāsaka - par to bija jādomā pirms deviņiem gadiem, cik spēka būs bērna audzināšanai.

Našķošanās kā notikums

Ja vecāki nesaprot, cik daudz bērns apēd, lūdziet, lai divas nedēļas atzīmē visu apēsto, mazākiem bērniem vecāki seko līdzi.

Pirmā rīcība - to našķu daudzums, kas sarakstā visbiežāk atkārtojas, jāsamazina uz pusi.

Nedrīkst būt brīvi pieejami našķi mājās. Piecgadniekam ir brokastis, launags un vakariņas. Ne veselīgu, ne neveselīgu našķu pa starpām un nemitīgu mutes kustēšanos nedrīkst pieļaut, jo kuņģim vajag iztukšoties un atpūsties.

Nekas nenotiks, ja bērns neēd sešas līdz septiņas stundas. Ja izkrīt kādu dienu brokastis vai pusdienas, nevajag satraukties, nekas ļauns nenotiks.

Vai dienas beigās bērni vai pieaugušie spēj pateikt – cik našķu dienā apēd? Ieviesiet ģimenē savus paradumus, noteikumus, vienojieties par našķu dienām un našķu daudzumu nedēļā, to atzīmējiet kalendārā. Nav saldumu nemīļu, visiem garšo saldumi. Ēst to, kas garšīgs, – tam jābūt notikumam ģimenē.

Ja vēlaties dalīties ar savu pieredzes stāstu, rakstiet [email protected].

Uzziņai:

Veselības ministrijas (VM) veiktā "Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma" (pētījums PDF formātā pieejams šeit) rezultāti  liecina, ka liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība Latvijā septiņus un deviņus gadus veciem un skolēniem nepalielinās. Tomēr tā ir augsta – 22,8% septiņgadīgo un 25,1% deviņgadīgo grupā; abās vecuma grupās biežāk liekais svars ir zēniem.

Nepietiekamas fiziskās aktivitātes un neveselīgi uztura paradumi ir būtiskākie riska faktori. Bērnu ārstus uztrauc, ka kļūst vairāk bērnu ar lieko svaru vecumā līdz diviem gadiem, kā arī palielinās bērnu aptaukošanās pakāpe. Eksperti arī norāda, ka būtiski ir izglītot vecākus, lai savlaicīgi novērstu bērnu liekā svara rašanos. Tas ir svarīgi bērna veselībai, kā arī pieredze rāda, ka vēlākā posmā atbrīvoties no liela liekā svara bērnam ir liels izaicinājums.