Eiropas Savienības iekšlietu komisāre: Mēs patlaban negaidām tūristus no Krievijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Savienībā (ES) ir stājusies spēkā jaunā vīzu izsniegšanas kārtība Krievijas pilsoņiem ceļošanai uz Šengenas zonas valstīm. Tas nozīmē, ka krievu vīzu pieteikumi tiks izskatīti ilgāk un viņiem vīzas saņemšana maksās dārgāk.

"Krievija ir atbildīga par neizprovocēto un nelikumīgo karu Ukrainā, un tas nevar palikt bez sekām," intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Eiropas Savienības komisāre iekšlietu jautājumos Ilva Jūhansone.

Viņa norāda, ka Krievijas pilsoņiem nevajadzētu būt iespējām viegli ierasties Eiropā, lai atpūstos vai baudītu tūrismu. Un šis lēmums ir spēcīgs signāls Krievijai, ka Eiropas Savienība šajos jautājumos ir vienota, lai gan sākotnēji vairākas valstis pret šo ideju izturējās piesardzīgi.

Komisāre arī norādīja, ka patlaban nav iespējams noteikt pilnīgu vīzu izsniegšanas liegumu, jo nav šādas likumdošanas, taču jaunās vadlīnijas būšot ļoti tuvu tam.

ES komisāri uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Ina Strazdiņa.

Ina Strazdiņa: Vispirms par jautājumu, kas mums ir ļoti aktuāls. Baltijas valstis ir lēmušas noteikt stingrus ierobežojumus Krievijas pilsoņiem, kas vēlas ieceļot nebūtisku mērķu dēļ. Kā jūs vērtējat šādu lēmumu?

Ilva Jūhansone: Es apsveicu un atbalstu šo attieksmi. Krievija ir atbildīga par neizprovocēto un nelikumīgo karu Ukrainā, un tas ir drauds arī mums. Tas nevar palikt bez sekām. Krievijas pilsoņiem nevajadzētu būt iespējām viegli ierasties Eiropā, lai atpūstos vai izbaudītu tūrismu.

Tāpēc es un Eiropas Komisija esam piedāvājuši pilnībā apturēt jebkādu vīzu izsniegšanu atvieglojumus Krievijas pilsoņiem. Šādai sadarbībai vairs nav pamata.

Un es ceru, ka pēc Eiropas Savienības Padomes lēmuma pirmdien mums būs pilnīgi jauna vīzu politika attiecībā pret Krieviju.

Eiropas Komisija arī izstrādās vadlīnijas, ka tiem, kuri vēlēsies ceļot tūrisma nolūkā, nebūs nekāda prioritāte un būs jāiziet pamatīga procedūra, tādējādi skaidri parādot, ka mēs patlaban negaidām tūristus no Krievijas. Būt tūristam Eiropas Savienībā nav pamattiesības.

Tas nozīmē, ka process tūrisma vīzu iegūšanai cilvēkiem no Krievijas kļūs sarežģītāks?

Jā, tas kļūs sarežģītāks, garāks un nozīmīgi dārgāks. Bet arī šajā situācijā, kad esam apdraudēti, mums daudz intensīvāk ir arī jāpārbauda vīzu pieteikumi īpaši tiem, kuri vēlas ierasties tūrisma nolūkā. Protams citādi ir ar cilvēkiem, kuriem ir būtiski izceļot, piemēram, disidentiem, žurnālistiem, cilvēkiem, kuriem ir ģimenes apstākļi, bet nekādas prioritātes tūristiem.

Bet kā būtu ar iespēju nevis apgrūtināt, bet pilnībā apturēt tūrisma vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem, liedzot ieceļot ES teritorijā?

Nav iespējama šāda likumdošana, kas pilnībā liegtu ieceļošanu, taču tās vadlīnijas, ko veidojam, būs ļoti tuvu tam.

Ne visas Eiropas Savienības valstis ir ieinteresētas, lai būtu tik stingra attieksme. Piemēram, dažas Eiropas dienvidu valstis tam pretojas. Kāpēc šis jautājums ir tik sarežģīts?

Tagad mums ir vienošanās Padomē ar pilnīgu visu valstu atbalstu. Un tas tiešām ir labi. Pirms dažiem mēnešiem bija cita situācija.

Un es domāju, ka viena no mācībām ir, ka Putins vēlētos iznīcināt Eiropas Savienību, un viņš tiešām meklē iespējas mūs sašķelt, uzbrūkot jomām, kurās mēs esam vājāki un kurās mums ir vairāk domstarpību.

Bet Eiropas Savienība līdz šim sevi ir parādījusi ļoti spēcīgi un vienoti. Un tas ir ļoti labi un ļoti slikts pārsteigums Putinam. Un tā ir arī šajā vīzu politikā, kur mums ir kopīga nostāja.

Pagājušajā gadā veidojās īpaša situācija ar migrantu plūsmu uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības robežas. Tagad tā ir relatīvi mierīga, lai gan ir cilvēki, kuri joprojām bez dokumentiem mēģina šķērsot šo robežu. Kā jums šķiet, vai šī situācija tāda saglabāsies, vai ir kādi indikatori, ka tā varētu pasliktināties?

Vispirms, es nevienu sekundi neuzticos Lukašenko. Viņš mēģinās veidot jaunus uzbrukumus Eiropas Savienībai, un viņu diriģēs Putins. Par to esmu pārliecināta. Bet mēs tikām galā ar šiem Lukašenko hibrīddraudiem, vēršoties pie starptautiskās sabiedrības – trešajām valstīm, aviokompānijām, lai pārtrauktu šo plūsmu. Un šī sadarbība turpinās. Un tā nekļūst vājāka.

Mums ir jāturpina būt modriem, jo nekad nevar uzticēties Lukašenko vai Putina režīmam.

Un mēs jau daudz esam investējuši sadarbībā ar trešajām valstīm, un tas ir jāturpina.

Vai jums šķiet, ka Eiropas Savienībai un īpaši valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir vēl vairāk jāstiprina šīs robežas?

Protams, tas ir ļoti svarīgi, bet to sakot, uzsveru, ka tā ir nacionālā kompetence – novērtēt, kā pasargāt šīs robežas. Eiropas Savienība saka, ka jūsu pienākums ir aizsargāt Eiropas Savienības ārējo robežu un Eiropas Savienība ir gatava to atbalstīt, bet valstīm pašām ir jāizvērtē, kā vislabāk to izdarīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti