Nepilnas divas dienas atlikušas līdz brīdim, kad visa pasaule pēdējā gaitā pavadīs Lielbritānijas karalieni Elizabeti II. Londonā jau ir ieradušies pirmie valstu vadītāji, kas piedalīsies bērēs.
Autora ziņas
Eiropas Savienībā (ES) ir stājusies spēkā jaunā vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem ceļošanai uz Šengenas zonas valstīm. Tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.
Ukrainas spēki sasnieguši ievērojamus panākumus, atbrīvojot Krievijas spēku iepriekš sagrābtās teritorijas. Daudzviet Ukrainas spēku virzīšanās uz priekšu notiek gandrīz bez ienaidnieku pretestības, jo daudzas apdzīvotās vietas iebrucēji ir pametuši. Krievijas aizsardzības ministrija gan ziņo, ka ir veikta spēku pārgrupēšana ar mērķi sasniegt sākotnēji izvirzītos uzdevumus.
Zviedrijā svētdien notiks parlamenta vēlēšanas, kas tiek rīkotas gan Zviedrijai, gan visam reģionam svarīgā laikā. Eiropā turpinās karš Ukrainā, tāpēc Zviedrija ir atteikusies no gadsimtiem senās neitralitātes politikas un ir ceļā uz NATO.
Krievija ir izvērsusi karu Ukrainā ne tikai pret cilvēkiem, bet arī pret kultūras mantojumu – tā norāda eksperti, kas visiem spēkiem cenšas glābt vēl neskartās vērtības. Ļvivā kopš kara sākuma ir izveidots ārkārtas Ukrainas Kultūras mantojuma glābšanas centrs. Tur nonāk no ārzemēm saziedoti iepakojuma materiāli, kas ceļo uz muzejiem, arhīviem, bibliotēkām un dievnamiem visā valstī. Tam daudz ir palīdzējusi arī Latvijas Nacionālā bibliotēka un tās darbinieki, Latvijas uzņēmumi un arī privāti ziedotāji. Un tagad tur nogādāts arī skeneris, kas ir ļoti svarīgs vērtīgo materiālu digitalizēšanai.
24. augustā Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu, bet pavisam citā gaisotnē, jo aprit seši mēneši, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākot iebrukumu Ukrainā, Krievijas vadība cerēja pāris dienu laikā ieņemt galvaspilsētu Kijivu un pilnībā salauzt ukraiņu pretošanos. Taču krietni pārvērtēja Krievijas armijas spējas un daudz par zemu novērtēja Ukrainas gatavību pretoties okupantiem.
Buča ir viena no tām Kijivas piepilsētām, kas vissmagāk cieta Krievijas armijas uzbrukumā. Un pasaules uzmanības redzeslokā nonāca ne tikai ar smagām Krievijas armijas apšaudēm, bet arī Krievijas karavīru pastrādātām zvērībām. Vēl joprojām Bučas kapos pārapbedī mirušos, kas kauju dienās tika guldīti masu kapos un kurus piederīgie nav spējuši atpazīt.
Ukrainas militāri politiskā vadība ir ieinteresēta Krievijas sākto karu pabeigt līdz ziemai, situācija ar energoresursu piegādēm ir sarežģīta. Taču kara gaitu noteiks Rietumu ieroču piegādes, intervijā LTV sacīja Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Viņš arī pateicās Latvijas vadībai un tautai par Ukrainai sniegto atbalstu.